Elīna Egle, Ralfs Vīlands: Kā atjaunot tirgus ekonomiku – labāku
Foto: Publicitātes foto

Aizvien vairāk Latvijas iedzīvotāju preču un pakalpojumu izvēlē ņem vērā ne tikai cenu un kvalitāti, bet arī vides, sociālās atbildības un pārvaldības jautājumus. Tā secināts mērījumā par uzņēmumu un sabiedrības attiecībām – "Uzņēmumi un sabiedrības gaidas 2020" (USG 2020) –, kuru šogad otro gadu veica "Vīlands Associates" un "VA Government". Tas saskan ar tendencēm pasaulē, kur, runājot par tirgus ekonomiku pēc Civod-19, tiek lietots teiciens "atjaunot to labāku" (built it back better).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Jau pērn redzējām, ka uzņēmumu attieksme vides aizsardzības jautājumos bija galvenais faktors aiz cenas un kvalitātes, izvēloties par labu kādam zīmolam vai pakalpojumam. Tas saglabājies nemainīgi augsts – 66% Latvijas iedzīvotāju ir būtiski, ka vides jautājumi ir iekļauti uzņēmumu dienaskārtībā.

Vienlaikus mērījums parāda, ka šogad būtiski pieaugusi tieši uzņēmumu pārvaldības un sociālo atbildības principu nozīme. 63% Latvijas sabiedrības ir būtiski, lai uzņēmumi ir maksimāli caurredzami. Tas ir par 9% vairāk salīdzinājumā ar 2019. gadu. Tāpat vairākumam ir svarīga uzņēmumu ētiska attieksme pret darbiniekiem — tā uzskata vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju jeb 61%. Tas ir būtisks pieaugums salīdzinājumā ar 2019. gadu, kad tas bija svarīgi tikai 47% sabiedrības.

Minētā faktora nozīmes pieaugums varētu būt saistīts ar nedrošību par nākotni Covid-19 pandēmijas ietekmē un gaidām, ka krīzes apstākļos uzņēmumiem ir būtiski rīkoties šeit un tagad. Covid-19 radītā trauksme un neskaidrība par rītdienu var būt iemesls, kāpēc sabiedrība ikvienu organizāciju vai institūciju, tostarp uzņēmumus un zīmolus, uztver kā potenciāla risinājuma avotu. Īpaši savu darba devēju, no kura sagaida caurskatāmus lēmumus un rīcību, kā arī ētisku attieksmi, risinot ar pandēmiju saistītos izaicinājumus.

ESG – uzņēmumu uzvedības jaunais rāmis

Šī mērījuma ietvaros ir grūti pārliecināties, vai iepērkoties sabiedrība tiešām rīkojas saskaņā ar aptaujā sniegtajām atbildēm, bet sabiedriskā doma ir vēl viens papildu iemesls, lai uzņēmumi pievērstu šiem jautājumiem uzmanību. Līdz šim nosauktās trīs tēmas – vide, sociālie un pārvaldības principi, ko zinām arī pēc abreviatūras ESG (Environmental, Social & Governance), – ir bijušas būtiskas īpaši investoru aprindās. Šo risku apzināšana uzņēmumu biznesa plānos ir svarīgs punkts, lai lemtu par investīcijām, kas mudina uzņēmumus pievērst tam uzmanību.

Skeptiķi teiks, ka tā ir tikai jauna abreviatūra vecam saturam, bet optimistiskāk noskaņotie to nodēvēs par ikviena starptautiski orientēta un integrēta uzņēmuma turpmākās uzvedības rāmi. Eiropas Savienības apņemšanās sasniegt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam un izrietošais regulējums arvien vairāk ir vērsts uz ekoloģiski netīro nozaru dzīves apgrūtināšanu, tostarp arī finansējuma pieejamībā. Visdrīzāk, jaunievēlētajam ASV prezidentam Džo Baidenam atgriežot ASV klātbūtni Parīzes klimata nolīgumā, šis spiediens tikai pieaugs.

Bez vides jautājumiem ievērojama uzmanība tiek pievērsta attieksmei pret darbiniekiem, piegādātājiem un tam, kā uzņēmums tiek pārvaldīts. Ieguldījumu fondi arvien vairāk skatās, vai uzņēmums domā ESG kategorijās. Šis process ir raksturīgs ne tikai pieredzējušām tirgus ekonomikām, bet nu jau arī Baltijas valstīm. "Netīrām" nozarēm vai tādām, kam tipiska neētiska attieksme pret darbiniekiem un piegādātājiem vai arī raksturīga nesaprotama pārvaldība, būs grūtāk saņemt ieguldījumus un regulējuma rāmis būs bargāks.

Skeptiski noskaņotajiem var piedāvāt vairākus piemērus no šī gada "Financial Times". Piemēram, 13. jūnija izdevumā minēts, ka saskaņā ar ieguldījumu padomdevēju "Morning Star Data" veiktu pētījumu gandrīz seši no 10 ilgtspējīgiem fondiem pēdējās desmitgades laikā ir nesuši lielāku atdevi nekā līdzvērtīgi parastie fondi. Tas grauj apgalvojumus, ka ieguldījumi, kuru pamatā ir vides, sociālie un pārvaldības principi, kavē uzņēmumu darbību. Savukārt investīciju indeksu grupas MSCI dati norāda, ka uzņēmumi ar augstu ESG reitingu Covid-19 krīzes laikā ar izaicinājumiem ir tikuši galā sekmīgāk nekā konkurenti.

Nākamā perioda galvenā tēma būs ne tikai tas, kā atjaunot ekonomiku pēc Covid-19 šoka, bet gan tas, kā padarīt to ilgtspējīgāku vai atjaunot labāku (Build it back better), tā korporatīvās pasaules izaicinājumu saredz Pols Polmans (Paul Polman), vēl nesen – "Unilever" vadītājs. Viņa vārdos mēdz ieklausīties.

Avoti:

USG 2020 - Uzņēmumi un sabiedrības gaidas

https://www.ft.com/content/733ee6ff-446e-4f8b-86b2-19ef42da3824

https://www.ft.com/content/87a922a1-8d60-4295-a9d8-d2c1ab5d788e

https://www.ft.com/content/e97803b6-8eb4-11ea-af59-5283fc4c0cb0

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form