Uzņēmēji patlaban pietiekami nenovērtē gaidāmās eiro ieviešanas izmaksas. Visticamāk, izmaksas būs ikvienam uzņēmumam, turklāt valsts tās nekompensēs.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Augstās inflācijas dēļ eiro ieviešana 2008. gada 1. janvārī ir nereāls un nepiepildāms sapnis, tomēr šis datums joprojām figurē valdības apstiprinātajā nacionālajā eiro ieviešanas plānā. Pavisam nesen salīdzinoši augstās inflācijas dēļ par eiro ieviešanas termiņa pārcelšanu pavēstīja kaimiņi igauņi. Pieaugošā inflācija sāk radīt nelielas galvassāpes arī Lietuvas valstsvīriem. Latvijas valdība, neskatoties uz augstāko patēriņa cenu pieauguma rādītāju starp visām Eiropas Savienības valstīm, pagaidām klusē un nenosaka jaunu (reālu) eiro ieviešanas datumu. Vairums ekspertu par reālo eiro ieviešanas laiku Latvijā uzskata 2010. gadu, un, visticamāk, valdībai jau pavisam drīz nāksies piekrist, ka 2010. gada 1. janvāris ir vispiemērotākais brīdis eiro ieviešanai. Svarīgi būtu savlaicīgi zināt reālo eiro ieviešanas datumu, lai uzņēmēju veiktās investīcijas pārejā uz eiro nebūtu veltas un netiktu izniekoti finanšu un cilvēkresursi.

Neskaidrais plāns

Eiro ieviešanas pamatprincipus – efektivitāti un orientāciju uz sliktāk pozicionēto iedzīvotāju, vienlaicīgu skaidrās un bezskaidrās naudas ieviešanas scenāriju, kā arī eiro ieviešanas mehānismus nosaka nacionālais eiro ieviešanas plāns. Plānā paredzēta mēnesi ilga divu valūtu – lata un eiro – vienlaicīga lietošana no eiro skaidrās naudas ieviešanas līdz brīdim, kad eiro skaidrā nauda kļūs par vienīgo likumīgo maksāšanas līdzekli. Savukārt latu maiņu pret eiro bez komisijas maksas būs iespējams veikt sešus mēnešus.

Plānā paredzēts salīdzinoši ilgs cenu paralēlās atspoguļošanas periods – ceturksni pirms un gadu pēc eiro ieviešanas preču cenu, pakalpojumu cenrāžu, pensiju fondu paziņojumu, kā arī kontu izraksti tiks uzrādīti gan latos, gan eiro. Eiro projekta vadītāja Sanita Bajāre norāda, ka eiro ieviesušo valstu pieredze likusi izvēlēties salīdzinoši ilgu abu cenu atspoguļošanas periodu, jo tas ļauj ierobežot iespējamo inflāciju, kas rodas sakarā ar nekorektu cenu pārrēķināšanu no nacionālās valūtas uz eiro. Latvijas gadījumā, nosakot 15 mēnešus ilgu cenu paralēlās atspoguļošanas periodu, tika ņemts vērā arī sezonalitātes princips, jo daudzām precēm ir būtiski atšķirīgas cenas dažādos gadalaikos.

Tiktāl diezgan saprotami, tomēr plāna sadaļa par eiro ieviešanas procesa izmaksu segšanas avotiem ir ļoti lakoniska  valsts nekompensēs tirgus dalībnieku izdevumus. Nav skaidrs, kam, par ko un kāpēc jāmaksā, nepārprotami ir vienīgi tas, ka uzņēmējiem pašiem vien būs jātiek ar visu galā. Tāpat plānā uzsvērts – katram tirgus dalībniekam jāplāno eiro ieviešanai nepieciešamie līdzekļi atbilstoši savai kompetencei un darbībai. Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs norāda, ka valsts ir paziņojusi par šo principu, bet nav skaidri pateikusi, kā tas darbosies reālajā dzīvē.

"Piemēram, nav saprotams, vai kases aparātu pārprogrammēšana būs kases apkalpojošo firmu uzdevums un viņu izmaksas. Līdzīgs jautājums ir arī par to, vai papildus sīknaudas piegāde abu valūtu vienlaicīgas lietošanas periodā būs vai nebūs banku un apsardzes kompāniju izmaksas," piebilst LTA prezidents. "Mēs uzskatam, ka plānā uzsvērtais solidaritātes princips to nozīmē, un tas būtu viņu ieguldījums pārejā uz eiro. Pagaidām gan neesam saņēmuši no valsts atbildes uz šiem jautājumiem."

Nenovērtētās izmaksas

Šobrīd diemžēl nav atbilžu uz daudziem jautājumiem – kurš un par ko maksās, kā arī cik tas maksās ikvienam un mums visiem kopā. Līdz šim vairāk tiek skandināts par jaukajiem ieguvumiem no eiro ieviešanas, piemēram, nebūs jāveic valūtas konvertācijas, paātrināsies norēķinu laiks utt. Nenoliedzami, ka būs arī ieguvumi, tomēr, cik liels būs šis ieguvumu un arī izdevumu apjoms naudas ziņā, neviens īpaši nav centies pētīt un aprēķināt.

S.Bajāre atzīst, ka pagaidām nav aprēķināts, kādas izmaksas eiro ieviešanā radīsies valstij un ar kādiem izdevumiem būs jārēķinās uzņēmējiem. "Šobrīd strādājam pie nākamā līmeņa detalizācijas eiro ieviešanas pasākumu plānā, kā arī pie nepieciešamā budžeta finansējuma apzināšanas. Galvenās izmaksas valstij būs saistītas ar izmaiņām informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmās un ar komunikācijas aktivitātēm. Paredzams, ka arī uzņēmējiem eiro ieviešanai nepieciešamās izmaksas galvenokārt būs saistītas ar IT jomu," stāsta S.Bajāre.

Līdzīgi kā valsts institūciju pārstāvji, arī uzņēmēji pagaidām vēl nopietni nav ķērušies pie savu eiro ieviešanas procesa izmaksu rēķināšanas. Šā gada sākumā veiktā "Hansabankas" klientu–uzņēmumu aptauja liecina, ka lielākā daļa uzņēmēju par eiro ieviešanu nav domājuši (33% aptaujāto uzņēmumu), atlikuši šo jautājumu uz 2006.–2007. gadu (38%) vai arī ir pārliecināti, ka eiro ieviešana viņu uzņēmumu neskars (19%). Tikai 1% uzņēmumu jau sākuši investēt pēc apstiprinātā darbības plāna, savukārt 9% izstrādājuši konkrētu darbības plānu, bet investīcijas vēl nav veikuši.

Aptaujas dati rāda, ka kopējās "Hansabankas" klientu–uzņēmumu eiro ieviešanas izmaksas varētu sasniegt 36 miljonus latu.

Kā galvenos izmaksu posteņus uzņēmēji min grāmatvedības un uzskaites sistēmu pielāgošanas izmaksas (71% aptaujāto uzņēmēju) un skaidras naudas nodrošināšanas, piegādes un inkasācijas izmaksas duālajā lata un eiro apgrozības periodā (50%). "Hansabankas" galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks stāsta, ka, attiecinot šos aptaujas rezultātus uz visiem Latvijas uzņēmumiem, kopējās izmaksas Latvijas privātajam sektoram varētu būt ap 80 miljoniem latu. Tomēr, pēc M.Kazāka domām, patiesās izmaksas būs ievērojami augstākas, jo precīzi izmaksu aprēķini uzņēmumos vēl nav veikti, turklāt uzņēmumi šobrīd neapzinās savas izmaksas un adekvāti nenovērtē procesa dārdzību. "Vairāk nekā puse uzņēmumu uzskata, ka to izmaksas nepārsniegs 1000 latu, savukārt 12% uzņēmumu (turklāt šādi uzņēmumi ir pat mazumtirdzniecībā, kur būs nepieciešama cenu norādīšana abās valūtās un kases uzturēšana eiro un latiem) domā, ka eiro ieviešana tos vispār neskars un uzņēmumam papildu izmaksas neradīsies," norāda eksperts. "Tas ir nevis ļoti optimistiski, bet pilnīgi aplami."

Ārvalstu pieredze

Eiro ieviešanas procesa izmaksu novērtējumam tiek minēts arī "BNP Paribas" 2001. gadā veiktais pētījums, kurā eiro zonas valstīm eiro ieviešanas izmaksas privātajā sektorā tiek novērtētas 1,4–1,9% no šo valstu iekšzemes kopprodukta (IKP). "Tādējādi eiro ieviešanas izmaksas privātajam sektoram Latvijā varētu sasniegt aptuveni 170 miljonus latu," uzsver "Hansabankas" galvenais ekonomists.

Arī Lielbritānijā savulaik tika veikta virkne pētījumu, kuros tika rēķinātas iespējamās izmaksas un potenciālie ieguvumi, ieviešot vai neieviešot eiro. Aprēķinu rezultāti bija ļoti atšķirīgi, sākot ar 0,6% no IKP līdz pat eiro lielāko pretinieku aprēķinātajam rekordlielumam  4,2% no IKP. Vērtējot eiro zonas valstu pieredzi, konsultāciju uzņēmums "Bannock Consulting" kopējās privātā sektora izmaksas novērtēja 11,7 miljardu Lielbritānijas mārciņu (GBP) apjomā jeb 1,26% no Lielbritānijas IKP. "Bannock Consulting" pētījumā kā galvenie uzņēmumu izmaksu posteņi eiro ieviešanas procesā minēti IT sistēmu piemērošana (38% no kopējām privātā sektora izmaksām), komunikāciju aktivitātes (21%), darbinieku apmācība (10%) un projektu vadība (8%). Šajā pētījumā kompānija aprēķinājusi arī izmaksas pēc uzņēmuma lieluma. Mikrouzņēmumiem (darbinieku skaits līdz 10 cilvēkiem) eiro ieviešanas izmaksas vidēji sasniegtu 3600 angļu mārciņas jeb 1,3% no apgrozījuma, mazajiem uzņēmumiem (darbinieku skaits no 10 līdz 50 cilvēkiem) – 8000 angļu mārciņas jeb 0,4% no apgrozījuma, savukārt vidējiem un lielajiem uzņēmumiem – 0,2% no apgrozījuma.

Arī "Bannock Consulting" pētījumā minētie izmaksu apjomi liek domāt, ka Latvijas uzņēmumi īsti vēl neapzinās savas gaidāmās izmaksas eiro ieviešanas procesā, ne arī šo izmaksu lielumu.

Lielākās izmaksas bankām un tirgotājiem

M.Kazāks paredz, ka Latvijā lielākās vidējās izmaksas būs finanšu sektoram – piemēram, "Hansabankas" novērtētās IT izmaksas ir aptuveni 700 tūkstoši latu, savukārt kopējās izmaksas būs ievērojami lielākas, jo biznesa puses aplēses banka vēl nav veikusi. Ņemot par piemēru citu valstu aprēķinus, Latvijas banku sektora eiro ieviešanas izmaksas varot sasniegt 17 miljonus latu. Miljoniem latu lielas izmaksas gaidāmas arī tirgotājiem. "Cenrāžu izgatavošana vien cenu paralēlās atspoguļošanas perioda laikā tirgotājiem izmaksās vismaz ceturtdaļmiljonu latu," uzsver H.Danusēvičs. "Bet vēl taču IT izmaksas, izmaiņas kasu sistēmās un grāmatvedībā, jaunu kasu aparātu iegāde, darbinieku apmācības u.c. Precīzi aprēķini nav veikti, tomēr aplēses liecina par daudzu miljonu latu izmaksām tirdzniecības nozaru uzņēmumiem."

Savukārt "Hansabankas" veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka vislielākās vidējās izmaksas uz vienu uzņēmumu novērtētas transporta, glabāšanas un sakaru (aptuveni 5,1 tūkst. latu), apstrādes rūpniecības (3,4 tūkst. latu) un operāciju ar nekustamo īpašumu, kā arī nomas sfērā (2,8 tūkst. latu). M.Kazāks norāda, ka maza ietekme izmaksām būs tajās nozarēs, kur ir zemi grāmatvedības un uzskaites sistēmu pielāgošanas izdevumi, skaidras naudas nodrošināšanas, piegādes un inkasācijas izmaksas duālajā lata un eiro apgrozības periodā, piemēram, lauksaimniecībā.

Eiro ieviešanas izmaksas būs atkarīgas ne tikai no nozares un uzņēmuma lieluma, bet arī no citiem rādītājiem. Ekonomists Roberts Remess uzsver, ka papildus nozares specifikai uzņēmēju izmaksas var ietekmēt arī dažādi citi faktori, piemēram – vai uzņēmums ir kāda starptautiska uzņēmuma filiāle, kam ir iestrādes šajā jomā (piemēram, Igaunijā un Lietuvā, kur eiro iespējams ieviesīs ātrāk), arī tas, cik koordinēti un savlaicīgi šie ieviešanas darbi tiek veikti, standarta procedūru pieejamība vai nepieciešamība izstrādāt individuālas procedūras, kā arī vai uzņēmuma darbības partneri (klienti) jau ir veikuši priekšdarbus eiro ieviešanai.

Dārgo investīciju nepieciešamība

S.Bajāre domā, ka eiro ieviešanas procesa provizorisko izmaksu noteikšanai nevar ņemt par pamatu eiro zonas valstu pieredzi, jo šajā gadījumā eiro tika radīts "no nulles", bet Latvijā ieviesīs jau pastāvošu valūtu. "Turklāt, ja ir runa par komercstruktūrām, tad izdevumi, kas nepieciešami eiro ieviešanas procesa nodrošināšanai, īsti par tādiem nav uzskatāmi, drīzāk tie pielīdzināmi investīcijām, jo paredzams, ka no eiro ieviešanas gūsim ekonomiskus labumus – gan tiešus un taustāmus, piemēram, ar norēķiniem un valūtas maiņu saistītie, gan ilglaicīgus un ļoti nozīmīgus valsts tautsaimniecības stabilitātei un attīstībai," ir pārliecināta S.Bajāre.

Uzņēmēji nenoliedz ieguvumus no eiro ieviešanas, tomēr uzskata, ka apstiprinātais eiro ieviešanas process Latvijas uzņēmumiem un iedzīvotājiem būs pārlieku dārgs. LTA prezidents norāda, ka 15 mēnešus ilga cenu uzrādīšana eiro un latos ir pārāk ilgs periods. Pēc viņa domām, Latvijā kursu atšķirība starp latu un eiro nav tik izteikta kā citās valstīs, piemēram, Ungārijā, kur par 1 eiro dod aptuveni 260 forintus, tādēļ pārejas periods varētu būt īsāks. Lietuvā un Igaunijā šis periods ir īsāks  attiecīgi 4 un 12 mēneši, tāpat abās mūsu kaimiņvalstīs uz pusi mazāks ir noteiktais abu valūtu līdzās pastāvēšanas periods – 2 nedēļas. "Mūsuprāt, Latvijas iedzīvotāji mēneša laikā spētu pierast, ka turpmāk cena jāreizina ar aptuveni 1,4. Ja tik ilgs periods ir cenu uzraudzības dēļ, tad jautājums, kādēļ mums vajag tik dārgu uzraudzības sistēmu. To visu var izdarīt vienkāršāk un arī lētāk, tādēļ faktiski šīs ir liekas un bezjēdzīgas izmaksas," ir pārliecināts H.Danusēvičs. "Latvija tomēr nav tik bagāta valsts, lai atļautos ļoti dārgas investīcijas."

Jāpiebilst, ka izmaksas uzņēmēji, visticamāk, tomēr centīsies iekalkulēt savu preču un pakalpojumu cenās. Turklāt, jo vairāk uzņēmējiem būs lieku izdevumu, jo vairāk nāksies maksāt ikvienam no mums. Rūpīgi neizvērtējot citu valstu pieredzi, eiro ieviešana var izrādīties pārlieku "sālīts" prieks, ko nespēs kompensēt ieguvumi no eiro ieviešanas.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form