Šos jautājumus labāk palīdz izprast Latvijas Bankas regulāri apzinātais sabiedrības viedoklis skaidrās un bezskaidrās naudas jautājumos – "Maksājumu radars", kas ir bezskaidrās un skaidrās naudas tendenču momentuzņēmums.
Šis raksts īsumā
- Bezskaidrās un skaidrās naudas norēķinu attiecība tuvojas proporcijai 2:1;
- Aug moderno iespēju izmantošana, tostarp bezkontaktu norēķini, zibmaksājumi, kā arī zibsaites;
- Par finanšu industrijas standartu kļūst vienkārši un zibenīgi norēķini, kuriem pietiks zināt tikai naudas saņēmēja tālruņa numuru;
- Latvijas Banka attīsta inovācijas un drīzumā piedāvās zibenīgus maksājumu pieprasījumus;
- Tie radīs priekšnoteikumus jauniem finanšu pakalpojumu veidiem un paplašinās uzņēmēju iespējas norēķinos;
- Moderno risinājumu loma Covid-19 ietekmē būtiski pieaug;
- Sabiedrības paradumi norēķinu jomā mainās (arī Covid-19 ietekmē), un ieguvēji būs tie uzņēmēji, kas būs atvērti inovācijām.
Iedzīvotāji priekšroku dod bezskaidrās naudas norēķiniem
2020. gada marta "Maksājumu radars" liecina, ka bezskaidrās un skaidrās naudas norēķinu ieradumi sabiedrībā pēdējo 2 gadu laikā nav būtiski mainījušies. Līdzīgi kā iepriekš – iedzīvotāji biežāk priekšroku dod bezskaidrās naudas norēķiniem (attiecība ir 64% pret 36% bezskaidrajai naudai par labu). Šī proporcija nav nekas ārkārtējs – pēdējo gadu laikā izmaiņas ir pavisam minimālas, turklāt bezskaidrās naudas īpatsvaram ir tendence pieaugt pavisam nedaudz.
Dziļāk analizējot sabiedrības aptaujas rezultātus, redzams, ka pieaudzis arī ar bezkontakta maksājumu kartēm veikto maksājumu skaits – šādus maksājumus norēķinoties izmantojuši 44% respondentu (kas ir 27% pieaugums attiecībā pret 2019. gada pavasarī veiktās aptaujas datiem). Šis fakts gan nekādu izbrīnu neizraisa, jo saskaņā ar Finanšu nozares asociācijas datiem vairāk nekā 70% izsniegto karšu ir ar bezkontakta funkciju, tātad arī bezkontakta maksājumu popularitāte ir pašsaprotama. Paredzams, ka šādu maksājumu skaits nākotnē varētu tikai pieaugt, jo, saistībā ar Covid-19 ierobežošanas pasākumiem, komercbankas bezkontakta maksājuma limitu ir pacēlušas no 25 līdz 50 eiro.
Vērtējot ar mobilo tālruni veiktos maksājumus, var secināt, ka ir nedaudz pieaudzis ar NFC (Near Field Communication) tehnoloģiju veikto maksājumu skaits. Tomēr interesants ir fakts, ka it kā tik ērtās tehnoloģijas izmantošanas pieaugums tomēr izrādījies pārsteidzoši mērens. Iespējams, ka maksājumu ar telefonu plašāku izmantošanu ierobežo nevis tehnoloģiskās iespējas un ierobežojumi (šobrīd šādu iespēju piedāvā vairākas lielākās bankas), bet gan cilvēku paradumi veikalā pie kases meklēt maku ar karti, ne telefonu.
Zibmaksājumi nostiprina savas pozīcijas
Zibmaksājumu lietotāju skaits turpina stabili pieaugt – šogad zibmaksājumu priekšrocības izmantojusi jau ceturtā daļa aptaujāto. Arī zibmaksājumu zīmola atpazīstamība ir vērā ņemama – par zibmaksājumiem dzirdējuši 55% aptaujāto. Šie dati ir iepriecinoši, jo zibmaksājumi tika ieviesti salīdzinoši nesen, bet jau guvuši gan lietotāju uzticību, gan atpazīstamību.
Zibmaksājums ir arī šim īpašajam laikam ļoti piemērots norēķinu veids, jo to ir iespējams veikt, ievērojot noteikto 2 metru distanci. Zibmaksājumi (kopā ar zibsaitēm) šobrīd mazina risku inficēties, jo, norēķinoties vai pārskaitot naudu elektroniski, nav saskares ne ar banknotēm un monētām, ne norēķinu kartēm, ne bankomātiem u.tml. ierīcēm.
Atgādināšu, ka Latvijas Bankas uzturētā zibmaksājumu infrastruktūra darbu uzsāka 2017. gada 28. augustā, tā Latvijai kļūstot par pirmo valsti eiro zonā, kas nodrošina šo inovatīvo finanšu pakalpojumu, un pašlaik zibmaksājumus saviem klientiem piedāvā Citadele banka, SEB banka un Swedbank. Latvijas zibmaksājumu infrastruktūru izmanto arī Citadele banka Lietuvas filiāle.
Jauns – zibsaišu – laikmets
Vēl viena Latvijas Bankas ieviestā inovācija ir Zibsaišu reģistrs. Tas nodrošina kredītiestāžu klientu kontu numuru un mobilā tālruņa numuru saišu izveidošanu un glabāšanu. Lietotāji ar savas bankas starpniecību iekļauj savu mobilā tālruņa numuru Zibsaišu reģistrā, tāpēc maksājuma saņēmēja/adresāta konta numuru zināt vairs nav obligāti, pietiek tikai ar tālruņa numuru. Zibsaišu reģistrs savu darbību uzsācis pavisam nesen, bet pēc aptaujas datiem – jau 11% no tiem respondentiem, kuri izmanto zibmaksājumus, veic maksājumus, izmantojot tikai tālruņa numuru. Paredzams, ka jau drīzumā šī iespēja kļūs par jauno standartu starpbanku maksājumos.
Līdzīgi kā ar zibmaksājumiem, arī zibsaišu jomā Latvijas Banka nodrošina pakalpojumus visas Baltijas mērogā – šo iespēju saviem klientiem nodrošina gan Latvijas Citadele banka, SEB banka un Swedbank, kā arī Igaunijas Coop pank, SEB, Swedbank un ar maija mēnesi arī LHV pank. 2020. aprīļa beigās Zibsaišu reģistrā reģistrētas jau gandrīz 75 tūkstoši zibsaišu.
Covid-19 maina paradumus
Iepriekš minētā socioloģiskā aptauja tika veikta vēl pirms sākās Covid-19 izraisītā pandēmija un Latvijā tika pasludināta ārkārtējā situācija, kas būtiski ietekmējusi ikviena ikdienu. Saprotams, ka jau šobrīd iedzīvotāju paradumi ir mainījušies, bet ekonomiskā aktivitāte samazinājusies, daudziem ir ietekmētas darba iespējas un ienākumi, līdz ar to sarūk arī veikto maksājumu skaits un apmērs. Iespējams arī, ka saistībā ar banku aicinājumiem veikalos norēķināties ar karti ir mainījusies skaidrās un bezskaidrās naudas lietošanas proporcija, tomēr to redzēsim šā gada rudenī, kad iznāks nākamais "Maksājumu radars".
Kā kopumā Covid-19 ietekmēs maksājumus, vēl nav skaidrs, bet pastāv pieņēmums, ka iedzīvotāji pēdējo nedēļu laikā, iespējams, biežāk devuši priekšroku norēķiniem bezskaidrā naudā un īpaši – karšu maksājumiem.
Latvijas karšu maksājumu apstrādes kompānijas Worldline Latvia sniegtajos datos esam novērojuši, ka mēneša laikā, kopš ārkārtējās situācijas pasludināšanas, vidējais dienā veikto karšu maksājumu skaits un arī apjoms samazinājās vairāk nekā par ceturtdaļu. Aprīļa dati liecina par darījumu skaita un apjoma fiziskajās tirdzniecības vietās un, līdz ar to arī kopumā, krituma sabremzēšanos, savukārt aprīļa beigās vērojama aktīvāka iedzīvotāju iepirkšanās fiziskajās tirdzniecības vietās. Jāatzīst, ka iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes kritums bija tik straujš, ka, tā saucamā, pārslēgšanās uz iepirkšanos internetā tika novērota vien dažas dienas, līdz ar to var teikt, ka arī e-komercija piedzīvoja būtisku patērētāju aktivitātes samazināšanos. Atcerēsimies, ka Covid-19 krīze ļoti smagi ietekmēja tūrismu – nozari, kas kopumā veido nozīmīgu daļu no Latvijas iedzīvotāju karšu maksājumiem.
Šis ir izaicinājumu laiks visai sabiedrībai – ne tikai iemācīties palikt mājās, ierobežot socializēšanos, bet arī veidot jaunus ikdienas paradumus, tai skaitā, attiecībā uz finanšu pārvaldīšanu, iepirkšanos u.tml. Ieguvēji noteikti ir tie, kuri jau līdz šim devuši priekšroku digitālajiem finanšu rīkiem – banku interneta vietnēm, mobilajām lietotnēm, bezskaidrajai naudai. Šo cilvēku ikdiena būtiski nemainās, varbūt vienīgi paliek retāki veikala apmeklējumi, veiktie maksājumi un sarūk to apjoms un apmērs.
Jautājums, vai un cik ļoti šis vīruss izmainīs mūsu maksāšanas paradumus, joprojām paliek atklāts. Šis ir izaicinājumu un pārbaudījumu laiks visas pasaules iedzīvotājiem un ikvienai jomai. Ekonomiskā krīze sākusies jau šobrīd, līdz ar to arī paredzams, ka iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte vēl kādu laiku turpinās samazināties. Taču, ja tēriņu skaits un apjoms samazināsies, mums joprojām būs jāapmaksā rēķini, jānorēķinās par precēm un pakalpojumiem, jāgādā par nepieciešamajām lietām savai ģimenei.
Iespējamie scenāriji turpmākai maksājumu attīstībai
Iezīmējot nākotnes scenārijus, iespējams, ka veikalos biežāk norēķināsimies ar kartēm vai vēl biežāk pasūtīsim un apmaksāsim pirkumus internetā. Tomēr nevar izslēgt iespēju, ka cilvēki būs noilgojušies pēc klātbūtnes efekta un pēc pandēmijas atgriezīsimies pie fiziskas "veikalu ķemmēšanas". Varbūt tieši otrādi - būsim iemācījušies taupīt savus līdzekļus, samazinot arī savus ikdienas izdevumus? Šie jautājumi pašlaik līdz galam nav skaidri, bet tie ir fundamentāli būtiski uzņēmējiem, kuri domā par jaunu finanšu pakalpojumu sniegšanu un savas darbības modernizēšanu.
Iezīmēšu vairākus iespējamos scenārijus maksājumu sistēmu iespējamajai pēckrīzes nākotnei.
Samazinās fizisko norēķinu skaits tirdzniecības vietās, bet strauji pieaug e-komercija.
Šādu ainu šobrīd parāda Swedbank veiktais pētījums par jaunākajām e-komercijas tendencēm Latvijā. Cilvēki arvien biežāk izvēlas iepirkties tiešsaistē, pērk arī lietas, ko līdz šim virtuālajā vidē nebija populāri pirkt, tas attiecas, piemēram, uz pārtikas iegādi.
Labs piemērs ir lielie lielveikali, kuriem pirms Covid-19 interneta tirdzniecība bija "bērna autiņos", bet pašlaik šis ir ļoti pieprasīts pakalpojums. Pagāja diezgan ilgs laiks, kamēr lielveikali pārkārtoja savu darbību un spēja apmierināt visu pieprasījumu, bet tā rezultātā iepirkties internetā nu jau pamēģinājuši pat tie, kas to līdz šim nekad nebija darījuši. Arī uzņēmēji arvien vairāk pārfokusējas uz tirdzniecību tiešsaistē. Ja šī tendence nostiprināsies arī pēc ārkārtējās situācijas beigām, tad sagaidāms, ka varētu attīstīties dažādi e-komercijas maksājumu risinājumi.
Latvijas Bankas veiktie iedzīvotāju viedokļa mērījumi liecina, ka sabiedrība kļūst arvien atvērtāka inovācijām, esam diezgan atvērti pārmaiņām un jaunajam. Līdz ar to šis ir arī iespēju laiks attīstīt inovatīvus produktus, kas palīdzētu atvieglot mūsu ikdienas dzīvi, tai skaitā norēķinus padarīt vēl vieglāk lietojamus.
Lai cilvēku ikdienu padarītu ērtāku, Latvijas Banka sadarbībā ar komercbankām jau kādu laiku strādā pie vēl viena inovatīva jauninājuma – zibenīga maksājuma pieprasījuma. Zibenīgs maksājuma pieprasījums nozīmē, ka maksājuma pieprasītājs aizpildītu visas pārveduma detaļas, un maksājuma veicējam atliktu vien to apstiprināt savā internetbankā vai mobilajā lietotnē, ja piekrīt maksājuma informācijai, neraugoties uz to, vai abas darījuma puses lieto vienas vai dažādu komercbanku pakalpojumus. Turklāt zibenīgu maksājumu pieprasījumu serviss apvienojumā ar Zibsaišu reģistru nodrošina iespēju pieprasīt maksājumu, zinot vien tālruņa numuru. Zibenīgu maksājumu pieprasījumu serviss piedāvātu papildu ērtības gan privātpersonu savstarpējiem norēķiniem, gan uzņēmumu rēķinu apmaksāšanā, kā arī sniegtu iespējas turpināt arvien jaunu maksājumu risinājumu veidošanu, piemēram, iespēju veikalā pie kases norēķināties nevis ar karti POS terminālī, bet gan saņemot no tirgotāja apmaksas pieprasījumu savā viedtālrunī.
Samazinās gan fizisko norēķinu, gan e-komercijas pirkumu skaits
Šis varētu būt iespējams scenārijs, kad pēc ilgākas krīzes iestāsies zemākais punkts, kas var turpināties arī līdz brīdim, kamēr ekonomika atkopsies. Cilvēki ierobežos tēriņus līdz minimumam, pat tie, kuriem būs stabili ienākumi, visticamāk, tos pietaupīs. Ārkārtējā situācija būs iemācījusi sabiedrību iepirkties retāk un apdomīgāk, rūpīgāk plānot savus pirkumus. Līdz ar to veikto maksājumu skaits un apmērs varētu samazināties kā fiziskajos veikalos, tā arī tiešsaistē. Iespējams, ka tādā veidā pat nonāksim pie ilgtspējīgāka dzīvesveida. Pirksim tikai to, kas nepieciešams, pavadīsim vairāk kvalitatīva laika ārpus telpām, nevis tirdzniecības centros, apdomāsim, vai bez kāda kārtējā pirkuma var iztikt pavisam. Krīze ir arī iespēja apjaust, ka patiesībā spējam iztikt bez daudzām lietām, ko līdz šim ikdienā bijām masveidā iegādājušies un patērējuši.
Pēc ierobežojumu atcelšanas – viss pamazām atgriežas ierastajās sliedēs
Arī šāda scenārija iespējamība ir diezgan ticama, bet, saprotams, ka atgriezties pie tā labklājības un arī tēriņu līmeņa, kas bija pirms Covid-19, nevarēs tik ātri. Tas pilnībā būs iespējams tikai tad, kad valsts un pasaules ekonomika būs atguvusi pirms pandēmijas līmeni. Pēdējo gadu izaugsme parādījusi, ka esam patērētāju sabiedrība un mums patīk pirkt. Pērkam gan skaidrā naudā, gan liela daļa iecienījusi arī dažādus bezskaidrās naudas norēķinu veidus. Pilnīgi iespējams, ka šie paradumi ir tik spēcīgi, ka neizzudīs, un līdz ar ekonomikas aktivitātes atjaunošanos – atgriezīsimies pie ierastā.
Jau šobrīd skaidrs, ka pēc Covid-19 pasaule būs izmainījusies, bet, cik ļoti tas būs mainījis mūsu ikdienu un paradumus, par to varēs spriest tikai pēc laika, analizējot datus pēc pandēmijas novēršanas. Maksājumi ir un paliks, tikai jautājums, kādu veidu, formu un apjomus tie ieņems pēc tam, kad šī ārkārtējā situācija būs beigusies. Liela iespējamība, ka jau minētie scenāriji nomainīs viens otru, jautājums vien paliek, kurā punktā šī kustība piebremzēs un apstāsies.