Papildus jau veicamajām darbībām potenciālās krīzes situācijas iespējas novēršanai 2022./2023.g. apkures sezonā (jaudu sadales noteikšana gāzes plūsmu pārvadei un iesūknēšanai Inčukalna krātuvē, nodrošināmo gāzes patērētāju saraksta aktualizācija, savlaicīgs Latvenergo šķidrās gāzes iepirkums) Saeimā pašlaik tiek apspriestas izmaiņas Enerģētikas likumāi. Likumprojektā tiek minēti divi cieši saistīti aspekti: "nodrošināt dabasgāzes piegāžu ceļu dažādošanas infrastruktūru Latvijas teritorijā un dabasgāzes krājumu pieejamību". Izvērtēsim abus, uzskatot dabasgāzes patēriņu un atbilstošas piegādes/krājumus par primāro aspektu, kura nodrošināšanai ir jāattīsta un jāuztur atbilstoša infrastruktūra.
Dabasgāzes patēriņa tendences
Latvijas pēdējo gadu dabasgāzes patēriņa statistika ataino divas tendences. Tā kā liela daļa dabasgāzes tiek izmantota centralizētai un vietējai siltuma ražošanai (2018.-2020.g. vispārējas lietošanas katlu mājas un koģenerācijas stacijas izlietoja 56-62% no kopējā valsts dabasgāzes patēriņa), lielu iespaidu uz gāzes patēriņu atstāj apkures sezonas ilgums un temperatūra tajā. Zīm. 1. redzama izteikta korelācija starp gada vidējo temperatūruii un kopējo dabasgāzes patēriņuiii. Šī cēloņsakarība, protams, turpinās; 2022.g. janvāra vidējā temperatūra bija par 2,2 °C augstāka nekā 2021.g., attiecīgi dabasgāzes patēriņš par 20% mazāks.
Otru tendenci parāda attiecība starp 2018.g un 2021.g rādījumiem: pie zemākas gaisa temperatūras 2021.g. dabasgāzes patēriņš ir samazinājies par vismaz 20%, galvenokārt koģenerācijas staciju transformācijas rezultātā. Jau izpildītie projekti dzīvojamā fonda un sabiedrisko ēku siltināšanai, dabasgāzes nomaiņai ar šķeldu un granulām siltumapgādē, patērētāju motivēšanai energoefektivitātes pasākumiem samazina kopējo enerģijas patēriņu siltumapgādē. Pamatā tas īstenojas bāzes slodzē, ko aizvien vairāk nodrošina ar šķeldu, kamēr pīķa slodzi galvenokārt joprojām nodrošina ar gāzi. Analoga tendence ir Igaunijā, Lietuvā tā ir mazāk izteikta sakarā ar intensīvo dabasgāzes ķīmisko pārstrādi.
Gāzes lomas samazinājumā centralizētajā siltumapgādē galveno progresu nodrošina aktīvās valstspilsētas. Vairākas pilsētas (piem., Jelgava, Liepāja, Valmiera) jau ir plaši informējušas par sasniegto šajā jomā. Rīgā šajā apkures sezonā ir sasniegts līdzsvars starp gāzes un biokurināmā resursu izmantošanu siltuma ģenerācijai. AS "Rīgas siltums" ir publiskojis plānus turpināt strauji samazināt gāzes patēriņuiv, sasniedzot šķeldas īpatsvaru pašu saražotā siltuma bilancē līdz 90%. 2022.g. sākumā ekspluatācijā nodota lielas jaudas šķeldas katlumāja Daugavpilī, kas turpmāk ļaus 30% no pilsētas siltuma patēriņa nodrošināt ar šķelduv. Daugavpils paziņojusi par vēl vienas šķeldas katlumājas projektēšanu, paredzot, ka gāzes un šķeldas attiecība pilsētā sasniegs 50% pret 50% paritāti.
2021./2022.g. apkures sezonas nepieredzēti augstās gāzes cenas motivēja valdību būtiski paplašināt finansiālo atbalstu ēku siltināšanai un pārejai uz citiem kurināmā veidiem, kā rezultātā arī turpmāk samazināsies gāzes patēriņš gan centralizētai un individuālai siltumapgādei, gan arī rūpniecības vajadzībām. Kopumā var prognozēt tālāku dabasgāzes patēriņa samazinājumu arī zem 10 TWh gadā, iespējams jau 2022.g. Protams, ka pilnīgi atteikties no dabasgāzes gan nebūs iespējams vismaz divu patērētāju dēļ:
Abu lielo termoelektrostaciju TEC 1 un TEC 2 modernās efektīvās gāzes turbīnas ir ļoti nozīmīgas arī elektroenerģijas bāzes ģenerācijai, īpaši laikā, kad nepūš vējš un nespīd saule. Gāzes patēriņu iespaido klimatiskie apstākļi un dabasgāzes cena, var vērtēt abu TEC kopējo patēriņu 40-50% apjomā no kopējā. Šīs turbīnas ir darbināmas tikai ar gāzi.
Mājsaimniecības pēc skaita ir tuvu 90% no dabasgāzes patērētāju kopskaita (2020.g. Latvijā bija 392 tūkst. patērētājivi), dominējošā pārsvarā tajās ir uzstādītas gāzes plītis. Mājsaimniecību patēriņš netiek publicēts, to var vērtēt 10-15% apjomā no kopējā. Nomaiņa ar elektriskajām plītīm lielākajā daļā mājsaimniecību ir apgrūtināta iekšējo elektrisko tīklu nepietiekamās jaudas dēļ.
Adekvātas dabasgāzes piegādes iespējas
Latvijas dabasgāzes apgādes sistēma (maģistrālie un sadales cauruļvadi un Inčukalna pazemes gāzes krātuve) ir labi integrēta Baltijas un Somijas reģiona kopējā sistēmā; tas nozīmē, ka infrastruktūra jāanalizē kā vienots kopums visā reģionā. Zīm. 2. parādīta reģiona iekšējo un ārējo starpvalstu ieejas-izejas punktu kapacitāte (24 stundu apjoms)vii. Vēlreiz jāuzsver, ka reģiona teritorijā gāzes atradņu nav, tātad viss patēriņš ir jāimportē caur ārējiem ieejas punktiem.
Inčukalna pazemes dabasgāzes krātuve (aktīvais apjoms līdz 24 TWh) ir centrālais reģiona infrastruktūras elements; tā ir uzskatāma par vietējo virtuālo dabasgāzes atradni, kas, protams, ir pamats augstam apgādes drošības līmenim pie noteikuma, ja krātuve tiek regulāri uzpildīta.
Infrastruktūra nodrošina dabasgāzes saņemšanu caur diviem ārējiem ieejas-izejas punktiem papildus cauruļvadiem no Krievijas (kuri arī pašlaik joprojām adekvāti funkcionē):
Klaipēdas šķidrās dabasgāzes termināla projektsviii tika veidots, paredzot termināla kapacitātes izmantošanu visām Baltijas valstīm; esošā jauda (virs 40 TWh gadā) jau 2020.g. bija pietiekama visu trīs Baltijas valstu patēriņa pilnīgai nosegšanai (Lietuvas patēriņš bija 25,5 TWh, no tā puse tiek ķīmiski pārstrādāta, Igaunijas – 4,5 TWh ). Lietuvas valdība ir pagarinājusi termināla nomu līdz 2024.g. ar iespēju to pagarināt arī tālāk. Sākotnējie plāni no 2024.g. novirzīt gāzi arī uz Poliju Ostrolekas elektrostacijas darbināšanai pašlaik ir pieklusuši.
No 2022.g. maija sāk funkcionēt Polijas – Lietuvas maģistrālais gāzesvads (22,5 TWh gadā)ix, kurš ir savienots ar Svinouščes šķidrās gāzes terminālix (līdz 50 TWh gadā). Pašlaik tiek realizēts vērienīgs termināļa tālākas paplašināšanas projekts, sasniedzot termināla jaudu virs 80 TWh 2023.g. Termināla projekts tika iekļauts ES kopējo interešu projektu sarakstā, paredzot termināla kapacitātes izmantošanu arī Baltijas valstu un Somijas dabasgāzes apgādei. Vidējā termiņā paredzēts uzbūvēt un pievienot sistēmai arī Norvēģijas – Polijas jūras gāzesvadu.
Kā redzams, katra opcija pilnīgi nodrošina ne tikai Latvijas, bet arī visas Baltijas enerģētiskās vajadzības, savienojumā ar Inčukalna krātuvi drošības līmenis papildus krasi pieaug. Ar lielu uzviju ir izpildīts ekspertu vispārpieņemtais N-1 tests (piegāžu pietiekamība pie jaudīgākās opcijas pārtraukuma). Esošā un jau pēc mēneša izveidojamā reģiona ārējo ieejas-izejas punktu kapacitāte ir pietiekama drošai dabasgāzes apgādei Latvijā, īpaši ņemot vērā noturīgo patēriņa samazināšanās tendenci. Tai pašā laikā Kiemenai punkta (kurš ir ieejas punkts gāzes plūsmām no Lietuvas uz Latviju, t.sk. Inčukalna krātuvi) jauda nav adekvāta, esošais līgums par jaudu sadali pilnā mērā nerisina drošības riskus.
Līdz ar to kā galvenais riska faktors izkristalizējas patēriņam atbilstošas gāzes piegādes ārējos ieejas-izejas punktos; tieši šis aspekts ir likumprojektā pieminētais politiskie risks, uz to valdībai ir jākoncentrējas. Šāda ir arī par enerģētiku atbildīgās Ekonomikas ministrijas pozīcija, kura tika prezentēta Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē 02.03.2022.g.xi un Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē 08.03.2022.g.xii
Lielākā daļa diskusijas Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē izvērsās par nepieciešamību papildus izbūvēt vēl vienu reģiona ārējo ieejas punktu, aktualizējot pretrunīgi vērtēto sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projektu Skultē, ieskaitot savienojumu ar Inčukalna krātuvixiii, xiv. Projekta mūža ilgums tuvojas 10 gadiem, tas nozīmē, ka tā sākotnējie uzstādījumi (piem., arguments par Klaipēdas termināla darbības iespējamu pārtraukšanu) ir zaudējuši aktualitāti. Projekts nav ieguvis ES kopējo interešu projekta statusu un finansējumu; ES eksperti uzskata, ka Baltijas valstu tirgus apjomu pilnīgi nosedz Klaipēdas termināls, ko vēl papildina savienojums ar Poliju. Projektam nav piešķirts arī Latvijas nacionālo interešu projekta statuss; Latvijas nacionālajās interesēs nav par nodokļu maksātāju naudu subsidēt (garantējot gāzes iepirkumus ilgtermiņā un izbūvējot gāzes vadu caur Gaujas nacionālo parku uz Inčukalna krātuvi) nevajadzīgas infrastruktūras izbūvi. Publiski pieejamos avotos nav atrodams ne projekta tehniskais un ekonomiskais pamatojums, ne arī iespaida uz vidi izvērtējums.
Gadu gaitā projekts ir zaudējis pašvaldības atbalstuxv un nav ieguvis iedzīvotāju atbalstuxvi. Ir jāpiekrīt Ekonomikas ministrijas pozīcijai: ja privātais investors redz biznesu šāda projekta īstenošanā, lai darbojas normatīvās vides rāmjos, viņam nekādi šķēršļi netiks likti. Taču publisko finansējumu un atbalstu šādas infrastruktūras izbūvei sniegt nav pamata.
Secinājumi:
Veiktās darbības dabasgāzes apgādei un par enerģētikas nozari atbildīgās Ekonomikas ministrijas pozīcija ir vērtējamas kā profesionālas un atbilstošas pašreizējai situācijai. Vienlaikus ir jāatzīmē nepieciešamība nekavējoties veikt papildus pasākumus.
Valstij turpmāk daudz aktīvāk jāiesaistās dabasgāzes piegāžu nodrošināšanā un intensifikācijā, atbalstot un papildinot privāto komercoperatoru darbības; dabasgāzes pietiekamas piegādes ar galvenais un noteicošais faktors patērētāju apgādes risku novēršanai. Valdības iesaistīšanās uzdevums ir tieši minimizēt politiskos riskus un mazināt arī ekonomiskos riskus (nesamērīgi augstās gāzes cenas).
Lai nodrošinātu gāzes krātuvju uzglabāšanas jaudas optimālu izmantošanu un radītu pietiekamu stimulu operatoriem pirms 2022.–2023.g. apkures sezonas iepludināt maksimālu gāzes daudzumu krātuvē, ir nepieciešams steidzami pārskatīt un optimizēt normatīvos, juridiskos un ekonomiskos uzglabāšanas pienākumus operatoriem (atbilstoši Starptautiskās enerģijas aģentūras rekomendācijai xvii).
Tehnoloģiskā infrastruktūra, t.sk. dabasgāzes piegāžu ceļu dažādošanas infrastruktūrua Latvijas teritorijā ir adekvāta gāzes patēriņam un apgādes drošības prasībām. Maksimāli jāintensificē (t.sk. izskatot iespēju darbus pabeigt līdz 2022./2023.g. apkures sezonai) ES finansējumu saņēmušā un pašlaik uzsāktā starpsavienojuma Kiemenai (atlikušais šaurais iekšējais ieejas-izejas punkts) rekonstrukcija , dodot iespēju pieaugošās ieejas gāzes plūsmas divkāršot virzienā no Lietuvas uz Latviju (Inčukalnu) un tālāk uz Igauniju un Somiju.
Dabasgāzes izmantošanas tendences neuzrāda nepieciešamību un ekonomisko pamatojumu jaunu ieejas-izejas punktu izveidei ar trešajām valstīm, esošie nodrošina ar lielu uzviju drošas piegādes nosacījumus.
Atbilstoši situācijas attīstībai regulāri jāaktualizē līgums ar Lietuvu par solidaritātes pasākumiem gāzes piegādes drošības aizsardzībaixviii, iekļaujot tajā papildus nodrošināmo lietotāju aizsardzībai arī nosacījumus gāzes ieejas plūsmu sadalei un uzglabāšanai abu valstu interešu īstenošanai.
i https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/30689698FB49F763C22587F8004E7F8B?OpenDocument
ii https://www.meteo.lv/lapas/vide/klimata-parmainas/latvijas-klimats/latvijas-klimats?id=1199&nid=562
iii https://www.csp.gov.lv/lv
ivhttps://titania.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/0/d2098ed5b3c3c435c22587f9004ff182/$FILE/Atkaribas%20samazinasana%20no%20Krievijas%20energoresursiem%20(002).ppt
v https://www.daugavpils.lv/pilseta/par-daugavpili/pilsetas-zinas/ekspluatacija-nodota-jauna-skeldas-katlu-maja-tec-3-teritorija
vi https://www.gaso.lv/uploads/filedir/Par_uznemumu/Finansu_parskati/2020_revidets_gada_parskats.pdf
viihttps://titania.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/0/d2098ed5b3c3c435c22587f9004ff182/$FILE/Par%20energo%20neatkar%C4%ABbu_080322.pdf
viii https://www.gem.wiki/Klaipeda_LNG_Terminal
ix https://www.ambergrid.lt/en/news/pressrelease/the-poland-lithuania-gas-interconnection-gipl-will-start-commercial-operations-as-of-1-may
x https://www.gem.wiki/%C5%9Awinouj%C5%9Bcie_Polskie_LNG_Terminal
xi https://titania.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/0/853B9AFFAA458227C22587F2002B75F7?OpenDocument
xii https://titania.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/0/D2098ED5B3C3C435C22587F9004FF182?OpenDocument
xiii https://www.gem.wiki/Skulte_LNG_Terminal
xiv http://www.aprinkis.lv/index.php/ekonomika/27579-skultes-terminala-projektam-gaismu-tunela-gala-vel-neredz-nobeigums
xv https://www.la.lv/atcel-lemumu-par-atbalstu-dabasgazes-terminala-buvniecibai-skultes-osta
xvi https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/6AF1ED1B35E26A3FC22587FA0029193C?OpenDocument
xvii https://www.iea.org/reports/a-10-point-plan-to-reduce-the-european-unions-reliance-on-russian-natural-gas
xviii https://www.em.gov.lv/lv/jaunums/parakstits-ligums-ar-lietuvas-republikas-valdibu-par-sadarbibu-gazes-piegades-drosibai
Saeimas deputātiem ieteicams pārveidot likumprojektā piedāvāto 112.panta 19.punkta redakciju reālai situācijai atbilstošā tekstā:
"19) lai novērstu dabasgāzes apgādes riskus, nodrošināt Latvijas dabasgāzes patēriņam atbilstošu dabasgāzes piegāžu un krājumu pieejamību valstī, kā arī adekvātu dabasgāzes piegāžu infrastruktūras jaudu Latvijas teritorijā un sistēmas ieejas-izejas savienojumos ar kaimiņvalstīm."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
