Egils Baldzēns: Krājaizdevu sabiedrība – kad savējie palīdz savējiem
Foto: LETA

Dzīvē gandrīz katram nācies saskarties ar situāciju, ka nepieciešams aizņemties naudu. Un arvien vairāk cilvēku aizdomājas par to, ka ir jāveido uzkrājums – bērnu mācībām, kādam lielākam pirkumam, kā drošības spilvens vecumdienām. Vairumā gadījumu mēs cenšamies atrast pēc iespējas drošāku sadarbības partneri, kurš varētu nodrošināt stabilitāti, labas procentu likmes noguldījumiem, "neplēšot" pārāk lielus procentus par aizdevumu.

Domājot par noguldījumu, cilvēki parasti iedomājas banku, bet, plānojot aizņemties, – par "ātrajiem kredītiem". Taču ne visiem ir pieejami banku pakalpojumi, savukārt "ātro kredītu" procentu likmes diemžēl jau ir bēdīgi slavenas.

Bet ir vēl viena iespēja, un tā ir krājaizdevu sabiedrība.

Biedri palīdz biedriem

Krājaizdevu sabiedrību veido cilvēki – biedri, kurus vieno kāda kopīga pazīme, piemēram, dzīvesvieta, darbavieta, piederība arodbiedrībai vai cita. Krājaizdevu sabiedrības būtība ir biedru kooperācija kopīgu ekonomisko un citu interešu īstenošanai. Biedri veido kooperatīvu – organizāciju, kur uzglabāt naudu un par mēreniem procentiem saņemt aizdevumus. Krājaizdevu sabiedrība ir finanšu kooperatīvs, kuru demokrātiski pārvalda biedri, jo katram biedram neatkarīgi no pamatkapitālā veiktā ieguldījuma kopsapulcē ir viena balss, un kas peļņu sadala biedriem atbilstoši viņu izmantoto pakalpojumu apjomam.

Ikviena persona var iestāties krājaizdevu sabiedrībā, ja tā atbilst pazīmei, pēc kuras sabiedrība ir veidota, piemēram, dalība arodbiedrībā. Visiem biedriem neatkarīgi no viņu ekonomiskā vai sociālā stāvokļa ir vienādas iespējas un priekšrocības krājaizdevu sabiedrībā.

Arodbiedrību krājaizdevu sabiedrības ir svarīgas tādēļ, ka tās ir viens no pakalpojumu veidiem, kurus mūsu arodbiedrības sniedz saviem biedriem. Šis pakalpojumu veids ir ļoti nozīmīgs gan finansiāli, gan sociāli, jo krājaizdevu sabiedrība strādā tikai savu biedru interesēs.

Ar ko atšķiras no bankām un "ātro kredītu" kompānijām

Atšķirībā no citām finanšu iestādēm krājaizdevu sabiedrību īpašnieki un pārvaldītāji ir to biedri. Vadmotīvs ir nevis peļņa, bet pakalpojumi biedriem. Tāpēc krājaizdevu sabiedrība var sniegt saviem biedriem tādus pakalpojumus, kurus tie dārdzības vai nepieejamības dēļ nevar saņemt citur.

Latvijā darbojas 35 krājaizdevu sabiedrības, tai skaitā septiņas arodbiedrības biedru krājaizdevu sabiedrības, un tām ir lieliska iespēja kļūt par atbalsta punktu iedzīvotājiem gan pilsētās, gan reģionos.

Dalība arodbiedrībā sniedz strādājošajiem iespēju iesaistīties kādā no krājaizdevu sabiedrībām. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībā dalīborganizāciju biedriem ir iespēja kļūt par biedru vienā no sešām krājaizdevu sabiedrībām.

Pat Pentagonam ir sava krājaizdevu sabiedrība

Krājaizdevu sabiedrības sevi jau sen apliecinājušas kā efektīvu finanšu instrumentu. Visā pasaulē vairāk nekā 200 miljoni cilvēku ir šādu sabiedrību dalībnieki. Krājaizdevu sabiedrību kustība apvieno 55 tūkstošus kooperatīvu. Gandrīz visām lielajām arodbiedrībām un nozarēm ir savas krājaizdevu sabiedrības. Krājaizdevu sabiedrības ir Apvienoto Nāciju Organizācijai, ASV Valsts departamentam, ASV kara flotei un pat Pentagonam.

Neatkarīgi no sociālā statusa visi cilvēki meklē sev stabilus un drošus partnerus finanšu jautājumos. Krājaizdevu sabiedrība savu biedru finanšu līdzekļus "apgroza savējo lokā", un kas var būt drošāks un labāks par šo?

Ārkārtīgi svarīgi ir izglītot par krājaizdevu sabiedrībām gan arodbiedrību biedrus, gan sabiedrību kopumā, kaut vai tāpēc, lai daudzi cilvēki neiekristu "ātro kredītu" bargajās lamatās, bet gan izmantotu iespēju kļūt par krājaizdevu sabiedrības biedru un klientu vienlaikus un saņemtu drošus finanšu pakalpojumus.

Source

Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form