Einārs Leps: Kāpēc Latvijai vajag digitālo zaļo sertifikātu
Foto: Adobe Stock

Teju katru dienu ziņās parādās jauna informācija par to, kā Latvija gatavojas ieviest zaļo sertifikātu. Vai vakcinācijas pasi. Vai abus. Kāda īsti ir atšķirība, un vai pirmais izslēdz otro?

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Vispirms ir svarīgi saprast, ka digitālais zaļais sertifikāts ir Eiropas Komisijas (EK) iniciatīva – un labi, ka tā.

Dalībvalstīm mēdz būt dažāds temps digitālo risinājumu ieviešanā, turklāt parasti tieši lielajām valstīm šis temps objektīvu iemeslu dēļ ir lēnāks. EK iniciatīva vieš cerības, ka reāls vienots risinājums varētu sākt darboties jau šī gada vasarā.

Kā lasāms EK publiskajā paziņojumā, par sertifikāta izsniegšanu atbild katra dalībvalsts. [1] Turklāt šis lēmums ir aktualizējis citu jautājumu – kā nacionālajā līmenī tiek pārvaldīta informācija par personu vakcināciju.

Šis ir perfekts brīdis, lai izmantotu impulsu un sakārtotu visu nacionālo vakcinācijas reģistrēšanas sistēmu. Papīra grāmatiņas, kurām ir mazas cerības izdzīvot vairāk nekā 10 gadu, ievērojami apgrūtina iespēju kvalitatīvi sekot līdzi savām aktuālajām vakcīnām, un būtu tikai loģiski tās digitalizēt un pārnest uz lietotnēm viedierīcēs.

Eiropas Komisija pat ir visai konkrēti aprakstījusi procesu, kā darbosies digitālā zaļā karte (un/vai vakcinācijas pase). Tiks ģenerēts unikāls QR kods, kas tiks aizsargāts ar kriptogrāfiskām atslēgām, – tiks izmantota tā pati tehnoloģija, kas šobrīd aizsargā elektronisko parakstu. Tas nav sarežģīti, to ir pietiekami vienkārši ieviest tehnoloģisko risinājumu uzņēmumiem, kam ir šāda pieredze, taču darbs pie integrācijas ar nacionālo vakcinācijas datubāzi būtu jāsāk jau šobrīd.

Rezumējot: Latvijai ir iespēja nošaut divus zaķus ar vienu šāvienu – ieviest digitālo zaļo sertifikātu, kā to pieprasa EK, un pie reizes izveidot risinājumu, kas turpmāk digitalizēs iedzīvotāju vakcinācijas informāciju, atgādinās par gaidāmajiem termiņiem, piemēram, revakcinācijai pret ērču encefalītu utt. Kamēr dažas valstis vēl domā, kā to risināt, citas valstis jau ir sākušas darbu un nākušas klajā ar konkrētiem termiņiem.

Dānija, Igaunija plāno savas lietotnes iedzīvināt jau līdz aprīļa beigām. [2] Latvijas salīdzinoši nelielais izmērs un attīstītās informācijas tehnoloģijas ir laba augsne, lai mēs būtu vieni no pirmajiem, un šis būs kārtējais lielais pārbaudījums ne tik daudz atbildīgajiem ministriem, cik atbildīgo ministriju ierēdniecībai. Mums ir visas iespējas rādīt priekšzīmi citām valstīm ar jaunu digitālo rīku ieviešanas tempu, taču tikpat lielas iespējas kārtējo reizi attapties pēdējā vagonā.

1 https://ec.europa.eu/info/live-work-travel-eu/coronavirus-response/safe-covid-19-vaccines-europeans/covid-19-digital-green-certificates_lv

2 https://www.bbc.com/news/world-europe-56522408

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form