Edijs Poga: Latvijas Satversmes pamatpanti Saeimas sēžu zālē
Foto: LETA

Kā zināms, mūsu Satversmes 1.pants noteic, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, un no tā izriet vismaz demokrātiskas iekārtas, tiesiskas valsts un sociāli atbildīgas valsts virsprincipi, savukārt Satversmes 2.pants noteic, ka Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai, un šajā pantā nepārprotami nostiprināts tautas suverenitātes princips, kas ir demokrātiskas republikas pamatprincips.

Šie abi panti gandrīz tādā pašā formulējumā Satversmēpārņemti no 1920.gada 27.maija Satversmes sapulces Deklarācijas par Latvijas valsti, kas sastāvēja tikai un vienīgi no šiem diviem pantiem. Šie panti ir Satversmes pamatpanti, kuros izteikta Latvijas Republikas būtība, un lielākā daļa pārējie Satversmes panti vienīgi detalizē šo būtību.

Šī gada 7.novembrī apritēja tieši 91 gads kopš stājās spēkā Latvijas Republikas Satversme un 1.Saeima sanāca uz savu pirmo sēdi (tas notika 1922.gada 7.novembrī[1]).Maz ir to, kuri zina, ka no pašas pirmās Saeimas sēdes līdz pat Saeimas darbības pārtraukšanai 1934.gadā Saeimas sēžu zālē aiz Saeimas Prezidija sēdekļa līdzās tēlnieka Riharda Maura veidotajam valsts ģerbonim, kas mūsdienās pēc fotoattēliem atkal atjaunots, atradās arī pirmo divu Latvijas Satversmes pantu sienas plāksnes, kas pastāvīgi simboliski atgādināja Saeimas deputātiem, viesiem, žurnālistiem un visiem pārējiem Saeimas sēžu zāles apmeklētājiem par Latvijas Republikas būtību.

Satversmes 1. un 2.pantu plāksnes aiz Saeimas Prezidija sēdekļa Latvijas pirmsokupācijas periodā. Fotogrāfijas autors nezināms, avots: "Latvijas Republikas Saeima", Rīga: Kara Invalīdu Kulturālās Apvienības Izdevums, 1923, 15.lpp.

Saeima ir Latvijas Republikas likumdošanas iestāde, kurā tiek izstrādāti, apspriesti un pieņemti valsts likumi un tātad veidojas Latvijas tiesības. Mēs biedrībā "Latvijas tiesību institūts" uzskatām, ka tāpat kā tas bija 1. - 4. Saeimas darbības laikā Latvijas pirmsokupācijas periodā, arī mūsdienās abām Satversmes sapulces dotajām sienas plāksnēm ir vieta Saeimas sēžu zālē, lai Latvijas likumdevējam un sabiedrībai kopumā atkal pastāvīgi simboliski atgādinātu, ka Latvija ir demokrātiska taisnības un tiesību valsts un ka Saeimas deputāti ir tautas pārstāvji, kuru visām pūlēm jātop veltītām tieši Latvijas tautas un valsts interesēm. Sevišķi aktuāls šis simboliskais jautājums ir šobrīd, ne tikai tādēļ, ka sācies novembra svētku laiks, bet arī tādēļ, ka jau kādu laiku norisinās plašas diskusijas par Satversmes preambulu un Satversmes kodola teorijām. Abas sienas plāksnes netieši norāda uz iespējamiem Satversmes tēvu uzskatiem Satversmes kodola idejas jautājumā.

To ņemot vērā, šī gada 6.novembrī biedrība "Latvijas tiesību institūts" vērsās pie Saeimas Prezidija ar iesniegumu[2], aicinot atjaunot abas sienas plāksnes Saeimas sēžu zālē aiz Saeimas Prezidija sēdekļa to oriģinālajā izskatā un izvietojumā (kā Latvijas pirmsokupācijas perioda parlamentārajā posmā) ar praktiskiem pielāgojumiem, kas nepieciešami Saeimas sēžu zāles mūsdienu amfiteātra izkārtojuma dēļ (proti, plāksnes izvietojamas virs abām Saeimas sēžu zāles durvīm). Ceram, ka Latvijas Satversmes pamatpanti atkal atgriezīsies Saeimas sēžu zālē vistuvākajā laikā![3]

[1] Skat. video "Deputāti ierodas uz 1.Saeimas atklāšanu 1922.7.XI" , pieejams letonika.lv: http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?q=saeima&id=966594&&g=3

[2] Skat. 2013.gada 6.novembra Latvijas tiesību institūta iesnieguma ar fotogrāfijām elektroniska kopija pieejama: http://www.lti.lv/plaksnesiesniegums.pdf

[3] Skat. arī 2013.gada 7.novembra Latvijas tiesību institūta preses paziņojums Nr.2/13 pieejams: http://www.lti.lv/projekti.html

Comment Form