Edijs Ločmels: Valsts kontroles nekompetence vai apzināta kaitniecība?
Foto: LETA

Zināmu rezonansi ne tikai nozares aprindās radījis Latvijas Republikas Valsts kontroles (VK) revīzijas ziņojums "Zemkopības ministrijas darbība valstij piederošo derīgo izrakteņu apsaimniekošanā", kam sekoja skaļi virsraksti ziņu portālos un laikrakstos par it kā kūdras resursu izsaimniekošanu. Uzreiz varu atbildēt, ka šis ziņojums ir pilnīgas blēņas – Latvijā kūdras ieguvēji par iespēju iegūt kūdru valstij maksā vairāk nekā Kanādas, Igaunijas vai Krievijas kūdras ieguvēji. Tie visi ir Latvijas tiešie konkurenti kūdras substrātu tirgū (substrāts – substance vai virsma, kurā vai uz kuras aug organismi/augi un izmanto substrātā esošās barības vielas). Par citu valstu praksi nav informācijas.

Šajā sakarā vēlos sniegt savu redzējumu par kūdras ieguves un pārstrādes nozari, tās perspektīvām, kā arī paust savu viedokli par Valsts kontroles ziņojumā paustajiem secinājumiem un ieteikumiem.

Mani sauc Edijs Ločmels. Kūdras ieguves un substrātu ražošanas industrijā esmu kopš 2007. gada, pārstāvot Latvijā lielāko kūdras substrātu ražošanas uzņēmumu SIA "Pindstrup Latvia". Gadu gaitā ir uzkrāta pieredze, darbojoties gan Dānijas mātes kompānijas vadības komandā, gan saistītās Krievijas kompānijas padomē. Kopš 2016. gada darbojos arī Latvijas kūdras asociācijas padomē.

Kūdra un kūdras ieguves vēstureKūdras ieguves pirmsākumi meklējami Senajā Ēģiptē un Romā, taču, sākot tikai ar viduslaikiem, purvu nosusināšana un kūdras izmantošana Rietumeiropā kļuva par vērā ņemamu nodarbi. Nīderlandes inženieri 16. gadsimtā purvu nosusināšanas arodu pašu valstī bija apguvuši tik tālu, ka pasaules slavu ieguva, izveidojot ūdens novadīšanas sistēmu visam Bordo reģionam Francijā.Latvijā kūdras ieguve sākās 17. gadsimta otrajā pusē.Pirmsākumos tā tika izmantota kurināšanai, izolācijai un jumtu segumiem.20. gadsimta 60.-70. gados atklāja, ka kūdra, tai piejaucot barības vielas un neitralizējot skābuma līmeni, ir ļoti pateicīga vide dažādu augu un jauno stādu audzēšanai. Kopš šā brīža kurināšanā un elektroenerģijas ražošanā izmantotās kūdras īpatsvars ik gadu Latvijā samazinās.Dārzkopībai, tai skaitā pārtikas (tomātu, gurķu, paprikas, visu veidu salātu, šampinjonu, melleņu, zemeņu, aveņu) ražošanai, ik gadu Eiropā iegūst vairāk nekā 20 miljoniem m3 kūdras. Enerģētiskā kūdra tiek izmantota arvien mazāk, un valstis, kas to dara, ir tikai dažas: Īrija, Somija, Zviedrija un Igaunija.Kūdra ir nogulumiezis, kas veidojies paaugstināta mitruma un skābekļa nepietiekamības apstākļos, sadaloties augiem. Kūdras daudzums, kas uzkrājas purvā, ir atkarīgs no to veidojošo augu ikgadējā pieauguma un to sadalīšanās apstākļiem. Latvijā zemā tipa iegulas visbiežāk veido grīšļu, koku un koku-grīšļu kūdra, bet augstā tipa iegulās visizplatītākā ir sfagnu, spilvu-sfagnu un priežu-sfagnu kūdra1.

Ļoti svarīgi, aplūkojot kūdras ieguvi, ir saprast, ka tā ir ieguves rūpniecība jeb mining industry, kam ir sava specifika, salīdzinot ar citām nozarēm.

Dabas resursu, tai skaitā kūdras, ieguves un uzskaites īpatnības

Mēģināšu izskaidrot ieguves rūpniecības uzskaites īpatnības saskaņā ar starptautiski pieņemtiem (CRIRSCO jeb Committee for Mineral Reserves International Reporting Standards) standartiem.

Pirmā un pati svarīgākā dabas resursu, tai skaitā kūdras atradņu, īpatnība ir, ka, lai vai cik detalizēti neveiktu izpētes darbus, noteikt precīzu atradnē esošo krājumu daudzumu ir neiespējami. Lai to saprastu, ir jābūt kaut nelielām zināšanām ģeoloģijā, piemēram, – kūdra nav sakrauta regulāras formas bedrē, kuras izmērus ir iespējams izmērīt un noteikt tur esošo kūdras daudzumu; kūdras atradnei ir neregulāras robežas. Taču tā ir mazākā bēda – kopējo hektāru skaitu jeb virsmas apmēru noteikt nav īpaši sarežģīti. Problēmas sākas, kad ir jānosaka kūdras slāņa biezums. Saskaņā ar Ministru kabineta (MK) 570. noteikumiem, veicot ģeoloģisko izpēti, zondēšanas tīkls ir 100 x 100 m (purviem līdz 300 ha) un 100 x 200 m (purviem virs 300 ha). Attiecīgi, aprēķinot kūdras daudzumu, tiek pieņemts, ka purva dibens ir līdzena virsma. Diemžēl realitātē tā nekad nav – kūdras purvi ir veidojušies gan ieplakās, gan arī pauguros, kuru virsmas ir viļņainas.

Vēl viens izaicinājums, veicot kūdras krājumu aprēķinus, ir kūdras sadalīšanās pakāpes un mitruma noteikšana, jo šie rādītāji tiešā veidā ietekmē kūdras slāņa sēšanās līmeni, purvu nosusinot. Paraugi tiek ņemti vēl retākā tīklā (400 x 400 m jeb viens paraugs uz 16 ha) un to testēšanas pārskatus ir jāgaida gandrīz gadu, jo Latvijā ir tikai viena laboratorija. Jāuzsver turklāt, ka kūdru iegūst tikai vasarā, sausos laikapstākļos pie mitruma no 35 līdz 50%, bet dabīga, nenosusināta purva mitruma līmenis ir 95-98%.

Saskaitot visas ģeoloģiskās izpētes nenoteiktības kopā, tiek pieņemts, ka aprēķināto krājumu daudzums ir par 20% lielāks, nekā reāli iegūstamais kūdras apjoms.

Tie, kuru izglītība ir saistīta ar kūdras ieguvi vai ģeoloģiju, to zina un akceptē, taču kopš neatkarības atjaunošanas valsts iestāžu gaiteņos šīs specifiskās zināšanas ir strauji samazinājušās un pašlaik ir tuvu nullei.

Jāuzsver, ka kūdras ieguve ir ļoti ilgs un investīciju ietilpīgs process, tādēļ arī valsts politikai vajadzētu būt pārdomātai un izsvērtai. Ir kaitnieciski, ka par ģeoloģijas jautājumiem spriež cilvēki, kuriem par to zināšanu nav. Diemžēl tā top visas pēdējo gadu ar ieguves rūpniecību (tai skaitā kūdras ieguvi) saistīto normatīvo aktu izmaiņas.

Jebkuras vietas apguve sākas ar tās izpēti un ekonomisko novērtējumu – vai ir izdevīgi veikt ieguves vietas sagatavošanu izstrādei pat pie visām augstāk minētajām nenoteiktībām. Ja izpēte un novērtējums sniedz pozitīvu rezultātu, ieguves vieta jeb karjers tiek gatavots izstrādei. Fāzes (zemāk dotajā shēmā 1.–3.fāzes), kas ir pirms ražošanas uzsākšanas un naudas plūsmas ģenerēšanas, var ilgt no pieciem līdz 10 gadiem. Katras ieguves vietas dzīves ciklu var iedalīt šādi:

Apkopojums – lai uzsāktu kūdras ieguvi, uzņēmējam piecus līdz 10 gadus jāveic dažāda veida izpētes un novērtējumi, jāsagatavo ieguves vieta ražošanai, un tikai tad, kad tas paveikts, var reāli uzsākt kūdras ieguvi un gūt no tā ieņēmumus.

Latvijas un tuvāko kaimiņu-konkurentu, Lietuvas un Igaunijas, īpatnība ir tāda, ka lielākoties kūdras ieguve notiek atradnēs, kuras izpētītas un sagatavotas ieguvei (1.–3. fāze) vēl padomju laikā, taču šīs atradnes iet mazumā un drīz izsīks. Latvijai būtu jāizšķiras, vai tā, balstoties uz vērtējumiem, kas veikti pēc apšaubāmas metodikas, vēlas īstermiņa ātrus ieņēmumus no paaugstinātām nomas maksām, bet ilgtermiņā zaudēt visu nozari ar 3000 nodarbinātajiem, galvenokārt lauku reģionos? Vai tomēr ņemt piemēru no tādas valsts kā Kanāda – ilgtspējīgi un tālredzīgi attīstīt šo nozari, veicinot kūdras tālāku pārstrādi šeit pat Latvijā, tādējādi radot papildu darba vietas un pievienoto vērtību?

Kūdras resursu apsaimniekošana Latvijā mūsdienās

Kopš 21. gadsimta sākuma kūdras ieguves, kā arī kūdras produktu (substrātu) ražošanas industrija ir stabili attīstījusies. Tas gan nenotika uzreiz pēc PSRS sabrukuma, jo vēl līdz 1996. gadam Latvijā kūdra galvenokārt tika iegūta Rīgas TEC-1 vajadzībām. Kad TEC-1 pārtrauca izmantot vietējo kurināmo, tā vietā izvēloties importēto gāzi, kūdras ieguvējiem sākās grūti laiki. Tikko privatizētie uzņēmumi ar izveidotu infrastruktūru, bet novecojušu tehniku nonāca finansiāli grūtā situācijā, dažas ieguves vietas pat tika pamestas. Pateicoties ārvalstu investīciju pieplūdumam, kā arī vietējo kūdras ieguvēju pieredzei, industrija pamazām atguvās. Tas notika tikai dārzkopībā izmantojamās kūdras dēļ.Kopš 2000. gada Latvijā ir uzbūvētas ap 15 lielākas vai mazākas kūdras fasēšanas un/vai substrātu ražošanas rūpnīcas, tai skaitā pasaulē lielākā substrātu ražotne. Šīs ražotnes ir dažādas – no nelieliem kūdras pirmapstrādes cehiem (sijāšana pa frakcijām un fasēšana big-bag maisos) līdz modernām, automatizētām substrātu ražotnēm, kurās darbs notiek trīs maiņās.


Kopš gadsimta sākuma ir notikusi daudzu kūdras ieguves uzņēmumu īpašnieku maiņa. Jaunie īpašnieki ir veikuši uzņēmumu padziļinātas izpētes, īpašu uzmanību pievēršot zemes nomas (ar tiesībām iegūt kūdru) līgumu noteikumiem, jo šie zemes nomas līgumi kopā ar ieguves licenci un kūdras ieguves lauku infrastruktūru ir investoru galvenie intereses objekti un iegādājamo uzņēmumu galvenais aktīvs. Tātad arī pārdoto uzņēmumu cena vislielākajā mērā ir bijusi atkarīga no nomas noteikumiem.

Kad 2014. gadā tika veiktas izmaiņas MK noteikumos, nosakot, ka no 2015. gada AS "Latvijas valsts meži" (LVM) jāveic nomas maksas indeksācija, līdz tā sasniegs tirgus vērtību, pirmkārt, tika radīta situācija, ka uz noslēgtajiem nomas līgumiem ar termiņu līdz 25 gadiem nevar paļauties, un, otrkārt, tika radīts juceklis, jo neviens nekad līdz tam nebija veicis visu kūdras atradņu nomas maksas tirgus novērtējumu. Nebija un lielā mērā arī pašlaik - nav zināšanu, to atzīst paši vērtētāji.

Vēlāk Latvijas Īpašumu vērtētāju asociācija pēc LVM pasūtījuma izstrādāja nekustamo īpašumu – zemesgabalu, kuru izmantošanas mērķis ir derīgo izrakteņu (kūdras) ieguve ar mērķi veikt iegūtā izrakteņa pārstrādi un tālāku produkta realizāciju, tirgus nomas maksas noteikšanas metodiku2. Metodikas izstrādes un apspriešanas laikā radās domstarpības par daudziem metodikā izmantotiem pieņēmumiem un vērtībām.

Veicot pirmos novērtējumus, neapmierinātība no nozares puses tikai palielinājās. Pagaidām, kamēr lielai daļai ieguves vietu nomas maksa nav sasniegusi novērtēto "tirgus vērtību", ir dzirdama tikai neapmierinātība, taču pavisam drīz var sākties arī nopietnas finansiālās problēmas. Tas attiecas arī uz izsolēs iegūtajām nomas tiesībām. Brīdī, kad "slīkstošā kuģī ar 50 pasažieriem" (lasi – ar 50 kūdras ieguves nozarē strādājošiem uzņēmumiem) tiek iemesti pāris "peldriņķi" (lasi – nomas tiesības kūdras ieguves vietai), daļai uzņēmumu aizmiglojās skatiens un tika nosolītas cenas, kuras ilgtermiņā diez vai ir adekvātas.

Vai kūdras resursi Latvijā tiek izsaimniekoti? Salīdzinājums ar pārējām Baltijas valstīm un Kanādu

Zemāk tabulā Nr. 1 ir salīdzināts, cik vidēji par katru iegūto kūdras tonnu ir jāmaksā kūdras ieguvējiem Baltijas valstīs un Kanādas provincē Ņūbransvikā (New Brunswick), kas pēc ieguves apjomiem ir aptuveni puse no Latvijas.

Jāuzsver, ka šīs valstis ir Latvijas tiešie konkurenti globālajā kūdras substrātu tirgū.

Valstij piekritīgo maksājumu salīdzinājums Baltijas valstīs un Ņūbransvikā, Kanādā

1 – Zemes noma parasti ir noteikta par ha, taču te tā pārrēķināta par tonnu, pieņemot, ka vidēji gadā no katra ha iegūst 500 m3 kūdras;

2 – Latvijā šis depozīts ieviests nesen un jāiemaksā LVM kontā līdz kūdras atradnes izstrādes beigām – tas ir par 50% vairāk nekā Kanādā;

3 – Aprēķināti kopējie VK revīzijas ziņojumā minētie LVM no kūdras ieguves gūtie ienākumi 2018. gadā, izdalot ar iznomāto ha skaitu un pieņemot, ka no 1 ha tiek iegūti 500 m3 kūdras;

4 – Aprēķināti kopējie VK revīzijas ziņojumā minētie LVM no kūdras ieguves gūtie ienākumi 2028. gadā, kad visu nomas līgumu nomas maksas sasniegs tirgus cenu, izdalot ar iznomāto ha skaitu un pieņemot, ka no 1 ha tiek iegūti 500 m3 kūdras;

5 – Kanādas provincē Ņūbransvikā ir noteikta maza maksa par ha (5 CAD/ha) un divas dažādas licenču jeb royalty likmes par pārstrādātu un nepārstrādātu kūdru, tādējādi veicinot kūdras pārstrādi pašā provincē. 1 EUR = 1,45 CAD.

Kā redzams tabulā Nr.1, runāt par kūdras resursu izsaimniekošanu nevar – jau 2018. gadā AS "Latvijas valsts meži" (zemes noma) un Latvijas valsts, kā arī pašvaldību budžeti (Dabas resursu nodoklis) ir saņēmuši otro lielāko guvumu no iegūtās kūdras šeit pieminēto valstu starpā. Lietuvas gadījums ir īpašs, jo Lietuvas valsts ir uzstādījusi mērķi kūdras ieguvi pārtraukt, kad tiks izstrādātas pašlaik ražošanā esošās atradnes.

Turklāt tikai Latvijā ir izveidota absurda sistēma, ka neatkarīgi no tā, vai kūdra ir iegūta, vai laikapstākļu dēļ to iegūt nav izdevies, nomas maksa ir jāmaksā vienādā apmērā! Pat viduslaikos mesli tika maksāti no tā, kas zemniekam izaudzis, bet te – valsts ir nolēmusi "slaukt" uzņēmējus vienlīdz spēcīgi gan labos, gan sliktos gados!

Valsts kontroles ziņojums

Kopumā ziņojums ir izstrādāts tendenciozi un secinājumi balstīti atlasītos datos un nepareizos aprēķinos ar iepriekš uzstādītu mērķi – cik slikti tiek apsaimniekoti dabas resursi, sevišķi kūdra! Lai arī VK pārstāvji tikās ar Latvijas kūdras asociācijas pārstāvjiem un VK tika izskaidrotas nozares īpatnības, taču nekas no tā nav sadzirdēts. Apzināti vai neapzināti? Lasot ziņojumu, nepamet sajūta, ka revidentiem nav bijusi nojausma un vēlēšanās noskaidrot, kā kūdra tiek iegūta! Turpinājumā dažas no kliedzošākajām aplamībām.

VK ziņojuma galvenie secinājumi

"Ministrijas rīcībā nav ticamas informācijas par tās valdījumā esošo derīgo izrakteņu patieso vērtību, ieguves apjomiem un to faktiskajiem atlikumiem, tādējādi neievērojot grāmatvedības uzskaiti regulējošo normatīvo aktu prasības. Neapzinot derīgo izrakteņu patieso vērtību, nav iespējams noteikt iespējami augstāko cenu par iegūstamajiem derīgajiem izrakteņiem"

Iespējams, ka Latvijas valsts iestādēm uzskaites principi ir citādi nekā uzņēmumiem un citām valstīm, taču saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem aktīvu vērtība tiek noteikta, pamatojoties uz tā patieso vērtību, sniegto ekonomisko labumu vai diskontēto naudas plūsmu summu. Ar brīdi, kad Latvijas valsts LVM personā ir iznomājusi kūdras ieguves vietu komersantam ar mērķi iegūt kūdru un kad Latvijas valsts šim nomniekam ir izsniegusi Zemes dzīļu ieguves licenci, visas tiesības rīkoties ar pazemes aktīvu, kūdru, tiek nodotas šim komersantam. Kūdrai tāpat kā jebkuram dabas resursam vērtība rodas tikai, ja ir ekonomiski pamatoti to iegūt – proti, ja ieguves vietas sagatavošanas izmaksas, kas amortizētas visā ieguves laikā, un ja pašas ieguves izmaksas kopā ir mazākas par cenu, par kādu tirgus dalībnieki ir gatavi maksāt.

Tāpat Zemkopības ministrijai tiek pārmests, ka tā nezina ieguves apjomus un atlikumus. Šis ir absurds pārmetums no VK puses, kam būtu jārūpējas, lai valstī vairākas institūcijas neveiktu vienas un tās pašas funkcijas, tādējādi izšķiežot budžeta līdzekļus. Pati VK turpmāk ziņojumā atzīst, ka visu pieprasīto informāciju tā spēja saņemt no Valsts vides dienesta (VVD), kas kontrolē kūdras ieguves apjomus, un no valsts SIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs", kas apstiprina kūdras atradņu ģeoloģiskās izpētes un krājumus, kā arī veic ikgadēju kūdras bilances aprēķinu.

Visu ziņojumu caurvij izpratnes trūkums, ka – kūdrai vērtība rodas, tikai to izrokot, nevis kamēr tā atrodas nenosusinātā kūdras purvā.

"Ministrija, neveicot pietiekamu uzraudzību pār AS "Latvijas valsts meži" deleģētā uzdevuma – derīgo izrakteņu apsaimniekošana – tiesisku izpildi, nav ievērojusi Valsts pārvaldes iekārtas likumu, jo AS "Latvijas valsts meži" kūdras ieguves nomas maksas indeksāciju sāka trīs gadus vēlāk, nekā to paredzēja normatīvais akts – tikai 2018. gadā"

Kā minēts iepriekš, likumdevējs pieņēma nekvalitatīvu un neizpildāmu likumu, jo 2015. gadā nebija zināmas kūdras ieguves vietu nomas maksu tirgus cenas. Kā var indeksēt nomas maksu, ja nav zināms, vai tā vispār ir jāindeksē, jo nav zināma tirgus cena? Pat pēc tam, kad tika izstrādāta metodika, vairākiem purviem nebija iespējams noteikt nomas maksas tirgus cenu, jo nebija izejas datu.

"2018. gada pārskatā Zemkopības ministrija iekļāva tās valdījumā esošos derīgos izrakteņus (kūdru, smilti un smilti-granti) 3,8 miljardu euro apmērā, bet jau trīs mēnešus vēlāk ministrija šo aktīvu vērtību samazināja 58 reizes līdz 65,7 miljoniem euro."

Īsti nav saprotams, kas tiek pārmests – vai tas, ka Zemkopības ministrija ir labojusi pieļauto kļūdu un norādījusi patieso aktīvu vērtību? Šķiet loģiski, ka aktīvi tiek norādīti to patiesajā vērtībā jeb vērtībā, kādā ir iespējams ģenerēt naudas plūsmas nākotnē. Vai VK ieskatā bija jānorāda sākotnēji kļūdaini norādītie 3,8 miljardi EUR? Kam ir vajadzīgi šie virtuālie un neko neizsakošie miljardi?

"2018. gadā kūdra tika eksportēta 178 miljonu euro vērtībā, kamēr AS "Latvijas valsts meži" ieņēmumi par kūdru bija tikai 2,47 miljoni euro."

Šis ir visabsurdākais apgalvojums visā ziņojumā – ir salīdzināts visas Latvijas kūdras produktu (pēc speciālām receptēm izstrādātu substrātu) ar augstu pievienoto vērtību eksports ar ieņēmumiem no LVM valdījumā esošajām izejvielas (kūdras) ieguvju vietu nomas maksām. Balstoties uz šo aplamo salīdzinājumu, tiek secināts, ka kūdra tiek "atdota par sviestmaizi".

LVM apsaimnieko un iznomā tikai 58% kūdras ieguves vietu.

Ziņojumā tiek manipulēts ar atsevišķu purvu nomas maksu it kā nesamērīgumu ar komersantu gūto peļņu. Turklāt tikai garāmejot pieminēts, ka papildus nomas maksām kūdras ieguvēji maksā arī Dabas resursu nodokli par iegūto kūdru, kas 40% apmērā nonāk valsts budžetā un 60% apmērā – pašvaldību budžetos.

VK vispār nepiemin, ka kūdras ieguve ir cilvēkresursu ietilpīgs process, kas nodrošina labi apmaksātas darba vietas, sevišķi reģionos. Citviet dabas resursu ieguve un pārstrāde veicina ekonomisko aktivitāti un tā netiek uztverta kā budžeta papildināšanas avots tūlītējai "apēšanai". OECD ziņojumā "The economic significance of natural resources: key points for reformers in Eastern Europe, Caucasus and central Asia"3 norāda, ka valstu ieņēmumi no dabas resursu nodokļiem būtu izmantojami dabas resursu pārvaldībai un dabas aizsardzībai vai arī investējami izpētē (R&D), kas veicina inovācijas un nozares ar augstu pievienoto vērtību.

"...ministrijai nav nākotnes redzējuma par derīgo izrakteņu ilgtspējīgu apsaimniekošanu."

Šim secinājumam gan varu pilnībā pievienoties. Kūdras ieguves un pārstrādes industrija nav definēta kā nozare, tai nav vienotas pārvaldošās valsts institūcijas. Funkcijas ir izmētātas pa vairākām ministrijām un iestādēm:


  • VARAM pakļautībā esošais Valsts vides dienests ir atbildīgs par zemes dzīļu izpētes licenču, kā arī zemes dzīļu ieguves licenču izsniegšanu. Tāpat VVD pārziņā ir kūdras ieguves vietu izstrādes projektu apstiprināšana, ieguves vietu un ieguves apjomu kontrole;

  • VARAM pakļautībā esošais valsts SIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" veic ģeoloģisko izpēšu pārbaudi un apstiprina aprēķinātos krājumus atradnēs, kā arī sagatavo informāciju, lai VVD varētu izsniegt atradņu pases, ieguves limitus un zemes dzīļu ieguves licences;

  • Pati VARAM – Vides aizsardzības departamentā ir viens cilvēks, kurš atbildīgs gan par likumdošanas izmaiņu saskaņošanu, gan par kūdras stratēģijas jeb pamatnostādņu rakstīšanu;

  • Zemkopības ministrija un LVM kā lielākie kūdras resursu atradņu īpašnieki un iznomātāji.
Ņūbransvika, Kanāda – kūdras ieguves stratēģijaPētot, kā citās valstīs ir organizēta kūdras ieguves un kūdras produktu ražošanas nozares pārvaldība, atklāju Ņūbransvikas "Dabas resursu un Enerģijas attīstības departamenta" mājas lapu: https://www2.gnb.ca/content/gnb/en/departments/erd/energy/content/minerals/content/Peat.htmlTajā atrodama pavisam vienkārša, taču ļoti labi saprotama kūdras ieguves politika (Peat Mining Policy), kuras galvenais formulējums (policy statement) ir:
  • Ieguves un enerģijas departamenta politika ir – maksimāli izmantot kūdras sniegtās priekšrocības, atbalstot kūdras pārstrādi Ņūbransvikas provincē, un ieguves vietu pēcizmantošanas jautājumu risināšana.
Tās pašas politikas mērķi ir:
  • nodrošināt, ka dabas resursi sniedz maksimālu ieguldījumu provinces ilgtermiņa ekonomiskās attīstības mērķu sasniegšanā, atbalstot un stimulējot otrreizēju resursa pārstrādes attīstību, nodrošinot eksistējošu nodarbinātības līmeni kūdras ieguvē;
  • mudināt attīstīt kūdras ieguvi gan privātajās, gan valsts zemēs;
  • nodrošināt, ka, pabeidzot kūdras ieguvi, kūdras ieguves vietas tiek atgrieztas dabīgā mitrzemju stāvoklī. Alternatīva zemes ekonomiskā izmantošana var tikt apsvērta, ja pamata mitrzemes funkcija tiek saglabāta;
  • iekasēt pietiekamu finanšu nodrošinājumu aktīvajā kūdras ieguves laikā, lai garantētu ieguves vietas rekultivāciju pēc ieguves pabeigšanas.
Tālāk politikā tiek runāts par pievienotās vērtības radīšanu, jo tikai, ražojot augstas pievienotās vērtības produktus, ieguves rūpniecība kļūst stabilāka, ekonomiski pamatotāka un mazāk atkarīga no izejvielu cenu svārstībām.Šo kūdras ieguves politikas mērķa izpildi veicina noteiktās licenču jeb royalty maksas (rakstā augstāk), ka par pārstrādātu kūdru maksa ir 60% no maksas par nepārstrādātu kūdru.Arī Latvijai būtu jādodas šajā virzienā – nevis iekasēt milzīgas nomas maksas par hektāru neatkarīgi no tā, vai kūdra ir iegūta, vai nē, bet gan noteikt fiksētu maksu par iegūtu kūdras tonnu vai m3 Dabas resursu nodokļa veidā.



Ieteikumi dabas resursu pārvaldības uzlabošanai Latvijā

Uzziņai:Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (www.fao.org) aplēsēm sakarā ar cilvēku skaita pieaugumu, sevišķi pilsētās, jau 2030. gadā nepieciešamība pēc pārtikas pieaugs par 50%, salīdzinot ar šodienu. Tā kā ilgstoša, vienveidīga monokultūru audzēšana lielā daļā pasaules lauksaimniecības zemju ir padarījusi tās mazāk auglīgas, tad palielinātā pārtikas pieauguma problēmu nav iespējams atrisināt tradicionāli.Viens no risinājumiem ir palielināt pārtikas ražošanu klimata (temperatūras un mitruma līmeņa) kontrolētās telpās jeb vienkārši – siltumnīcās. Tas nodrošina racionālāku resursu izmantošanu arī klimata pārmaiņu kontekstā, kā arī augstāku un kontrolētu ražību. Nākamais solis ir vertikālo fermu attīstība. Pašlaik tajās audzē tikai mikrosalātus un garšaugus, taču nākotnē, tehnoloģijām attīstoties, audzējamo kultūru diapazons tikai pieaugs.Piemērs ASV: https://aerofarms.com/ Piemērs Latvijā: https://greenery.lv/Augstākminēto risinājumu nodrošināšanai ir nepieciešama augsne (growing media). Saskaņā ar Nīderlandes Vageningenas universitātes pētnieka Krisa Bloka (Chris Blok) pētījuma rezultātiem visu citu augsnes aizstājēju pašlaik pieejamais un nākotnē plānotais pieejamais apjoms ne tuvu nenodrošinās nepieciešamo pieprasījumu pārtikas audzēšanai. Līdz ar to plānotais kūdras patēriņš pasaulē 2050. gadā pieaugs no 40 miljoniem m3 līdz 80 miljoniem m3. Neatkarīgi no tā, ko darīsim mēs, eiropieši, šo kūdras daudzumu iegūs citi – visticamāk Kanādā un Krievijā. Rīkojoties tālredzīgi, atbildīgi un ilgtspējīgi, Latvija var nodrošināt un attīstīt ne tikai kūdras ieguvi un substrātu ražošanu, bet arī aktīvi piedalīties pieaugošajā pasaules pārtikas pieprasījuma apmierināšanā, attīstot augkopību.


VK ziņojumā norādīts, ka valstij trūkst ilgtermiņa redzējuma par derīgo izrakteņu apsaimniekošanu.

Tālāk seko ieteikumi, kā nodrošināt, ka Latvija arī turpmāk būs viena no kūdras ieguves un kūdras produktu ražošanas lielvalstīm ar mērķi padarīt šo nozari vēl jaudīgāku:


  • "Ģeoloģijas fonda", kuru pārrauga Ekonomikas ministrija, izveide. Tas sevī apvienotu:

    • pašreizējo VVD Zemes dzīļu pārraudzības daļu ar visām tās funkcijām;

    • pašreizējo LVĢMC Zemes dzīļu daļu ar visām tās funkcijām;

    • pašreizējo AS "Latvijas valsts meži" nodaļu "LVM zemes dzīles", kas nodarbotos ar valsts īpašumā esošo zemju apsaimniekošanu un attiecībām ar nomniekiem;

    • jaunveidojama funkcija – zemes dzīļu un dabas resursu apzināšanas un meklēšanas nodaļa.

  • Pilnībā izmainīt dabas resursu nodokļa un zemes nomas sistēmu kūdrai. Jaunās sistēmas galvenajiem principiem jāveicina kūdras tālāku pārstrādi Latvijā:

    • minimāla, fiksēta zemes nomas maksa par ha;

    • fiksēts, lielāks dabas resursu nodoklis, licences maksa jeb royalty par neapstrādātas kūdras realizāciju;

    • fiksēts, mazāks dabas resursu nodoklis, licences maksa jeb royalty par pārstrādātas kūdras realizāciju.

  • Jaundibināmā "Ģeoloģijas fonda" finansējumu nodrošināt no augstākminētās licences maksas, kas būs pietiekošs gan pašreiz veikto funkciju (zemes dzīļu ieguves un izpētes licencēšana, krājumu apstiprināšana, ieguves kontrole, u.c.) nodrošināšanai, gan dabas resursu meklēšanai un izpētei.


Skaidrs, ka šie ieteikumi ir radikāli un nav vienā dienā paveicami. Ir vajadzīgi drosmīgi lēmumi! Būtu labi, ja, tos pieņemot, konsultētos un ņemtu vērā speciālistu viedokli, ne tikai šauri domājot, ar kalkulatoru sarēķinot, cik varētu iekasēt rītdien, bet par parītdienu nedomāt vispār.

Uzziņai:

SIA "Pindstrup Latvia" ir lielākais kūdras ieguves, pārstrādes, substrātu ražošanas un tirdzniecības uzņēmums Latvijā, kura apsaimniekošanā, ieskaitot saistītos uzņēmumus, ir 10 kūdras ieguves vietu. Finanšu gadā, kurš noslēdzās 2019. gada 30. septembrī, tā apgrozījums bija 73,3 miljoni eiro, tika nodarbināti ap 450 darbinieku (vasaras laikā – līdz 600). Uzņēmuma attīstībā pēdējo astoņu gadu laikā investēti vairāk nekā 30 miljoni eiro, tai skaitā vairāk nekā pieci miljoni eiro (no kuriem nedaudz virs miljona eiro ir ES struktūrfondu līdzekļi, augstas pievienotās vērtības investīcijas) investēti kokšķiedras rūpnīcā, kas ražo līdz 600 000 m3 kokšķiedras. Šī kokšķiedra tiek izmantota kā piedeva gatavo substrātu ražošanā. Tā ir vienīgā šāda veida rūpnīca Baltijā.

1 Ansis Šnore. "Kūdras ieguve", 44. lpp.

2 https://www.vertetaji.lv/upload/normativie_akti/rekomendacijas_kudras_verteshanai.pdf

3 http://www.oecd.org/env/outreach/2011_AB_Economic%20significance%20of%20NR%20in%20EECCA_ENG.pdf

Comment Form