3.oktobrī pie Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) ir izveidojusies milzīga rinda, lai cilvēki varētu reģistrēties un saņemt kuponu bezmaksas apmācībai. Rinda gan esot izveidojusies tādēļ, ka neesot darbojusies informācijas tehnoloģiju sistēmas (kas pats par sevi nav normāli, ka esošajā IT laikmetā nav iespējams civilizēti sakārtot reģistrēšanās kārtību, lai cilvēkiem nav jāstāv fiziskā rindā), taču vienlaikus tas no jauna izgaismo kādu problēmu, par kuru ir runāts gana daudz, bet risinājumu atrast līdz šim nav izdevies.
Šobrīd sistēma un kārtība kādā tiek organizēta tālākizglītība praktiski neveicina programmas galveno mērķi – kvalifikācijas celšana un darba tirgū pieprasītu profesiju apgūšana, kas veicinātu Latvijas darba tirgū pieprasītu kvalifikāciju un kompetenču apgūšanu iedzīvotāju vidū. Tā vietā pašlaik šo iespēju pārsvarā izmanto cilvēki ar labu izglītību, kuriem ar nodarbinātību un ienākumiem nav nekādu problēmu, bet ir vēlēšanās un apņēmība iegūt papildus zināšanas un kvalifikāciju (piem. apgūt vēl vienu svešvalodu u.c. prasmes).
Lai problēmu risinātu, pirmkārt ir vajadzīgs konkrēti definēts valsts pasūtījums tālākizglītības pakalpojumu iepirkšanai tikai no akreditētām izglītības iestādēm, liekot uzsvaru uz specialitātēm un prasmēm, kas šobrīd ir pieprasītas darba tirgū. Šī programma nedrīkst būt bezmaksas kursu kiosks bez konkrēta mērķa un padziļināta izvērtējuma. Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā šo jautājumu esam pārrunājuši arī ar Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem.
Jau nākamajā plānošanas periodā – no 2014. gada apmācības iepirkuma organizēšanai un kuponu sadalei ir jābūt pavisam citai kārtībai un sistēmai. Izglītības ministrijai kopā ar Labklājības ministriju ir jāsēžas pie sarunu galda un šis jautājums jāsāk risināt nekavējoties. Diemžēl, lai gan problēma ir apzināta, tomēr politisko gribu un reālu risinājumu neviens nav panācis. Tas vedina domāt arī par dažādu mācību centru, kas ir lielākie ieguvēji no esošās sistēmas, politisko lobiju un ieinteresētību šī procesa bremzēšanā. Tāpat ir bažas un pārmetumi par dziļākas analīzes trūkumu, izvērtējot kam tieši piešķirt apmācības kuponus. Līdz ar to apmācības iespējas neizmanto tie, kam tāda patiešām būtu nepieciešama, bet cilvēki, kuriem ir iespējas vai pacietība panākt savu.
Turklāt, ja šī programma netiks strauji virzīta uz mērķa izpildi, pastāv iespēja, ka Eiropas Savienības (ES) struktūrfonda nauda pēc būtības tiks izlietota nelietderīgi, tā arī nerisinot trūkstošo kvalifikāciju un kompetenču problēmu Latvijas darba tirgū, kas ir ne tikai pilnīgi nepareizi, bet vienlaikus nozīmē, ka par to varam izpelnīties tiešu ES nosodījumu.