Edgars Tavars: Par Satversmes tiesu un jauno Saulkrastu novada pašvaldību
Foto: DELFI

Mēdz teikt, ka maziem bērniem ir "selektīva dzirde", jo viņi dzird tikai to, ko vēlas dzirdēt. Piemēram, viņi dzird uzslavas, bet nedzird pārmetumus. Jau gandrīz trīs mēnešus strādājot Saeimā, esmu sapratis, ka atsevišķiem Saeimas deputātiem ir ne tikai "selektīva dzirde", bet arī "selektīva redze", jo tie ne tikai nedzird, bet arī neredz tiem acīmredzami nepatīkamas lietas.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Saeima 2021. gada 18. martā pieņēma grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā. Pēc būtības tie paredzēja saglabāt jaunizveidoto Saulkrastu novada pašvaldības administratīvo teritoriju, atgriežot esošā Limbažu novada administratīvajā teritorijā prettiesiski nodalīto Skultes pagastu. Šādu grozījumu iemesls ir vispārzināms. Tos priekšnoteica Satversmes tiesas 2021. gada 12. marta spriedums Nr. 2020-37-0106 (turpmāk – Satversmes tiesas spriedums). Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs par šādu rīcību pauda gandarījumu, dīvainā kārtā nopriecājoties par paša vadītās Saeimas komisijas darba juridisko brāķi. Ministrs pat pušplēstu vārdu nepateica par to, ka vēl šā gada sākumā Limbažu novada dome lūdza šo juridisko brāķi labot, tādējādi taupot Satversmes tiesas laiku, bet ministrs savā vēstulē domei norādīja, ka neredz tam pamatojumu. Taču nepārmetīsim ministram gļēvumu atzīt savas kļūdas, jo katra darbā tādas var atrast.

Tomēr atgriežamies pie stāsta par "selektīvo redzi". Dīvainā kārtā Saeimas deputātu vairākums Satversmes tiesas spriedumā spēja saskatīt un atzīt pārkāpumu nodalīt Limbažu novadam Skultes pagastu, cenšoties šo kļūdu labot. Vienlaikus tie neredzēja Satversmes tiesas būtisko secinājumu par jauno Saulkrastu novadu, proti, tiesa savā spriedumā norādīja, ka viens no jauno novadu administratīvo teritoriju izveidošanas pamatā esošajiem kritērijiem ir tajā esošs nacionālās vai reģionālās nozīmes attīstības centrs. Bet Saulkrastos tāda centra nav. Tieši tā neesamība ietekmēja tiesas nolēmumu par patvaļīgu atzīt Skultes pagasta iekļaušanu jaunā Saulkrastu novada administratīvajā teritorijā, norādot, ka Saulkrastu novads neatbilst administratīvi teritoriālās reformas mērķim.

Man pat divu domu nebija par to, ka Saeimai kā labam likumdevējam vajadzēja lemt gan par Skultes pagasta atgriešanu Limbažu novadā, gan par turpmāko rīcību ar Saulkrastu novadu. Ja par Skulti Saeimai vairs nebija kur sprukt un nācās vien to atgriezt Limbažu novada teritorijā, tad ar Saulkrastiem notika tiešām savādas lietas. Saeimas vairākums nolēma, ka tomēr izveidos jauno Saulkrastu novadu bez nacionālās vai reģionālās nozīmes centra. Šādu centru jaunā novada teritorijā "meklēs" vismaz līdz 2022. gada 1. maijam!

Pēc būtības tika "uzspļauts" Satversmes tiesas spriedumam, nolemjot, ka "lidojumā dosies ar cilvēkiem pilna lidmašīna, kuras spēju lidot pēc tam vēl tikai vērtēs". Jaunās Saulkrastu novada pašvaldības ilgtspēja pat netika analizēta. Netika sagatavots ne jaunā novada izveides projekts, ne vērtētas jaunās pašvaldības finanses. Netika darīts nekas. Protams, varēja būt arī vēl sliktāk, jo deputāts Jānis Dombrava, kurš bija patvaļīgās Saulkrastu novada izveides idejas autors, bija izdomājis, ka Satversmes tiesas spriedumu var sākt pildīt tikai pēc nākamajām pašvaldību vēlēšanām 2025. gadā, paužot sašutumu par Satversmes tiesas spriedumu, jo 2021. gada pašvaldību vēlēšanas taču ir tik tuvu...

Varbūt šāda prasība par nacionālās vai reģionālās nozīmes attīstības centru tiešām arī nav pamatota, tomēr, ja no tās atsakās, tad izjūk viss teritoriālās reformas "kāršu namiņš". Tāpēc arī tas netika darīts. Tādējādi izveidojās duāla situācija: jaunais Saulkrastu novads kā pašvaldība var pastāvēt bez nacionālās vai reģionālās nozīmes attīstības centra, bet, piemēram, Kandavas, Mārupes, Babītes un Salacgrīvas novadi, par kuru patstāvību es pat biju iesniedzis priekšlikumus grozījumiem Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, nevar pastāvēt. Atbildīgās Saeimas komisijas sēdē es vairakkārt uzdevu jautājumu, ar ko šīs pašvaldības atšķiras? Atbildi es nesaņēmu, kā tas bija prognozējams...

Ļoti iespējams, ka tā ir tikai sakritība, bet šajos novados pašvaldību vadītāji nav Saeimas valdošajā koalīcijā ietilpstošo partiju sastāvā. Tāpēc ir vietā atcerēties seno romiešu sakāmvārdu "Kas atļauts Jupiteram, nav atļauts vērsim", iegūstot kārtējo apliecinājumu tēzei, ka notikusi nevis administratīvi teritoriālā, bet gan politiski teritoriālā reforma.

Nobeigumā es tiešām novēlu, lai jaunajam Saulkrastu novadam viss izdodas! Novēlu, lai tur atrod naftu un Saulkrasti kļūst par pašu bagātāko Latvijas pašvaldību, nelolojot gan lielas cerības, ka valdošās koalīcijas partijas no atklātajām naftas atradnēm sev nepakamps lielāko kumosu. Bet līdz tam neatliek nekas cits, kā prasīt atbildību un finanses tiem politiķiem, kuri lēma par šādu jaunu un kritērijiem neatbilstošu pašvaldību.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Artūrs Toms Plešs Jānis Dombrava Mārupe Saeima Satversmes tiesa
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form