Priekšsēdētāja vietnieks Franko Fratīni, par tieslietām, brīvību un drošību atbildīgais komisārs, paziņoja: ''24 valstu zona bez iekšējām robežām ir unikāls un vēsturisks sasniegums. Es esmu ļoti lepns un pagodināts piedalīties minētā īstenošanā. Pievienošanās Šengenas telpai nav viegls pasākums. Esmu ļoti pateicīgs šīm dalībvalstīm. Visām jaunajām dalībvalstīm, kas ir ieviesušas nozīmīgas robežu drošības sistēmas, kas balstītas uz jaunākajiem sasniegumiem. Šengenas zonas paplašināšana tiešām apliecina ES apņemšanos veicināt likumīgu ceļošanu ES un ieceļošanu tajā, vienlaicīgi pastiprinot mūsu ārējo robežu drošību, tādējādi stiprinot visu ES iedzīvotāju drošību.''
Pēc paplašināšanās visi Šengenas paplašinātās telpas pilsoņi varēs izmantot priekšrocības – ātrāku un vienkāršāku ceļošanu. No 21. decembra no Ibērijas pussalas līdz Baltijas valstīm un no Grieķijas līdz pat Somijai pilsoņi varēs ceļot bez robežpārbaudēm. Šādai rīcībai apvienotajā Eiropā ir simboliska nozīme, un tā ir pamatā Eiropas pilsoņu pamattiesībām brīvi pārvietoties.
Ģimenēm, radiniekiem un draugiem, kas dzīvo dažādās robežu pusēs, būs vienkāršāk tikties. Vairs nebūs garo rindu (pārslogotajos) robežpārejas punktos. Kopumā attīstīsies pierobežas apgabali, jo ceļošana no viena apgabala uz otru būs vienkāršāka. Paredzams, ka pieaugs tūrisms, tādējādi pozitīvi ietekmējot infrastruktūru. Iepriekšējās paplašināšanās kārtas minēto ir efektīvi apliecinājušas: piemēram, pie Zalcburgas/Berchtesgaden robežas dzīvojošie pilsoņi izmanto infrastruktūras priekšrocības abās robežas pusēs, proti, robežas Austrijas pusē ir liels tirdzniecības centrs, savukārt Vācijas pusē – liels veselības un sporta centrs.
Iekšējās robežkontroles atcelšana ir saistīta arī ar dalībvalstu savstarpējo uzticēšanos. Stingrs salīdzinošās pārskatīšanas process ļauj dalībvalstīm gūt pārliecību par to, ka visām dalībvalstīm ir aprīkojums, lai apsargātu ārējās robežas visu pārējo valstu vārdā un izsniegtu vīzas, kas ir derīgas visā Šengenas zonā. Jaunās dalībvalstis ir neatlaidīgi strādājušas, lai uzlabotu savu darbību uz ārējām robežām, vīzu politiku, datu aizsardzību un policijas sadarbību. Pirms vienoties par dalību, tika nodrošināta to pieslēgšanās Šengenas informācijas sistēmai, ar kuru notiek informācijas apmaiņa par meklēšanā esošām un pazudušām personām, personām, kurām liegta ieceļošana, un par nozaudētām un nozagtām mantām. Novembrī tieslietu un iekšlietu ministri secināja, ka visas kandidātvalstis ir izpildījušas Šengenas acquis kritērijus. Bez finansiālas solidaritātes minētais nebūtu īstenojams. Tā dēvētā Šengenas programma, kas nodrošināja gandrīz vienu miljardu euro, ļāva jaunajām dalībvalstīm jo īpaši risināt uzdevumu saistībā ar efektīvas robežkontroles ieviešanu un kļūt par pilntiesīgiem partneriem Šengenas zonā.
Attiecībā uz ārējo robežu kontroli nav nekādu izmaiņu, jo jaunās ES dalībvalstis jau kopš pievienošanās piemēro acquis par ārējām robežām. Vienīgā atšķirība būs tā, ka dalībvalstis pārbaudīs trešo valstu pilsoņus, arī izmantojot Šengenas informācijas sistēmu (SIS). Policijas pieslēgšanās SIS abās robežas pusēs sekmēs un pastiprinās drošību uz robežām.
Bona fide ceļotājiem paplašinātā ES būs iespējams ceļot ātrāk un vienkāršāk. Trešās valsts pilsoņi varēs ceļot, izmantojot Šengenas vīzu, un viņiem nevajadzēs atsevišķu valstu izsniegtas vīzas.