Sakaru komunikāciju noklausīšanās vilnis sācies jau 1947. gadā, kad ASV, Lielbritānija, Kanāda, Austrālija un Jaunzēlande noslēdza slepenu vienošanos, zināmu kā «Quadripartite» jeb UKUSA līgums. Dokuments, kas ilgu laiku bija viens no slepenākajiem pasaulē, paredzēja pasaules sadalīšanu piecās ietekmes sfērās, un katra valdība bija atbildīga par spiegošanu noteiktā sektorā. Piemēram, Lielbritānija bija atbildīga par spiegošanu Ķīnā, savukārt ASV — Japānā un Korejā. UKUSA līgums noteica izmantojamo terminoloģiju telefona līniju noklausīšanā, svarīgākos atslēgas vārdus un datu pārtveršanas procedūras, informācijas un kadru apmaiņu. Vēlāk jau parādījās ziņas par tā saukto «Ešelonu» («Echelon»), kas, kā izrādījās, bija pasaulē lielākā spiegošanas sistēma un izveidota, lai cīnītos ar noziedzību un novērstu pretizlūkošanas uzbrukumus. Izmantojot pavadoņu sistēmu, sistēma pārtvērusi miljoniem telefonu, faksa un citu datu pārraides vairāku gadu garumā. «Ešelona» būtība ir savākt pēc iespējas vairāk datu un, analizējot ar atslēgas vārdiem, no tiem atlasīt pašu svarīgāko informāciju.
Taisnības labad gan jāpiebilst, ka ziņas par «Ešelona» spiegošanas sistēmu visu laiku bijušas neskaidras un oficiāla apstiprinājuma tā esamībai nebija. Tikai 1997. gadā 14. septembrī Eiropas Parlamentā tika oficiāli atklāts, ka šāda spiegošanas sistēma pastāv un tā gadiem ilgi pārtvērusi sakaru komunikācijas Eiropas valstīs. Ne vienai vien valstij bija nepatīkami uzzināt, ka «Ešelons» izmantots arī rūpnieciskās un diplomātiskās spiegošanas vajadzībām.
Piemēram, franču kompānija «Thomson CSF» 1994. gadā piedalījās konkursā, kuru rīkoja Brazīlijas valdība par spiegošanas iekārtu piegādi 1,3 miljardu apmērā. Konkursā piedalījās desmit firmas, no kurām pēdējā kārtā tika atlasītas divas, arī «Thomson CSF». Kā vēlāk izrādījās, konkursa norisei ar neslēptu interesi sekoja ASV izlūkdienests. ASV drošības iestādēm izdevās noklausīties franču uzņēmuma vadītāju un Brazīlijas valdības amatpersonu telefonsarunas, kurās atklājās, ka «Thomson CSF» gatavojas par pasūtījuma saņemšanu piekukuļot ierēdņus. Franči jau bija nosaukti kā konkursa uzvarētāji un tika sagatavots līgums starp valdību un negodīgajiem spiegošanas tehnikas ražotājiem, tomēr ASV, kuras ražotāji neiekļuva konkursa pēdējā kārtā, publiskoja šā darījuma koruptīvās nianses, un «Thomson CSF» tika padzīts no Brazīlijas.
Nevarētu teikt, ka Eiropas Parlaments aprobežojās tikai ar paskaidrojumu pieprasīšanu no ASV un sašutuma paušanu. Šogad tas pieņēmis ziņojumu, kurā izteikts atbalsts zemes pavadoņu spiegošanas sistēmas izveidošanai, kas būtu analoga «Ešelonam». Līdztekus pavadoņu sistēmai Parlaments licis pamatus arī likumdošanas izveidē, līdzīgi kā ASV, kas nodrošinātu drošības dienestiem brīvu pieeju visiem sakaru komunikāciju pakalpojumu sniedzējiem. ASV likumodošana nosaka, ka visām sakaru komunikāciju kompānijām ir jānodrošina brīva pieeja datiem valsts drošības dienestu vajadzībām. Turklāt visu komunikāciju iekārtu ražotājiem aparatūra ir jābūvē ar iespēju, ka tām tiks pieslēgtas drošības dienestu noklausīšanās iekārtas. Arī Eiropas Parlaments ir plānojis radīt vienotu likumdošanu, kas piespiestu sakaru komunikāciju kompānijas ražot «draudzīgas noklausīšanai» iekārtas («wiretap friendly»).
Sistēma, kas jau guvusi nosaukumu «Enfopol», būs visaptveroša spiegošanas sistēma, kas, izmantojot visu sakaru komunikāciju pārtveršanu, būs spējīga noteikt, kur atrodas novērojamais subjekts, noklausīties tā sarunas, fiksēt tā e—pasta sūtījumus, sekot tā kredītkaršu tēriņiem utt.
Latvijai, kuras virzība uz Eiropas Savienību ir nepārprotama, visticamāk, iestāšanās brīdī jau tiks pieprasīts «de facto» pievienoties vienotai spiegošanas sistēmai. Vismaz neliels tehniskais nodrošinājums mūsu valstī ir. Kā jau minēju, Latvijā abās šo pakalpojumu sniedzēju operatoru centrālēs jau aptuveni mēnesi ir uzstādītas mobilo telefonu noklausīšanās iekārtas. Tās spējīgas pārtvert jebkuru mobilā telefona sarunu un ierakstīt to. Tās spējīgas izskaitļot mobilā telefona lietotāja atrašanās vietu ar precizitāti līdz desmit metriem (pilsētā). Tās spējīgas identificēt telefona lietotāja personību, ja tas maina numuru, un tās, iespējams, drīzumā spēs fiksēt sarunas, izmantojot atslēgas vārdu metodi.
Ņemot vērā bēdīgo pieredzi pasaulē, proti, ka spiegošanas sistēmas, kas sākotnēji radītas militārām un nacionālās drošības vajadzībām, tikušas izmantotas arī rūpnieciskajai spiegošanai un biznesa rēķinu kārtošanai, būtu naivi domāt, ka Latvijas drošības iestādes noklausīsies telefona sarunas tikai, saņemot prokurora vai tiesneša sankciju, un tikai nopietna noziedzīga nodarījuma gadījumā. Bažām, ka noklausīšanās iekārtas tiks izmantotas politisko oponentu un biznesa konkurentu izspiegošanai, jādomā, ir visai reāls pamats.