Edijs Poga: Satversmes pamatpantu sienas plāksnes atgriezušās Saeimas Sēžu zālē  (11)

Kā zināms, mūsu Satversmes 1.pants noteic, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, un no tā izriet vismaz demokrātiskas iekārtas, tiesiskas valsts un sociāli atbildīgas valsts virsprincipi, savukārt Satversmes 2.pants noteic, ka Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai, un šajā pantā nepārprotami nostiprināts tautas suverenitātes princips, kas ir demokrātiskas republikas pamatprincips.

Šie abi panti gandrīz tādā pašā formulējumā Satversmē pārņemti no 1920. gada 27. maija Satversmes Sapulces Deklarācijas par Latvijas valsti,[1] kas sastāvēja no šiem diviem pantiem. Šie panti ir Satversmes pamatpanti, kuros izteikta Latvijas Republikas būtība, un lielākā daļa pārējie Satversmes panti vienīgi detalizē šo būtību.

Abas sienas plāksnes atradās Saeimas sēžu zālē no pašas pirmās Saeimas sēdes 1922. gada 7.novembrī,[2] kad plkst. 12:00 dienā stājās spēkā arī pati Satversme un izbeidzās Satversmes Sapulces pilnvaras,[3] līdz pat Saeimas darbības pārtraukšanai 1934. gadā. Tās bija izvietotas aiz Saeimas Prezidija sēdekļa līdzās tēlnieka Riharda Maura veidotajam valsts ģerbonim, kas mūsdienās pēc fotoattēliem atkal atjaunots. Par cik Saeimas darbu sagatavoja Satversmes Sapulce un pirmo Saeimas sēdi oficiāli atklāja (tolaik) Satversmes Sapulces prezidents Jānis Čakste,[4] iespējams secināt, ka abas sienas plāksnes Saeimai devusi tieši Satversmes Sapulce, lai tās Saeimas ikdienas darbā būtu uzskatāms atgādinājums par Latvijas valsts pamatu pamatiem.

Oriģinālo plākšņu liktenis pēc Saeimas padzīšanas 1934. gadā ir neskaidrs. Ļoti iespējams, ka tās tika noņemtas, kad 1936. gada vasarā uz Saeimas namu kā pagaidu mītni (kamēr tiek uzbūvēta Tiesu pils) tika pārcelts Latvijas Senāts, pirmā Latvijas augstākā tiesa, kā arī Latvijas Tiesu palātas civildepartaments un prokuratūra.

Abu plākšņu vēsturiskais uzdevums ir bijis pastāvīgi simboliski atgādināt Saeimas deputātiem, viesiem, žurnālistiem un visiem pārējiem Saeimas Sēžu zāles apmeklētājiem par Latvijas Republikas būtību. Pirmo četru Saeimas sasaukumu deputāts Voldemārs Bastjānis savās atmiņas atklājis sīkākas detaļas par abu plākšņu simbolisko nozīmi: "[...] Kas kādreiz Latvijas demokrātiskās republikas laikā apmeklējuši Saeimas nama sēžu zāli Rīgā, tie atcerēsies, ka no publikas soliem skatoties, priekšā pa kreisi, kur atradās diplomātu sēdekļi, virs tiem pie sienas atradās uzraksts ar pirmā panta tekstu, lai ārzemju pārstāvjiem atgādinātu, ka Latvija ir neatkarīga un demokrātiska republika, bet priekšā pa labi, kur atradās valdības sēdekļi, ministru kabineta loža, virs tās pie sienas bija uzraksts ar otra panta tekstu, lai valdībai vienmēr atgādinātu, ka valsts vara pieder tautai, ne viņiem, ka viņi ir tikai tautas kalpi, tās gribas izpildītāji."[5]

Līdzīgu aprakstu savos memuāros dod arī Satversmes sapulces un pirmo četru Saeimas sasaukumu deputāts Fēlikss Cielēns: "[...] svinīgo svarīgumu vēl pastiprināja abās pusēs pie sienas piestiprinātie lielie zelta burti, kas pauda jaunās valsts satversmes pamatprincipus. Pa labi no prezidija novietnes pirmais satversmes pants: "Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika", pa kreisi otrais: "Suverēnā vara pieder Latvijas tautai". Un kāda sagadīšanās: pirmais satversmes pants, kas galvenokārt izsaka nācijas suverenitāti pret ārieni, pret citām valstīm, atradās virs diplomātu ložas, bet otrais pants, kas galvenokārt izpauž tautas suverenitāti valsts iekšienē, kā demokrātijas principu, atradās virs ministru ložas, it kā lai viņiem atgādinātu satversmes demokrātisko pamatni."[6]

Mūsdienās Saeimas Sēžu zāles izkārtojumā ir veiktas izmaiņas - valdības locekļi joprojām izvietoti gandrīz turpat, kur 1. - 4. Saeimas darbības laikā Latvijas pirmsokupācijas periodā, tomēr ārvalstu diplomāti parasti tiek nosēdināti viesu sektorā zāles pretējā galā, deputātu sēdvietas izkārtotas amfiteātra formā un Saeimas Prezidijs pārvietots pie blakus sienas. 1. - 4. Saeimas darbības laikā Saeimas Prezidijs atradās pie sienas, pret kuru ar mugurām šodien sēž valdības locekļi. Neskatoties uz šīm izmaiņām, abu plākšņu simboliskā nozīme nav mainījusies.

Jaunās plāksnes vizuāli ir tādas pašas kā vecās, tomēr teksti ir atjauninātā izskatā, proti, jaunajās plāksnēs ievērota mūsdienu rakstība, un nav arī saglabātas nelielās zvaigznītes starp vārdiem. Abas plāksnes izgatavojis koktēlnieks Gints Upītis pēc veco plākšņu fotogrāfijām un arhitekta Alda Veidemaņa projekta.

Biedrība "Latvijas tiesību institūts", kas kopš 2013.gada vairākkārt tika aicinājusi Saeimas Prezidiju atjaunot abas sienas plāksnes, tostarp aizsākot arī parakstu vākšanas kampaņu portālā Manabalss.lv,[7] šodien ar gandarījumu konstatē, ka ar Saeimas Prezidija un ģenerālsekretāres K. Pētersones kundzes gādību Latvijas Satversmes pamatpantu sienas plāksnes atkal atgriezušās savās vēsturiskajās vietās Saeimas sēžu zālē, lai turpinātu pildīt savu vēsturisko simbolisko misiju – atgādināt Latvijas likumdevējam, valdībai, ārvalstu pārstāvjiem un sabiedrībai kopumā, ka Latvija ir demokrātiska taisnības un tiesību valsts un ka Saeimas deputāti un valdības locekļi ir tautas pārstāvji, kuru visām pūlēm jātop veltītām tieši Latvijas tautas un valsts interesēm.

Tāpat biedrība "Latvijas tiesību institūts" cer, ka drīzumā (vēlams līdz Satversmes Sapulces sanākšanas 100 gadu jubilejai 2020.gada 1.maijā) Saeimas Sēžu zālē tiks atjaunots arī bronzā izlietais Jāņa Čakstes krūšutēls, kas, atceroties Satversmes Sapulces sanākšanu un tās veikto darbu, kā arī tās prezidenta J.Čakstes lielos personīgos nopelnus likumdošanas darbā, tika atklāts 1930.gada 1.maija Saeimas svinīgajā sēdē par godu Satversmes Sapulces sanākšanas 10 gadu jubilejai. Savā uzrunā toreizējais Saeimas priekšsēdētājs Pauls Kalniņš atzīmēja: "Lai šis tēls ikvienam šurp sūtītam tautas pārstāvim atgādina Jāņa Čakstes vārdus, kurus viņš sacīja pirms 10 gadiem, atklājot Satversmes Sapulces pirmo sēdi: "Latvijas tauta sekos no šīs dienas visiem Jūsu soļiem, visiem Jūsu lēmumiem ar lielāko uzmanību!""[8]

[1] 1920.gada 27.maija Latvijas Satversmes Sapulces "Deklarācijas par Latvijas valsti", publicēts: Likumu un valdības rīkojumu krājums, 4. burtnīca, 31.08.1920., Nr.182.

[2] "Saeimas atklāšanas dienā nami Rīgā bija pušķoti karogiem un Latvijas karakuģis "Viesturs" svinīgo aktu pavēstīja ar 21 lielgabala šāvienu. [..] Atjaunotā zāle iekārtota parlamenta vajadzībām: deputātiem glīti sēdekļi ar galdiņiem un atvilktnēm, prezidija sēdeklis, ložas valdībai, diplomātiem, ārzemju viesiem, žurnālistiem un zāles dibenā sēdvietas un stāvvietas publikai. Zāles dibensienā liels valsts ģerbonis un tam abās pusēs sienā uzraksti no Latvijas Satversmes: "Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika" un "Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai". Skat. "Jaunības Tekas", Nr.10., 1922., "Hronika", 316.lpp.

[3] 1922.gada 20.jūnija Latvijas Satversmes Sapulces likums "Par Latvijas Republikas Satversmes spēkā stāšanos un ievešanu", publicēts: Likumu un valdības rīkojumu krājums, 12. burtnīca, 07.08.1922., Nr.114, 1.pants un 6.pants.

[4] Starp citu, savā atklāšanas runā izsakot cerību un pārliecību, ka "[...] jaunā Satversme mums līdzēs galīgi nodibināt Latvijā likumību un taisnību un līdz ar to tautas labklājību un kārtību". Skat. "Latvijas Republikas Saeimas Stenogrammas I. Sesija (23 sēdes) (no 1922.gada 7.novembra līdz 1923.gada 23.martam), Rīga: Latvijas Republikas Saeimas izdevums, 1923.

[5] Skat. Voldemārs Bastjānis, "Demokrātiskā Latvija", Stokholma: Dr. Emīls Ogriņš, 1966, 99.lpp.

[6] Skat. Fēlikss Cielēns, "Laikmetu maiņā II", Lidingo: Memento, 1963, 205.-206.lpp.

[7] Plašāka informācija par šo iniciatīvu pieejama Biedrības "Latvijas tiesību institūts" mājas lapā Internetā: www.lti.lv

[8] Skat. "Latvijas Republikas III Saeimas Stenogrammas. VI. Sesija. 1930.gads", Rīga: Latvijas Republikas Saeimas izdevums, 1930.