Ja par zemju lietām bija tik daudz intereses, cik par sen nelaistītu puķupodu uz partijas ofisa palodzes, tad loģiska atbalss ir "Reģionu apvienības" konstruēšana, lai aizstāvētu perifērijas vajadzības, nepaliktu mūždien pabērnu lomā un pretsvarā miegainajai kabinetu polsterētai politikai. Smaržo mazliet pēc "buldurjāņiem", bet drīz dažs labs dabūs ostīt biszāles. 
Par to, ka nākamgad ar viņiem izbeigs Saeimas telpu īres līgumu un izliks aiz durvīm, ir iemesls trīcēt visām varas partijām, ieskaitot Zaļo un zemnieku savienību un izņemot to partiju, kuru aiz pieklājības vārdā nenosaucu, bet kurai vispār vairs nav par ko trīcēt un uztraukties. Pēc viņiem nāks citi, kuri, tēlaini izsakoties, uzlasīs vārpas no lauka, rekvizēs balsis "ar konfiskāciju" un novāks ražu, jo varas politiskajiem spēkiem iepriekš un agrāk vajadzēja domāt, pirms viņi izdalīja amatu sinekūras, maksāja prēmijas draudzenēm, kalpoja nevis tautai, bet žuļikiem, un iesaistījās citās šaubīgās, reformām un tiesiskumam galīgi neatbilstošās šeftēs. Tas vēlētajiem, kā sacīt jāsaka, ir līdz lampiņai, ka viņus pārvalda itin kā no Florīdas, un nākamo Saeimu uzfrišinās ne jau dēļ nez kādu mesiju ierašanās, bet pēc pilsoņu gribas.
"Lauku" politiķi, pašvaldībnieki ir pazīstami kā praktiķi. Viņi droši vien neiestudēs nekādu Šekspīru un programmas tiem nerakstīs nedz Stīvens Kings, nedz Astrīda Lindgrēna. Varas pārņemšanai Reģionu apvienība varētu lietot zemessardzi, bet tomēr izvēlējusies parlamentārās cīņas metodes, jūtot, cik šokējoši viegli citugad pēc vēlēšanām būs nokļūt varas gaiteņos. Šiem cilvēkiem ir mazie, sīkie darbiņi, ko kā savu veikumu parādīt cilvēkiem, un ļoti ticami, ka viņi pratīsies panākt pretim ar to pieticīgo mazumiņu, ko no varasvīriem vēlas latvieši. Priekšā stādījušies kā racionāli pragmatiķi, pašvaldību politiķi zinās, ka tauta grib vēlēšanu sistēmas maiņu no proporcionālās uz jaukto, atcerēsies, ka vajadzētu apsolīt progresīvā ienākuma nodokļa ieviešanu un citas cilvēkiem patīkamas lietas. Varbūt Reģionu apvienība pat sadūšosies un rosinās ļaut latviešiem ievēlēt pašiem savu prezidentu!
Jā, šiem "lauķiem" nav ideāla lakotu kurpju spīduma, politisku mērču vārīšanas mākslā viņi nez vai būs stiprāki par Mārtiņu Rītiņu pie katla, bet nereti nav vajadzīgs nekas komplicēts, pietiek ar iedarbīgām runām un darbiem. Kuri būs sarakstos, kuri vadībā? Cik man zināms, viņnedēļ Valmierā ar Inesi Boķi tikusies gulbeniete Ingrīda Sudraba - un vai gan šī godīgā, par krietnu izslavētā sieviete nenodrošinās bagātīgu zelta ābolu birumu tās partijas ražā, ar kuru viņa kā soliste piekritīs samest kauliņus kopā? Boķa kungs pats, Lāčplēša kungs arī runā par startu vēlēšanās un 100 citus solīdus ļaudis pa visām pašvaldībām kopā salasīs vēsā mierā. Es Reģionu apvienības izredzes vismaz pašlaik vērtēju piecreiz augstāk nekā topošās Eināra Repšes "Attīstības partijas" cerības nokaulēt balsis vecajiem, sašļukušajiem politiskajiem spēkiem. Noteikti, ka pašvaldību censoņi nav akurāt pliki un nabagi - būs tak kāds latiņš aizķēries ķešā. Jo pareizi teikts - ja tev naudas nav, tad politikā nelien. Lūk, būs arī finansējums, lai pareklamētu partiju un kursu, ka politisko klimatu jānomaina no piejūras uz kontinentālu.
Ļaunvēļi jau sarosījušies - sak, tā būs tikai erzacpartija, lai izdarītu spiedienu uz ekonomisko atslēgu glabātājiem budžeta tapināšanas gaitā. Sak, suņuks, kas rej, bet nekož. Tie būšot kārtējie mazmājnieki mušas svarā. Te varētu atbildēt, ka arī pietiekami lielie ziloņi ir uzvedušies tik lempīgi politisko trauku veikalā, ka aiz snuķa izvesti ārā, bez tam lozungi par atbalsta pavēršanu laukiem, par dzīves zem Rīgas tupeles pārtraukšanu ir ļoti audzelīgs biotops vēlētāju balsu vākšanai, lai pie kādas varietātes piederētu partija, kura šos saukļus plaši pielietos. Vispēdīgi, acīgi vērotāji sakās saskatījuši Reģionu apvienībā Andra Šķēles mantojuma kontūras, viņiem rēgojas kaut kas ar ragiem, nagiem un asti, un nav arī skaidra "pragmatiķu" pozīcija nacionālajā jautājumā. Šeit teiksim - dzīvosim un redzēsim, kāda būs partijas arhitektūra. Lai ko šaušalīgu iepriekšējā periodā būtu sastrādājuši reģionu politiķi, viņi ir atgriezušies ar vēl svaigi kūpošām uzvarām novadu un pilsētu vēlēšanās. Un ragulopus vietējie jau nu nevēlētu vis.
Savukārt uz laukiem, it īpaši Vidzemes, Zemgales un Kurzemes apgabalos nemaz nevar taisīt partiju, kas nebūtu priekš tautiešiem un pirmām kārtām latvisko interešu pārstāvībai. Nav skaidrs, kādēļ tā jāsteidzas Reģionu apvienību pielaulāt "Saskaņas centram". Atšķirībā no Jaunupa kunga vēl nenoformējušies reģionāļi neko nav teikuši un ilustrējuši, cik un ar ko viņi būs draudzīgi. Varbūt, ka Nacionālajai apvienībai būs priekšroka, lai strādātu mijiedarbībā?