Elizabete Krivcova: Otrās klases pilsonība Latvijas simtgadē
Foto: Из личного архива

Pagājušajā gadā Eiropas Parlaments pētot bezpavalstniecību ES dalībvalstīs, nonāca pie secinājuma, ka īpašs personu statuss "nepilsonis" Latvijā un "persona ar nenoteiktu pilsonību" Igaunijā tika ieviesti ar nolūku apiet starptautiskas bezpavalstniecību ierobežojošās normas. Tātad de facto šīs personas būtu uzskatāmas par bezvalstniekiem, kā ir atzīts ANO un citu starpā arī ASV oficiālajā statistikā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Rietumu eksperti redz tikai vienu veidu, kā starptautiskajā tiesību sistēmā akceptētu Latvijas oficiālu nostāju par nepilsoņu īpašu statusu – atzīt otrās klases Latvijas pilsonības pastāvēšanu, līdzīgi pavalstniecībai bez pilsonības Amerikā, Lielbritānijā un līdz 1962.gadam Holandē.

Latvijas simtgade ir vēsturisks datums, līdz kuram ir jānoslēdz visus ar Latvijas Republikas pēctecību saistītus jautājumus. 1918.gada 18.novembrī Latvija tika nodibināta kā liberāla republika, kas balstās uz cilvēku brīvību, vienlīdzību un solidaritāti. Pilsonība ir vienlīdzības idejas iemiesojums. Viens cilvēks – viena balss. Tas ir pretstats kārtu sabiedrībai un pavalstniecībai monarhijā.

Tieši tāds ir bijis 1919.gada Latvijas pavalstniecības likums, kur par Latvijas pilsoni tika atzīts "ikkatrs agrākās Krievijas valsts pavalstnieks bez tautības un ticības izšķirības, kurš dzīvo Latvijas robežās". Nepilsoņu statuss radās 1991.-1995.gados kā pagaidu risinājums neatkarības nostiprināšanas laikam. Šobrīd ir palikuši divi gadi līdz simtgadei, lai atjaunotu kopīgu uz vienlīdzības pamatiem balstītu pilsonību. Latvijas pēctecība nebūs pilnvērtīga ar divu šķiru pilsonību. "Ļauj Latvijā gaišiem tapt visiem prātiem, ļauj visām sirdīm laimību just, ļauj visām vaimanām klust", lai visi vienādā pilnībā staigā – tas ir Raiņa lugā "Uguns un nakts" formulētais brīvības nosargāšanas princips.

Vēl nesen Latvijas politiskajā dzīvē galvenais notikums bija 2012.gada valodas referendums. Reaģējot uz to, Satversmes preambulā tika ierakstīts, ka Latvijas valsts mērķis ir latviešu valoda un kultūra, ka arī cilvēku labklājība. Cilvēku brīvība un vienlīdzība nebija pirmajā vietā. Šodien dienas kārtību nosaka saspīlējums Krievijas un Rietumu attiecībās. Šeit robežšķirtne ir starp nācijas patību un īpašu vēsturisku ceļu, kas dažreiz pamato demokrātijas ierobežošanu, un liberālo demokrātiju, kas balstās uz vispārīgiem brīvības, vienlīdzības un tiesiskuma principiem.

Nepilsoņu institūts palīdz nostiprināt latviešu pamatnāciju, tas ir etnisko latviešu īpatsvaru Latvijas pilsoņu vidū. 99,9% nepilsoņu pieder pie mazākumtautībām. Nepilsonības institūta etniskā dimensija nekad netika noliegta, tas esot attaisnots ar Latvijas īpašiem vēsturiskiem apstākļiem. Tomēr šie apstākļi nemaz nav tik īpaši. ANO Globālajā rīcības plānā bezpavalstniecības likvidācijai pasaulē 2014.-2024.gados ir norādīts: "Diskriminācija uz etniskas piederības, rases, reliģijas, valodas vai invaliditātes pamata ir arvien atkārtojušais bezpavalstniecības iemesls. Lielākā daļa dokumentētu pasaules iedzīvotāju bez pilsonības ir minoritāšu pārstāvi". Arī ANO Durbānas deklarācijā par visu formu rasu diskriminācijas izkaušanu ir norādīts, ka ksenofobija attiecībā pret nepilsoņiem ir viens no galvenajiem mūsdienu rasisma avotiem.

Ja Latvija grib piederēt Rietumu pasaulei, tad ir nepieciešami vienādi standarti. Ja Latvijas sabiedrība spēj apzināties vēsturisku procesu un 2018.gadā atzīmēt brīvas Latvijas simtgadi, tad ir pēdējais laiks pieprasīt no Latvijas politiķiem kopīgas un uz vienlīdzības pamatiem balstītas pilsonības atjaunošanu Latvijā. Pārlieciniet kādu nepilsoni naturalizēties, parakstiet iniciatīvu par nepilsoņu tiesībām balsot pašvaldību vēlēšanās, atbalstiet Latvijas simtgades padomes ideju meklēt risinājumus nepilsoņu problēmai, pasakiet saviem deputātiem, ka jums šīs jautājums ir svarīgs. Tikai skaidrs pieprasījums no sabiedrības iedrošinās politiķus pieskarties šai kutelīgai tēmai un slēgt visus rēķinus ar pagātni brīvas Latvijas attīstības labad.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form