Naudas došanas mērķis bija samazināt partiju atkarību no ziedotājiem un to interešu vēlākas realizēšanas riska un mazināt partiju nelikumīgu finansēšanu. Tādējādi mazināšot partiju motivāciju slepeni vienoties ar privātiem ziedotājiem par valsts resursu izmantošanu ziedotāju biznesa atbalstīšanā kā priekšnoteikumu vai "pateicību" par partijas finansēšanu, tādējādi samazinot arī augstākā līmeņa korupcijas riskus.3 Mērķis bija arī paaugstināt partiju administratīvo kapacitāti4 jeb profesionālo attīstību.
Tomēr partiju atkarība no privātā finansējuma bija samazinājusies tikai nedaudz5, un 2019. gada 14. novembrī Saeima atkal pieņēma grozījumus likumā,6 no 2020. gada 1. janvāra palielinot valsts finansējumu vairāk nekā 6 reizes.
Rezultātā šobrīd Saeimā pārstāvētās partijas katru gadu saņem valsts finansējumu vairāk nekā 4,5 miljonu eiro apmērā.7 Piemēram, "KPV LV" (tagad – "Par cilvēcīgu Latviju") katru gadu saņem 643 369,00 eiro, lai gan no 16 deputātiem tās frakcijā palikuši vien daži un šobrīd tās reitings ir mazāks par 1%.
Turklāt minēto naudu saņem arī tās partijas, kas Saeimā netika ievēlētas, bet par kurām nobalsoja vairāk nekā 2% vēlētāju, – "Latvijas reģionu apvienība", "Latvijas krievu savienība" un "Progresīvie" katru gadu attiecīgi saņem 169 371,50 eiro, 136 336,00 eiro un 106 203,50 eiro.8
Bet tas vēl nav viss – saskaņā ar likumu9 partijas, kas Saeimas vēlēšanās pārvarējušas 2% barjeru, papildus vēl saņem valsts budžeta finansējumu kalendārā gada laikā 0,50 eiro apmērā par katru iegūto balsi pēdējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās un pašvaldības domes vēlēšanās, pat ja par to nobalso daži vēlētāji un domē netiek ievēlēts neviens. Tas nozīmē, ka, piemēram, partija "Par cilvēcīgu Latviju" atbilstoši 2021. gada 5. jūnija vēlēšanu rezultātiem saņems vēl 1970,50 eiro, jo par to visā Latvijā nobalsojis 3941 iedzīvotājs (3941 x 0,5 eiro = 1970,50), lai gan ievēlēja tikai vienu deputātu (Dobelē).
Kopumā iepriekš minētajām partijām, kas jau saņem valsts naudu, papildus vēl varētu piešķirt ap 120 000,00 eiro.
Politiskā partija "Mēs – Talsiem un novadam" vēl pirms esošās finansējuma kārtības pieņemšanas 2019. gada septembrī vērsās Saeimā – ja reiz Saeimā iekļuvušās vai 2% barjeru pārvarējušās partijas vēl papildus varēs saņemt 0,50 eiro apmērā par katru iegūto balsi pēdējās pašvaldības domes vēlēšanās, vai tādā gadījumā nebūtu jāparedz kaut vai tie paši 0,50 eiro arī reģionālajām partijām, par kurām ne tikai balsots, bet kuru kandidāti ievēlēti pašvaldības domē. Citādi šāds regulējums ir nevienlīdzīgs un reģionālo partiju iznīcinošs.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izteica viedokli, ka to nevar tagad paredzēt un ka par to vajag diskutēt.10 "Mēs – Talsiem un novadam" par šo problēmu vairākkārt arī rakstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) un Valsts prezidentam, bet visi noplātīja rokas.11
Kāpēc tiek ignorētas reģionālās partijas?
2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanās Kurzemes vēlēšanu apgabalā par 19 vēlētāju apvienībām un 10 reģionālajām jeb vietējā līmeņa partijām nobalsoja 39,9% no visiem vēlētājiem (39% deputātu arī ievēlēti no minētajām politiskajām organizācijām). Savukārt 2021. gada 5. jūnija pašvaldību vēlēšanās minētajā apgabalā par 6 reģionālajām partijām12 nobalsoja 30% no visiem vēlētājiem (vēlētāju apvienības pēc novadu reformas ir aizliegtas) un 26% deputātu ievēlēti no reģionālām partijām.
Minētā statistika parāda, cik liela ir vēlētāju uzticība tieši reģionālajām politiskajām organizācijām (partijām) un ka liela daļa iedzīvotāju pašvaldībās neatbalsta nacionālās partijas.
Politisko partiju likums uz visām partijām attiecas vienādi. Reģionālajām partijām arī ir jāsagatavo gada pārskats, jāsasauc biedru kopsapulce, katru gadu jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā aktuālais biedru reģistrs un jāpilda citi likumā paredzētie pienākumi. Nemaz nerunājot par likumā noteikto publiskajām darbībām un administratīvajām vajadzībām (brīvi izplatīt informāciju par savu darbību, interneta mājaslapas, "Facebook" profila utt. uzturēšana, tikšanās ar iedzīvotājiem, birojs, pētījumi un citas aktivitātes). Tam katru gadu nepieciešami grāmatvedības pakalpojumi, telpu īre, dažādi maksājumi utt.
Galu galā jāuzsver, ka pašvaldības domēs, tāpat kā Saeimā, tiek ievēlēti deputāti, kas sēdēs balso par dažādiem jautājumiem. Pašvaldībām ir daudzmiljonu budžeti, un domei ir liela autonomija attiecībā uz rīcību ar finanšu līdzekļiem. Turklāt vairums korupcijas skandālu nereti izskan tieši saistībā ar pašvaldību amatpersonu darbībām un to pārkāpumiem.
Kā bīstams signāls šajā sakarā jāvērtē arī rekordzemā vēlētāju aktivitāte pēdējās pašvaldību vēlēšanās, piedaloties tikai 34,01% balsstiesīgo iedzīvotāju. Tas ir arī zemākais aktivitātes rādītājs pašvaldību vēlēšanās kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas.13
Attiecībā uz privāto sponsoru un lobistu ietekmes mazināšanu jānorāda, ka 2020. gadā ēnu ekonomika Latvijā palielinājās līdz 25,5%,14 kas liecina arī par augstu korupcijas līmeni.15 Tātad Latvijai nesokas ar korupcijas mazināšanu!16 To skaidri apliecina nesen atklātais būvniecības uzņēmumu kartelis, Konkurences padomei konstatējot desmit būvniecības uzņēmumu ilggadēju aizliegtu vienošanos par dalības nosacījumiem publiskajos un privātajos iepirkumos Latvijā.17 Likums par lobēšanas kārtību jau 13 gadus arī nav pieņemts.18
Nevar nepieminēt arī faktu, ka vairāk nekā 13 gadus likumā "Par pašvaldībām" ir formāla norma, kas paredz rīkot lokālus referendumus, lai iedzīvotāji būtiskos jautājumos varētu aktīvāk iesaistīties pašvaldības darbā. Taču Saeima līdz šim attiecīgu likumu tā arī nav pieņēmusi!
Viedokļu demokrātija jeb "viedokļošanās"
Politikas eksperti vēl 2019. gada oktobrī asi kritizēja topošo valsts budžeta finansēšanas kārtību. Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens pauda viedokli, ka šāds regulējums, neapšaubāmi, ir vērsts uz valdošo partiju karteļa stiprināšanu, bet citu valstu pieredze liecina, ka karteļu sistēma ar laiku deģenerējas un pastiprina sabiedrības nepatiku pret esošajām partijām.
Sabiedriskās politikas centra "Providus" vadošā pētniece Iveta Kažoka Latvijas Televīzijas raidījumā "Tieša runa" norādīja, ka šī sistēma nav taisnīga, jo ir vērsta uz "komfortablākas dzīves radīšanu Saeimā pārstāvētajiem un ierobežo jaunu politisko spēku veidošanu".19 Tāpat viņa norādīja: "Latvijas partijas ir vājas, un līdz ar to tas, ka partijām tiks palielināts valsts finansējums, ir labi, bet joprojām šokē maniere, kādā tas tiek darīts, – ļoti sasteigti un pagaidām ļoti nekvalitatīvi izstrādāts likumprojekts. Turklāt tāds, kurš acīmredzami ir taisīts esošās koalīcijas īstermiņa interesēs."20
Zīmīgi, ka KNAB šā gada aprīlī pēc "Mēs – Talsiem un novadam" atkārtota iesnieguma saņemšanas tomēr pauda viedokli, ka tuvākajos gados varētu rosināt piešķirt valsts budžeta finansējumu arī reģionālajām partijām.21 Tātad jau KNAB līmenī tiek atzīts, ka kaut kas ar pašreizējo regulējumu nav labi, bet tomēr tikai kā viedoklis, un problēma tiek atlikta uz nezināmu laiku.
Partija "Mēs – Talsiem un novadam" pēc gandrīz divu gadu "viedokļošanās" vērsās Satversmes tiesā, kura šā gada 30. augustā pieņēma partijas pieteikumu un ierosināja lietu par esošo partiju finansēšanas kārtību.22 Tagad jau tiesā tiks izvērtēta 0,50 eiro finansējuma atbilstība vienlīdzības principam. Arī tas, vai, piemēram, tāda partija kā "Par cilvēcīgu Latviju" papildus 643 369,00 eiro vēl var saņemt 0,50 eiro par katru iegūto balsi pēdējās pašvaldības domes vēlēšanās.
Valsts prezidents uzreiz pēc lietas ierosināšanas Satversmes tiesā izteica viedokli, ka piedāvā samazināt valsts finansējumu Saeimā izjukušajām partijām.23 Lai gan prezidents viedokli bija izteicis arī agrāk,24 reģionālās partijas gan netiek pieminētas.
Ja Satversmes tiesa atzīs, ka apstrīdētās normas neatbilst Satversmei, tad Saeimai jau drīz "piespiedu kārtā" būs jāgroza likums, un ar viedokļiem būs par maz.
Kā raksta filozofe Maija Kūle, sauklis "demokrātija pieļauj visdažādākos viedokļus" Latvijā tiek lietots, lai aizmiglotu skatījumu uz vērtībām, jo viedokļi jau var būt visdažādākie, taču: cik liela nozīme ir katram no tiem? Pastāv demokrātijā saslavētais viedokļu plurālisms. Katrs var domāt, kā vēlas, neatgriežoties "pie lietām, kādas tās ir". Tikai skatījums uz lietām un notikumiem sistēmiskā, daudzpusīgā, kopsakarību pieejā dod izpratni par jēgu.25
Vai nu samērīgi visiem, vai nevienam
Partija "Mēs – Talsiem un novadam" dibināta 2017. gada februārī ar mērķi veicināt Latvijas Republikas un īpaši Talsu novada iedzīvotāju interešu aizstāvību.26 Partija 2017. gada pašvaldību vēlēšanās panāca Talsu novadā vislielāko vēlētāju aktivitātes kāpumu no visām Latvijas pašvaldībām27 un ieguva portāla "Delfi" īpašo balvu.28 Partijas vadītājs tika ievēlēts par domes priekšsēdētāju, kurš, tāpat kā iepriekš, arī šā gada vēlēšanās saņēma visvairāk plusiņu no pilnīgi visu partiju kandidātiem.29 Tātad partija ir aktīva un vienā no lielākajām pašvaldībām Latvijā iedzīvotāji novērtē tās darbu.
Tādai reģionālai partijai pietiktu ar niecīgu summu, salīdzinot ar valsts miljoniem nacionālajām partijām. Iespējams, būtu jākompensē administratīvā darba organizēšanas izdevumi tām vietējā līmeņa partijām, kuras ir spējušas iegūt pārstāvību pašvaldības domē.
Uzmanība būtu jāpievērš arī atsevišķu reģionālo partiju sadarbībai ar nacionālā līmeņa partijām – vai un cik lielu valsts budžeta finansējumu vai citu atbalstu šādas partijas pastarpināti saņem no nacionālajām partijām, īpaši pirms vēlēšanām ("Mēs – Talsiem un novadam" ir vienīgā partija Kurzemē, kuras 4 deputāti ir ievēlēti domē un kurai šādas vienošanās nekad nav bijušas). To noteikti varētu kontrolēt KNAB, lai valsts finansējums būtu objektīvs un atbilstošs faktiskajai situācijai.
Par kopējo valsts finansējumu partijām – tam ir jābūt. Iespējams, to vajadzēja palielināt pakāpeniski, nevis uzreiz tik daudz miljonu, jo aktuāls joprojām ir jautājums, vai privāto sponsoru ietekme tiešām mazināsies ar visām no tā izrietošajām sekām.
Ja tiks "atvērts" likums, tad noteikti jāizvērtē vēl vairāki varianti. Piemēram, ja Saeimā ievēlētas partijas deputātu skaits samazinās, proporcionāli būtu jāsamazina arī valsts finansējums. Tāpat kā kritērijs būtu jāizvērtē partijas biedru skaits. Piemēram, Latvijā ir ļoti niecīgs partiju biedru skaits – 1,4% iedzīvotāju, bet tajā pašā laikā, piemēram, Igaunijā – 4,7%, kas ir vairāk nekā 3 reizes. Iespējams, kā kritēriju finansējuma apjomam var analizēt arī partiju reitingu – to var darīt Centrālā statistikas pārvalde30 vai pasūtīt vairākām atzītām pētnieciskām kompānijām, piemēram, tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centram SKDS, tirgus un sociālo pētījumu aģentūrai "Latvijas Fakti" u. tml., kas regulāri pēc valsts institūciju pasūtījuma sagatavo aptaujas un faktiski ietekmē sabiedrisko domu.
Tādā veidā vismaz tiktu mēģināts veicināt iedzīvotāju attieksmes ņemšanu vērā un partiju vēlmi strādāt labāk.
Patiesībā grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā jāveic ar steigu – kaut vai tāpēc, ka tajā joprojām tiek pieminētas vēlētāju apvienības, kuru vairs nav, un likumā ir vēl citas nepilnības.31
"Samelot, bet justies gandarītam; krāpties, bet justies pārākam; nepiedalīties, bet justies dižam; būt nodevējam, bet justies varonīgam utt. Tas ir viens no cēloņiem, kādēļ Latvija kā valsts kopš 1991. gada nav varējusi attīstīties tik veiksmīgi, kā tas būtu bijis iespējams ar labāk sakārtotu vērtību sistēmu."32
Lietas sagatavošanas termiņš Satversmes tiesā ir 2022. gada 31. janvāris.
1 Likumprojekta "Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā" anotācijas daļas "I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība" sadaļa "2. Pašreizējā situācija un problēmas, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts, tiesiskā regulējuma mērķis un būtība":
http://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/F1AA596E1C2FF237C22584900065AFE0?OpenDocument
2 Ikgadēja valsts finansējuma ieviešana arī veicinās partiju konkurenci, dodot iespēju arī tām partijām, kuras nav iekļuvušas Saeimā vai nav pārstāvētas Ministru kabinetā, sekmīgi funkcionēt apstākļos, kad tām strauji samazinās ienākumu apjoms. Vairāk: likumprojekta "Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā" anotācijas daļas "I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs" sadaļā "3. Normatīvā akta projekta būtība":
http://titania.saeima.lv/LIVS/SaeimaLIVS.nsf/0/900CB0B7B53B5342C22576CB004DF765?OpenDocument
3 Likumprojekta "Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā" anotācijas daļas "I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs" sadaļa "3. Normatīvā akta projekta būtība":
http://titania.saeima.lv/LIVS/SaeimaLIVS.nsf/0/900CB0B7B53B5342C22576CB004DF765?OpenDocument
4 Likumprojekta "Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā" anotācijas daļas "I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs" sadaļa "3. Normatīvā akta projekta būtība":
http://titania.saeima.lv/LIVS/SaeimaLIVS.nsf/0/900CB0B7B53B5342C22576CB004DF765?OpenDocument
5 Likumprojekta "Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā" anotācijas daļas "I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība" sadaļa "2. Pašreizējā situācija un problēmas, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts, tiesiskā regulējuma mērķis un būtība":
http://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/F1AA596E1C2FF237C22584900065AFE0?OpenDocument
6 Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums (stājās spēkā 2020. gada 1. janvārī)
9 Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma7.1 panta "Valsts budžeta finansējums" pirmās daļas 2. punkts:
https://likumi.lv/ta/id/36189-politisko-organizaciju-partiju-finansesanas-likums
10 Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 2019. gada 26. septembra vēstule Nr. 142.9/7-46-13/19.
11 Valsts prezidenta kancelejas 2019. gada 16. oktobra vēstule Nr. 2088.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 2019. gada 7. oktobra vēstule Nr. 1-17/9423.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 2020. gada 5. maija vēstule Nr. 1-17/4146.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 2020. gada 3. jūnija vēstule Nr. 1-17/4984.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja 2020. gada 8. maija vēstule Nr. 1/2300.
12 Politiskā partija "Talsu novada attīstībai" startēja apvienībā kopā ar partiju "Latvijas attīstībai".
13 https://www.la.lv/pasvaldibu-velesanas-registreta-visu-laiku-zemaka-aktivitate
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/vietvaru-velesanas-rekordzemaaktivitate-3401.a407410/
14 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/enu-ekonomika-latvija-pieaug-lidz-255-lielaka-problema--aploksnu-algas.a409180/
16 https://lvportals.lv/norises/325180-korupcijas-uztvere-latvija-iebuksejusi-ko-darit-2021
17 https://www.tvnet.lv/7312153/konkurences-padome-buvnieku-kartelis-bijis-iesaistits-iepirkumos-par-gandriz-700-miljoniem-eiro
18 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/lobesanas-atklatibas-likums--darbs-kas-stav-nepadarits-vairak-neka-12-gadus.a381842/
21 https://jauns.lv/raksts/zinas/436758-knab-doma-par-vajadzibu-valsts-budzeta-finansejumu-pieskirt-ari-regionalajam-partijam
https://lvportals.lv/viedokli/326866-valsts-nauda-ari-regionalajam-partijam-vai-nepieciesama-2021
22 https://juristavards.lv/zinas/279419-ierosinata-lieta-par-normam-kas-noteic-valsts-budzeta-finansejumu-politiskajam-partijam/
https://nra.lv/latvija/356490-st-vertes-politisko-partiju-finansesanas-kartibu.htm
https://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2021/08/2021_36_01_lemums_par_ierosinasanu.pdf
23 https://www.tvnet.lv/7328899/prezidents-piedavas-samazinat-valsts-finansejumu-saeima-izjukusajam-partijam
24 https://www.tvnet.lv/7240144/levits-cer-uz-izmainam-partiju-finansesanas-kartiba-vel-saja-saeimas-sasaukuma
25 Kūle M. Jābūtības vārdi. Etīdes par zināšanām un vērtībām mūsdienu Latvijā Rīga: Apgāds "Zinātne", 2016, 10., 12., 30. lpp.
26 https://talsiemunnovadam.lv/politiskas-partijas-mes-talsiem-un-novadam-statuti/
27 2013.gada 1.jūnijā Talsu novada domes vēlēšanās piedalījās 8683 jeb 32,61% balsstiesīgo iedzīvotāju, bet 2017. gada 3. jūnijā vēlētāju aktivitāte pieauga par 11,49%, kopumā vēlēšanās piedaloties 10 951 jeb 44,10% balsstiesīgo iedzīvotāju, kas bija lielākais aktivitātes kāpums starp visiem 119 novadiem un republikas pilsētām. Dati no Centrālās statistikas pārvaldes datubāzes:
28 https://www.delfi.lv/news/doma-spried-sver/talsi-pasvaldibu-velesanu-cempiona-noslepums.d?id=49199299
https://likumi.lv/ta/id/303355-centralas-statistikas-parvaldes-nolikums
31 Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 7.1 panta septītā daļa neatbilst Pašvaldības domes vēlēšanu likumā noteiktajam, un likumā ir jāveic grozījumi, jo:
1) saskaņā ar 2020. gada 17. jūnija likuma "Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā" (stājās spēkā 2021. gada 15. janvārī) 8. pantu vēlētāju apvienības ir izslēgtas no minētā likuma un pašvaldības domes deputātu kandidātu sarakstus tās vairs nevar iesniegt;
2) saskaņā ar 2020. gada 17. jūnija likuma "Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā" (stājās spēkā 2021. gada 15. janvārī) 1. pantu likuma nosaukums ir mainīts uz "Pašvaldības domes vēlēšanu likums".
32 Kūle M. Jābūtības vārdi. Etīdes par zināšanām un vērtībām mūsdienu Latvijā. Rīga: Apgāds "Zinātne", 2016, 6. lpp.