Dzeramā ūdens kvalitāte Latvijas pilsētās ar katru gadu pasliktinās, bet maksa par to nepārtraukti pieaug. Ūdens tarifus katrā pilsētā nosaka savs uzņēmums, un kaimiņpilsētās maksa par ūdeni var atšķirties pat vairāk nekā divas reizes.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Ūdens tarifs Latvijā ir atkarīgs no tā, cik bagāta ir konkrētās pilsētas pašvaldība un cik daudz tiek investēts ūdensapgādes sistēmas atjaunošanā un remontā, tātad arī no tā, — cik pašvaldība ir ieinteresēta rūpēties ne tikai par ūdens saimniecības attīstību, bet arī par mūsu veselību. Sabiedrības veselības aģentūra savā interneta mājas lapā aicina iedzīvotājus ūdeni, kas tek no krāniem, pirms lietošanas uzvārīt un filtrēt, lai neiedzertu kādu baktēriju un izvairītos no slimībām.

Ūdens kvalitāte pasliktinās

Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) veiktais pētījums liecina, ka pagājušajā gadā būtiski pasliktinājusies dzeramā ūdens kvalitāte. Lai gan lielākajās Latvijas pilsētās pērn konstatētais dzeramā ūdens mikrobioloģiskais piesārņojums bija zemākais pēdējo četru gadu laikā, tomēr kopumā valstī dzeramā ūdens kvalitāte ir pazeminājusies vairāk nekā divas reizes.

Pārbaudot ūdensapgādes uzņēmumus pēc mikrobioloģiskiem rādītājiem, dzeramā ūdens paraugu neatbilstība kvalitātes prasībām konstatēta 7,9% gadījumu, bet 2003. gadā šis rādītājs bija tikai 3,3%. SVA speciāliste Laura Bundule informē, ka vissliktākā dzeramā ūdens kvalitāte reģistrēta Rēzeknes, Ventspils un Tukuma novados, savukārt vislabākā tā ir Valmieras novadā.

SVA dienesti pārbauda tikai četras piektdaļas Latvijā patērētā dzeramā ūdens atbilstību normatīviem. Cik tīrs vai piesārņots ir ūdens, ko lieto katrs piektais mūsu valsts iedzīvotājs, vienkārši nav zināms, jo monitoringam nepakļaujas individuālie ūdens apgādes avoti, pārsvarā laukos un pilsētu nomalēs — akas, avoti, pumpji un tamlīdzīgi. Pašlaik SVA speciālisti spriež, ka nākotnē vajadzētu izstrādāt programmu arī individuālo dzeramā ūdens apgādes avotu kvalitātes izpētei.

Lielie tēriņi — sākušies

Jāteic, ka valsts, pašvaldību, starptautisko, profesionālo un nevalstisko organizāciju un pārstāvju domas par dzeramā ūdens kvalitāti un ūdensapgādes uzņēmumu stāvokli ir izteikti pretrunīgas un brīžiem pat diametrāli pretējas. Iespējams, tas ir tādēļ, lai nomierinātu vairumu iedzīvotāju un pārliecinātu viņus, ka no krāna tekošais ūdens nemaz tik kaitīgs nav.

2001. gadā valdības sagatavotajā Latvijas Vides pārskatā rakstīts: "Latvijas ūdens resursi pilnībā ļauj nodrošināt iedzīvotājus ar labas kvalitātes dzeramo ūdeni. Dzeramo ūdeni iegūst no pazemes avotiem (izņemot Rīgu un Ventspili), kuros ūdens kvalitāte ir laba un nemainīga."

Jāšaubās, ka mūsu "ūdens resursi pilnībā ļauj iedzīvotājus nodrošināt" ar kvalitatīvu ūdeni, jo pašlaik spēkā esošais Ūdens apsaimniekošanas likums tikai līdz 2020. gada 22. decembrim paredz "pakāpeniski samazināt prioritāro vielu radīto piesārņojumu un pārtraukt vai pakāpeniski novērst ūdens videi īpaši bīstamu vielu emisiju un noplūdi".

Interesanti, ka 1998. gadā valdības sagatavotajā Vides pārskatā uzsvērts, ka "pašvaldību ūdensvadu tīklos puse dzeramā ūdens paraugu pēc ķīmiskajiem rādītājiem atzīti par standartiem neatbilstošiem, galvenokārt lielā dzelzs satura dēļ. Pēdējo gadu laikā šis rādītājs ir palielinājies. Nedaudz palielinājies arī bakterioloģiskajiem standartiem neatbilstošo ūdens paraugu īpatsvars". Trīs gadu laikā — no 1998. līdz 2001. gadam — nu nekādi nevarēja pārtaisīt pusi visas valstī esošās ūdensvada sistēmas.

Pirms diviem gadiem Rīgā notikušajā starptautiskajā konferencē Centrālās un Austrumeiropas (CAE) Ūdens Forums pieņemtajā rezolūcijā uzsvērts, ka Austrumeiropas zemēm, tostarp arī Latvijai, jārēķinās ar lielu finansiālu slogu, lai cilvēkus nodrošinātu ar normālu ūdeni: "Dzeramā ūdens atbilstības nodrošinājums noteiktajām veselības nekaitīguma normām ir smags finansiāls slogs daudzām CAE valstīm. Pašreiz esošo dzeramā ūdens apgādes tīklu tehniskais stāvoklis nav apmierinošs/pietiekami attīstīts."

Jau 1999. gada jūnijā Ministru Kabinets paredzēja, ka, Latvijai, pieņemot ES Ūdens struktūrdirektīvu, būs nepieciešamas nopietnas pārmaiņas ūdenssaimniecības administratīvajā sistēmā, kas prasīs papildu izdevumus. Šīs likumdošanas ieviešanai paredzēti vairāki pārējas posmi līdz 2015. gadam. Tad arī dzeramā ūdens kvalitāte lielāko valsts pilsētu ūdensvados atbildīs ES normatīviem.

Līdz pilnīgai ūdenssaimniecības reorganizācijai, neizbēgami pieaugs ūdens piegādes cenas ne tikai saistībā ar jaunu objektu un cauruļvadu būves izmaksām, bet arī saistībā ar energoresursu dārdzību. Tarifi, iespējams, var pieaugt arī sakarā ar dabas resursu izmantošanas nodokļa ieviešanu ūdens resursu lietotājiem. Jārēķinās, ka ūdens tarifi var pieaugt ik pēc gada (citās pilsētās ik pēc dažiem mēnešiem, kā tas jau pašlaik notiek Jelgavā). Lielā naudas tērēšana un iekasēšana jau sākusies.

Ūdenī "jāizgāž" desmitiem miljonu

Ūdenssaimniecības atjaunošana, izbūve un pielāgošanās Eiropas Savienības standartiem, kas ir krietni augstāki nekā bijušajā PSRS, notiek visā valstī. Dažās vietās ūdenssaimniecības reorganizāciju finansē valsts vai pašvaldība, citviet atkal dažādi ES un Pasaules Bankas fondi, bet jebkurā gadījumā tas patukšo arī iedzīvotāju maciņus. Kāpēc? Tāpēc, ka viena no primārajām investoru prasībām ir paaugstināt ūdens tarifus, ko praktiski vienmēr ar lielākām vai mazākām iebildēm Sabiedrisko pakalpojumu regulators arī apmierina. Pašlaik valsts ūdenssaimniecības sistēmā apgrozās un tiek apgūti desmitiem miljonu latu.

Aptaujājot reģionālās Sabiedrisko pakalpojumu regulatora nodaļas, Nedēļa pārliecinājās, ka maksa par ūdeni nesen ir paaugstināta vai arī tuvākajā laikā gaidāms tās pieaugums vairumā valsts pilsētu un ciematu, kur tiek izmantots centralizētais ūdensvads..

Jēkabpils sabiedrisko pakalpojumu regulatorā Nedēļai teica, ka pagaidām Sēlijas novada ūdensapgādes uzņēmumi vēl nav vērsušies ar lūgumu paaugstināt tarifus, tomēr drīzumā tas ir sagaidāms. Tas notiks, tiklīdz Latvijā nostabilizēs gāzes apgādes sistēmu un tiks noteiktas jaunās gāzes cenas, jo tieši šo kurināmo izmanto ūdensapgādes uzņēmumi, un tā cenas pieaugums neizbēgami palielinās arī ūdens ieguvi un piegādi.

Citviet ūdens cenas jau ir pieaugušas. Jelgavā līdzšinējo 60 santīmu vietā par kubikmetru no nākamā gada 1. janvāra būs jāmaksā par 16 santīmiem vairāk — 76 santīmi. Dobelē kādreizējo 53 santīmu vietā tagad jāmaksā 69 santīmi. Cēsīs maksa par kubikmetru pieaugusi par 12 santīmiem, bet Smiltenē to grib paaugstināt par 14 santīmiem.

Tarifus plānots paaugstināt arī galvaspilsētā. Ja tagad rīdziniekiem jāmaksā 44,3 santīmi par kubikmetru, tad turpmāk šo maksu paredzēts palielināt līdz 49,9 santīmiem.

Ūdens tarifs par vienu kubikmetru ietver gan ūdens piegādi, gan tā novadīšanu kanalizācijā. Cik kubikmetru mēnesī patērē viens iedzīvotājs, tas ir atkarīgs no viņa prasībām. Pieticīgi dzīvojot, var iztikt ar pāris kubikmetriem mēnesī, bet, ja katru dienu grib iet pirtī un laistīt mauriņu durvju priekšā, jārēķinās ar vairāku desmitu kubikmetru patēriņu. Tā kā pašam cilvēkam pirms iešanas vannā vai mazdārziņa laistīšanas jārēķina, vai viņa ienākumi to atļauj.

Tomēr ne tikai taupība, bet arī dzīvesvieta ietekmē maksu par ūdeni. Aptaujājot vairākas pašvaldības, Nedēļa konstatēja, ka visdārgāk mazgāt rokas un mazgāt traukus ir Kuldīgā — tur par kubikmetru ūdens patērēšanu jāšķiras no 86 santīmiem. Savukārt "vislētākā" rajona pilsēta ūdens ziņā ir Cēsis, kur par ūdens kubikmetru jāmaksā 42 santīmi. Toties vienā otrā mazpilsētā ievērot tīrību ir vēl lētāk — Kuldīgas rajona Nīkrācē par ūdeni jāmaksā tikai 35 santīmi kubikmetrā. Taisnības labad gan jāteic, ka tarifi dažviet var būt arī zemāki vai augstāki, jo Nedēļa ievāca datus tikai no lielākajām Latvijas pilsētām.

Tarifi pieaugs ātri

Ūdens un kanalizācijas tarifus aprēķina katras konkrētās pilsētas vai pagasta ūdensapgādes uzņēmums, bet to apstiprina reģionālais Sabiedrisko pakalpojumu regulators. Vēl nav bijis gadījuma, kad kāds būtu centies pazemināt tarifus. Uzņēmumi vēlas cenas paaugstināt, aizbildinoties ar pieaugošo inflāciju, nepieciešamajiem remontiem, jaunu sistēmu izbūvi un enerģijas resursu sadārdzināšanos.

Daudzās Latvijas pilsētās ūdens caurules vēl saglabājušās no cara laikiem, padomju laikā būvētās attīrīšanas iekārtas savu laiku ir nokalpojušas, tāpat tās vairs nav piemērotas pašreizējiem apstākļiem, kad bankrotējuši padomju laika lieluzņēmumi, kas paralēli nodarbojās arī ar ūdenssaimniecību, kā, piemēram, Slokas celulozes kombināts Jūrmalā, vairs nedarbojas. Vienā pilsētā attīrīšanas iekārtas un komunikācijas jābūvē no jauna, jo to vairs nav. Savukārt otrā vietā tās jāpārbūvē un jāpiemēro no padomju lielindustrijas prasībām uz tirgus ekonomikas un ES prasībām.

Fakti

Ūdens piegādes un kanalizācijas notekūdeņu novadīšanas tarifi iedzīvotājiem (Ls/m3, bez PVN)

Kuldīga — Ls 0,86
Aizpute — Ls 0,75
Saldus — Ls 0,74
Pelči — Ls 0,70
Dobele — Ls 0,69 (līdz šāgada maijam bija Ls 0,53)
Madona — Ls 0,67
Jelgava — Ls 0,60 (no 1. augusta — Ls 0,70, no 2006. gada 1. augusta — Ls 0,76)
Jēkabpils — Ls 0,55
Talsi — Ls 0,53
Preiļi — Ls 0,51 (iesniegts pie prasījums tarifu paaugstināt līdz Ls 0,65)
Bauska — Ls 0,48
Ogre — Ls 0,47 (iesniegts piepra- sījums tarifu paaugstināt līdz Ls 0,66)
Brocēni — Ls 0,47
Liepāja — Ls 0,46 (iesniegts piepra- sījums tarifu paaug stināt līdz Ls 0,53)
Rīga — Ls 0,443 (iesniegts pie prasījums tarifu paaug- stināt līdz Ls 0,499)
Daugavpils — Ls 0,441 (līdz šāgada martam — Ls 0,39)
Cēsis — Ls 0,42 (pērn — Ls 0,35)
Smiltene — Ls 0,35 (iesniegts piepra- sījums tarifu paaugstināt līdz Ls 0,49)
Nīkrāce — Ls 0,35

Ūdensapgādes sistēmu būve

Šogad dzeramā ūdens atdzelžošanas iekārtas būvēs: Cesvainē, Dagdā, Ķegumā, Lielvārdē, Līvānos, Ogrē, Preiļos, Salaspilī, Alūksnē, Salacgrīvā, Siguldā, Smiltenē, Valkā un Valmierā.

Šogad jaunās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ekspluatācijā nodos: Jelgavā un Ventspilī.

Nākamgad notekūdeņu attīrīšanas iekārtas paredzēts sākt būvēt: Cesvainē, Dagdā, Ķegumā, Lielvārdē, Līvānos, Preiļos, Salaspilī, Alūksnē, Cēsīs, Limbažos, Salacgrīvā, Siguldā, Smiltenē un Valmierā.

Latvija — liela "ūdensgalva"

Par veicamo darbu apjomu liecina ielūkošanās tikai dažās pašreiz īstenoto projektu finesēs.

JŪRMALA

Uzņēmums Jūrmalas ūdens pilsētā īsteno ES Kohēzijas fonda līdzfinansēto projektu Jūrmalas ūdenssaimniecības attīstība. Tā ietvaros paredzēta pašteces vadu atjaunošana un skalošana, jaunas dzeramā ūdens atdzelžošanas stacijas būvniecība Kauguros un sistēmas attīstība. Projektu paredzēts pabeigt līdz 2015. gadam, sadalot īstenošanu īstermiņa un ilgtermiņa programmā. Kopumā īstermiņa programmas realizācijā paredzēts investēt vairāk nekā 11 miljonus latu. 60% īstermiņa programmai paredzētā finansējuma piešķīris ES strukturālās politikas pirmsiestāšanās finanšu instruments, Zviedrijas starptautiskās attīstības aģentūra un Ziemeļvalstu vides finanšu korporācija.

SALACGRĪVA

Salacgrīvas pilsētas ar lauku teritoriju ciemos — Korģenē, Kuivižos, Svētciemā un Vecsalacā — ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda palīdzību plānots uzlabot ūdens kvalitāti, izbūvēt jaunus tīklus vai tos nomainīt, sakārtot kanalizācijas sistēmu. Projekta izmaksas Salacgrīvā būs 2,9 miljoni eiro (2,038 miljoni latu) no kuriem 1,9 miljoni eiro (1,33 miljoni latu) ir Kohēzijas fonda līdzekļi, bet pārējais — valsts investīcijas un pašvaldības līdzfinansējums.

VENTSPILS

2000. gadā Ventspilī sāka īstenot pašvaldības un ES līdzfinansēto 13,7 miljonus latu vērto projektu Ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu attīstība Ventspilī.

LIEPĀJA

Liepājas Dome saņēmusi apstiprinājumu no Eiropas Komisijas par piešķirto finansējumu no Kohēzijas fonda Liepājas ūdenssaimniecības attīstības projekta otrajai kārtai 21,5 miljonu eiro (15,1 miljona latu) apmērā. Tā ietvaros tiks pilnīgi novērsta Baltijas jūras un Tosmares kanāla piesārņošana ar neattīrītiem notekūdeņiem un uzlabosies dzeramā ūdens kvalitāte pilsētā. Lai Liepājas ūdenssaimniecības sistēma atbilstu ES direktīvām, izstrādāta investīciju programma, kas paredz līdz 2008. gadam nomainīt ūdens padeves maģistrālo tīklu kritiskākos posmos, nomainīt vecos cauruļvadus, tai skaitā arī ēku iekšējos tīklus.

DAUGAVPILS

Eiropas Komisija apstiprinājusi ES Kohēzijas fonda finansējumu projektam Ūdenssaimniecības attīstība Daugavpilī, II kārta. Projektā paredzēta dzeramā ūdens ieguves vietu Kalkūni un Ziemeļi sakārtošana, atdzelžošanas stacijas iekārtu un ūdenstorņa rekonstrukcija, ūdensvada tīklu rekonstrukcija pilsētas centrā, Jaunbūves mikrorajonā un zem Daugavas, dzeramā ūdens sūkņu nomaiņa, jaunu ūdensvada tīklu izbūve Grīvas rajonā, lietusūdens kanalizācijas tīklu un kolektora rekonstrukcija. Projekta kopējās izmaksas ir 19,3 miljoni eiro (13 564 000 lati), tai skaitā ES līdzfinansējums — 16,4 miljoni eiro (11 525 000 lati).

KULDĪGA

Līdz 2008. gadam pilsētā realizēs projektu, kura laikā paredzēta ūdensvada, kanalizācijas un lietus ūdens tīklu rekonstrukcija un jaunu tīklu būvniecība. Projekta kopējais finansējums ir 4 531 600 lati, no tiem 226 600 lati — valsts finansējums, 226 600 lati — pašvaldības finansējums, bet 3 851 900 lati — ES finansējums.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form