Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvniecības izmaksas – 139 miljoni latu. Tas ir aprēķins šī brīža cenās un tas ir lētākais no diviem būvkompāniju apvienību piedāvājumiem, kas kļuva zināmi pagājušajā nedēļā. No brīža, kad šie skaitļi tika paziņoti, sākušās spekulācijas par "gaismas ātrumā augošām izmaksām" un "pusmiljardu", taču tās ir uzskatāmas nepamatotām situācijā, kad gan valsts aģentūra "Jaunie "Trīs brāļi"", kurai uzticēta "Gaismas pils" projekta praktiskā īstenošana, gan Kultūras ministrija, kas ir šī projekta virzītājs, paziņojušas – netiks akceptēts acīmredzami neadekvātais aprēķins par sadārdzinājumu, kā arī netiks pieļauts, ka Latvijas Nacionālā bibliotēka tiek būvēta "uz parāda".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Par termiņiem runājot, "Gaismas pils" projektā ir ieguldīts daudz darba, spēku un līdzekļu un tas ir pussoli no būvēšanas – ēkas tehniskais projekts ir gatavs, būvlaukums sagatavots. Pašlaik svarīgākais ir operatīvi atrast labāko, valstij izdevīgāko veidu projekta finansēšanai un ļaut strādāt celtniekiem. Visloģiskākais priekšlikums šajā situācijā būtu uzkrāt līdzekļus no Lattelekom privatizācijas ieņēmumiem, šim mērķim novirzot 140 miljonus latu. Savukārt Rīgas koncertzāle tikmēr lai top uz papīra – pagaidām strādā projektētāji un inženieri, top ēkas tehniskais projekts, kas prasīs vēl pāris gadus laika. Kā mums ieteikuši ekonomisti, sagatavosim Rīgas koncertzāles projektu un turēsim to gatavu "siltu", lai tad, kad no valsts makroekonomiskā viedokļa ir iespējams vai pat vēlams, varētu sākt būvēt. Pašlaik mūsu plānos kā paredzamais koncertzāles būvniecības sākuma laiks ir noteikts 2010.gads – tātad termiņš ir atlikts, lai neradītu nekādu, pat šķietamu, spiedienu uz inflāciju, un bibliotēkas un koncertzāles celtniecība nenotiktu vienlaicīgi.

Jebkuras mūsdienu Eiropas valsts galvaspilsētā Nacionālā bibliotēka ir milzīgs, ikvienam cilvēkam atvērts izglītības un zinātnes centrs. Latvijas Nacionālā bibliotēka atrodas ārkārtīgi sliktos, mūsdienām neatbilstošos apstākļos, taču tajā glabājas nekādā naudā neizmērāmas bagātības un vērtības. Interesanti, ka turpat bibliotēkā, pārlapojot pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigu laikrakstus (kas internetā nav lasāmi!), pārņem sajūta it kā nekas nebūtu mainījies, it kā laiks apstājies... jau atkal nebeidzamu diskusiju dēļ.

Lūk, daži piemēri:

"Latvijas grāmatas 400 gadu vēsturē jau turpat 70 gadus jebkura izdevuma vismaz viens obligātais eksemplārs nonāk nacionālajā bibliotēkā. (..) Tā pastāv kā grāmatu fonds. Kā sarežģīta organizācija, kura grāmatas saņem, iepērk, iemaina un tiek ar tām apdāvināta. Tā sagatavo grāmatas glabāšanai un izmantošanai, lai vairāk nekā piecu miljonu eksemplāru fondā sameklētu tieši to vienīgo, kas vajadzīga lasītājam. (..) Bibliotēka sniedz veselu virkni arī citus pakalpojumus, taču tai nav tādas ēkas, kurā visus procesus varētu realizēt ātri, liekot apmeklētājam gaidīt ne ilgāk kā 15 minūtes. (..) Nav mūsu bibliotēkai ēkas, kurā grāmatas varētu justies drošībā no dažādām iespējamām nelaimēm." ("Starp vēsturi un nākotni – šodien", Rīgas Balss, 1988.gada 5.decembris)

"Tagad visā pilnībā un dziļumā jāsaprot galvenais – mēs gatavojamies celt visu laiku lielāko kultūras celtni Latvijā – tās Burtnieku pili, Gaismas pili gan svarīguma, gan izmaksas ziņā. Tās priekšā jebkura cita zinātnes vai kultūras iestāde ir tikai daļa no kopuma, kuram gara barību lielā mērā dos Latvijas PSR Valsts bibliotēka. Tiks celta ēka, kur jākrustojas, jāsatek visas republikas inteliģences ceļiem." ("Kur būt Gaismas pilij?", Cīņa, 1988.gada 4.maijs)

"Koncertzāle vai bibliotēka? Nedrīkst pretstatīt vienu objektu otram. Esmu par bibliotēku, par koncertzāli un vēl citiem minētiem un neminētiem objektiem, kas krājušies gadu no gada . Un tāpēc ir jāmeklē un jāatrod variants, kā uzcelt abus namus." ("Lēmums ir, jārīkojas", uz lasītāju jautājumiem atbild kultūras ministra pirmais vietnieks Gunārs Pelēkais, Padomju Jaunatne, 1988.gada 30.marts)

Šādu un līdzīgu vēstures liecību ir daudz un tās meklējamas kā arhīvā, tā bibliotēkā. Par bibliotēkas ēku tās uzkrātas krietni sen – jau kopš 1928.gada, kad, desmit gadus pēc Latvijas valsts dibināšanas, Valsts bibliotēka, Izglītības ministrija un Rīgas Dome uzsāka savstarpēju saraksti par to, ka bibliotēkai nepieciešams savs nams.

Latvijas Nacionālā bibliotēka gaida savu kārtu jau teju 90 gadu, par vienu speciāli koncertiem paredzētu zāli Rīgā runājam jau aptuveni 20 gadus – šie ir tikai divi atskaites punkti, pēc kuriem vadīties, runājot par kultūras celtnēm, kuru uzbūvēšanai valsts beidzot sasparojusies 21.gadsimta sākumā.

Ir jābeidz strīdēties un jāsāk darīt. Kā norādījis Knuts Skujenieks, Latvijas Nacionālā bibliotēka ir mūsu nacionālā vajadzība un nacionālā prestiža jautājums.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form