Vēlēšanu priekšspēles maratons ir sācies, jaucot galvas vēlētājiem ar neobjektīviem reitingiem, manipulācijām un citiem trikiem, kas vienkāršajam cilvēkam nav zināmas. Vēlētājs stāv krustcelēs un domā, vai balsot atkal par tiem pašiem zagļiem vai tomēr riskēt vēlreiz – un nobalsot par citu partiju...

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kā norisinās vēlēšanu kampaņa?

Protams, visskaļākā un nekaunīgākā ir Pirmā/ LC partija ar Aināru Šleseru priekšgalā. Viņš svaidās ar naudu. Diemžēl, arī daudzi žurnālisti sektu – vēlētāju pasākumu atspoguļoja, kā gada lielāko notikumu. Kas ir viņa vēlēšanu kampaņas stratēģija? Lai tā bilde tiktu skaidrāka, viņš vienkārši paņēma atkārtoja veco, slaveno izteicienu ”Kurš gan cits, ja ne es”, bet pievienoja tam vēl kārtīgu melno PR (sabiedriskās attiecības) un reliģiskos rituālus.

No „melnā PR” viņš vienkārši paņēma „iedvešanas” metodi. Iedvešanā galvenais loģiski nepasakāmas idejas nodošanas process un kritikas samazināšana informācijas uztverei.
Protams, ka viņam labāk būtu patikusi zombēšanas metode, ko pielieto sektās un izmantojuši tādi politiskie līderi, kā, piemēram, Hitlers un Staļins, un diemžēl zombijus mēs neredzam tikai šausmu filmās, bet arī politiskās kampaņās.

Termins „zombēšana” ir pārņemts no reliģijas un maģiskās sistēmas, kas tika izplatīts Karību jūras salās, un nozīmēja atdzīvinātu mironi, kas izgājis pēcnāves dzīvi, pazaudējuši atmiņu un pašapziņu un pilnībā pakļaujas tiem, kas to ir zombējuši.
Var minēt tikai vienu piemēru – viņš dos darba vietas, bet realitāte ir pavisam pretēja – viņš ir atņēmis darba vietas tūkstošiem konduktoru - slavenos e- talonu ieviesa Rīgas satiksme, kad Ainārs Šlesers bija Satiksmes ministrs. Protams, veiksmīgāk viņš uzrunā krievvalodīgo auditoriju, jo šī mentalitāte liekas viņam ir izprotamāka.

Protams, salīdzinājumam, citas politiskās kampaņas nobāl, jo viņiem nav tādi naudas resursi, kā Šleseram.
Tautas partija izskatās tā kā pieklusināta, ļaujot Šleseram plosīties, var jau būt, ka vietas Domē jau ir sadalītas, jo sevišķi pievilcīgs viņu kandidāts Andris Ārgalis viss neizskatās. Tāpat Tautas partija jau parūpējusies par saviem „apmaksātiem priekšstāvjiem ” pašvaldībās.

Vēl par dažiem vēlēšanu kampaņu akcentiem: Diezgan amizanti izskatās Rīcības partija, kura pozicionē sevi kā proletariāta partija, bet diemžēl tās pārstāvji sevišķu uzticību nevieš .

Uz pārējo fona daudz pozitīvāk izskatās Pilsoniskās savienības līderis Ģirts Kristovskis, kurš gan sola ierēdņiem armijas disciplīnu, bet vienkāršam vēlētājam tas varētu patikt.
Jaunais laiks priekšvēlēšanas laikā ar īpašiem solījumiem nemētājas, jo atrodas pašlaik pie varas, un uzskata, ka tāpat ir diezgan atpazīstami. Tomēr Edgars Jaunupa tēls sevišķi nesasaucas ar Rīgas mēra tēlu. Arī viņu reklāmas klipi nav sevišķi izteiksmīgi...
Gluži pretēji - par videoklipu efektivitāti var uzteikt partiju „Tēvzemei un brīvībai/LNNK”, bet diemžēl par latvisko identitāti dzīvē viņi bieži atceras tikai pirms vēlēšanām.

Vissekmīgāk virtuālajā vidē darbojas partija „Visu Latvijai” ar savu līderi Raivi Dzintaru, un lai gan daži tikai pasmīn par aicinājumu piespraust karodziņu pie automašīnām, bet jēga ir daudz dziļāka. Kāds amerikānis stāstīja, ka atceroties laiku pēc 2001.gada 11. septembra atceras ne tikai kā šausminošu pēcterorisma laiku, bet arī kā skaistu patriotisma un vienotības vilni, kādu vēl amerikāņi nebija pieredzējuši. Tas nozīmē, ka Latvijā ar patriotismu ir pavisam bēdīgi.

Nav jau noslēpums, ka pie varas esošās partijas ir realizējušas tālāk PSRS veidoto politiku, kad Latvijā tika ieplūdināti tūkstošiem viesstrādnieki no visas Padomju Savienības, tikai „brīvās Latvijas” vadītāji ir rīkojušies vēl nekaunīgāk – viņi ne tikai pārdevuši visu Latvijas bagātību, bet arī ir piespieduši daudziem latviešiem atstāt savu dzimteni.

9. maijs bija pēdējais piliens pacietības jūrā, un saasināja situāciju līdz baltkvēlei, tad nav ko brīnīties, ka nacionālisma vilnis veļas arī pār Latviju. Laikam jau pēdējie patrioti vairs negrib aizbraukt prom no Latvijas.....

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form