Edmunds Sprūdžs: Uzņēmējiem Latvijas valdības darbi jāskata caur ilgtermiņa prizmu
Foto: LETA

Pirmdien, 30.janvārī, organizēju diskusiju par dzērienu iepakojuma obligātā depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā. Mans piedāvājums, stājoties amatā, bija par vienu gadu atlikt sistēmas ieviešanu, dodot laiku uzņēmējiem pielāgoties jaunajiem nosacījumiem, un pilnā apjomā to ieviest no 2015.gada.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Gan no nepieciešamā sagatavošanās termiņa, gan potenciālā nākamā perioda struktūrfondu līdzekļu piesaistes viedokļa ir svarīgi lēmumu par jauno regulējumu pieņemt iespējami ātrāk, bet ne vēlāk kā līdz 2012. gada beigām.

Kā mani jau iepriekš brīdināja ministrijā, kur depozīta sistēmas ieviešanas jautājums valstīts kā karsts kartupelis teju 10 gadu, diskusija izvērtās gana spraiga un neiztika arī bez emocijām. Tomēr līdz personīgiem apvainojumiem nenonācām, kas ļauj domāt, ka konstruktīva sadarbība iespējama arī turpmāk un līdz rezultātam, kas būtu orientēts uz iedzīvotāju motivēšanu un vides tīrību, tomēr nonāksim.

Lielākā daļa ražotāju pretargumentu saistīti ar sistēmas ieviešanas un uzturēšanas izmaksām. Diemžēl patiesi un faktos balstīti argumenti mijās ar pieņēmumiem un emocijām, kas apgrūtināja konstruktīvā grauda izlobīšanu. Līdz diskusijas beigām tā arī netapa skaidrs, vai tiešām ražotāji tic, ka pāris santīmu cenas pieaugums alum un coca-cola dzērienam, sākot ar 2015.gadu, iznīcinās viņu nozari.

Tomēr lielākā daļa diskusijas dalībnieku sliecās atbalstīt vienu vai otru, bet tomēr depozīta sistēmas ieviešanas scenāriju, kas papildinātu atkritumu šķirošanas sistēmu, un varbūt beidzot Latvija pamatoti varētu tikt atzīta par otro vai pat pašu tīrāko valsti pasaulē. Mana pozīcija karstākajos diskusijas jautājumos izklāstīta zemāk.

Obligātā depozīta sistēma ir domāšanas un ilgtermiņa stratēģijas uzdevums. Tas ir jautājums par to, vai esam gatavi kādās jomās būt aktīvi un soli priekšā saviem konkurentiem – citām valstīm kaimiņos un Eiropā. Tā ir sabiedrības izpratne un viedokļa radīšana, kā arī Latvijas tēla veidošanas iespēja. Vides kapitāla saglabāšana un vairošana ir izšķirīgs solis Latvijas uzņēmēju atpazīstamības un jaunas, inovatīvas un zaļas ekonomikas attīstībai Latvijā. Katra lieta, ko varam darīt šajā jomā, jāuzņem ar iniciatīvu un pozitīvu attieksmi, nevis jāmeklē iegansti, lai to noraidītu.

Šis ir temats, kur saduras sabiedrības un atsevišķu uzņēmēju intereses. Jautājums, kur izšķiras, vai proaktīvi risinām pašu radīto atkritumu problēmu, vai bezatbildīgi uzkraujam to saviem bērniem. Obligātā depozīta sistēma neaizvieto dalīto atkritumu vākšanu, bet nodrošina atkritumu savākšanu un atkalizmantošanu sfērās, ko nenosedz dalītā atkritumu apsaimniekošana (krāsainie konteineri). Būtu pareizi teikt, ka obligātā depozīta sistēma ir dalītās atkritumu apsaimniekošanas jomas daļa, tās nākamā – jau augstāka – pakāpe.

Nē, ar dzērienu iepakojuma obligāto depozītu vien neatrisināsim visas vides piesārņojuma problēmas un pat ne visas ar sadzīves atkritumu piesārņojumu saistītās nebūšanas. Tomēr tā ir bāze, konkrēts, izdarāms apjoms, uz kuras varam attīstīt tālākos risinājumus, kas soli pa solim mūs tuvinās tīrai, zaļai un sakoptai Latvijai.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form