“Nedēļa” jau iepriekšējā numurā rakstīja, ka pārlieku zemā akcīzes nodokļa likme stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem mūs kārtējo reizi ierindojusi bēdīgi slavenajā pirmajā vietā starp visām Eiropas Savienības valstīm, šoreiz – nodzeršanās ziņā. Latvijā uz vienu iedzīvotāju oficiāli ir vislielākais stiprā alkohola patēriņš (8,1 litri gadā) un viszemākais vājo alkoholisko dzērienu patēriņš. To veicina akcīzes nodokļa politika, kas degvīnu padara īpaši pieprasītu. Citās Eiropas valstīs stiprā dziras ar akcīzes palīdzību padara mazāk iekārojamas, bet pie mums ir tieši otrādi.
Pašlaik, kad likums „Par akcīzes nodokli” parlamentā ir atvērts, deputātiem būtu visas iespējas panākt, lai cilvēkiem nav finansiāli ērti apreibināties ar spirtotiem dzērieniem un viņi mēģinātu izvēlēties nosacīti nekaitīgāko alu un vīnu. Tomēr grozījumi paredz paaugstināt akcīzi tieši alum, nevis pusstopu ražotājiem.
Stiprās “šmigas” nodokli Saeimā tikai pētīs
Finanšu ministrijas Nodokļu politikas departamenta akcīzes nodokļu nodaļas vadītājs Māris Jurušs uzskata, ka akcīzes nodokļa paaugstināšanu alum nevar vis saukt par “paaugstināšanu”, bet gan par “nodokļa korekciju, jo ir mainījies eiro kurss.” Jautāts vai līdzīgu “korekciju” nevajadzētu attiecināt arī uz stipro alkoholu, M. Jurušs atbild lakoniski: “Nezinu vai tas būtu nepieciešams.”
Tā kā Finanšu ministrija iekasē tikai tos nodokļus, kurus apstiprinājusi Saeima, “Nedēļa” vairākiem parlamentāriešiem, kuri tieši lemj par akcīzes nodokļa likmēm, jautāja, vai viņi atbalsta nepieciešamību paaugstināt nodokļa likmes stiprajam alkoholam. “Nedēļas” aptaujātie Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļi par iespējām paaugstināt akcīzes nodokli stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem izteicās vai nu visai vispārināti vai pat filozofiski – it kā jau tas būtu labi, bet pagaidām tas neesot rentabli.
Problēma, kas saistīta ar akcīzes nodokļa paaugstināšanu stiprajam alkoholam, reāli eksistē jau vairākus gadus, ir veikti desmitiem situācijas analīzes apskatu un statistikas pētījumu, bet, politiķiem, izrādās, informācijas nepietiek un viņi kārtējo reizi atrunājas ar jau par tradīciju kļuvušām frāzēm: “nepieciešama vispusīga analīze un ekspertu viedokļi” un “mēs par to noteikti domāsim”. Kad tieši tiks pieņemts kāds konkrēts lēmums (nodokli paaugstināt vai ne), neviens gan nevarēja pateikt.
”Uzmanīgi, ļoti ļoti uzmanīgi...”
Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Atis Slakteris (TP) “Nedēļai” paziņoja: “Es pret jebkuru nodokļu paaugstināšanu izturos visnotaļ skeptiski. Apšaubu, ka vieglajam alkoholam (alum) būtu pareizi paaugstināt akcīzes nodokli, ja to vienlaicīgi nedarīs arī attiecībā uz stipro alkoholu.” Jautāts, vai Atis Slakteris būs pret nodokļa palielinājumu alum, ja to nepiemēros arī spirtotajai dzirai, viņš atbildēja izvairīgi: “Ļoti uzmanīgi klausīšos argumentos un tad arī spriedīšu. Populāri jau skan prasības paaugstināt akcīzes nodokli degvīnam, bet tādā gadījumā tiks atvērts ceļš nelegālā alkohola tirgum. Iespējas paaugstināt akcīzes nodokli stiprajam alkoholam vērtēju piesardzīgi.” Tātad, komisijas priekšsēdētājs vismaz vārdos ir par to, lai nodokli paaugstina visām alkohola kategorijām vai arī nevienai. Taču viņa un ne tikai viņa atbilde iezīmē tādas kā fatālas bailes no nelegālā alkohola ieplūšanas tirgū. Vai šī atruna iztur kritiku?
Deputāts Imants Kalniņš (TB/LNNK) vispār atteicās formulēt savu konkrēto viedokli: “Šī ir tēma, par kuru spekulatīvi var runāt no rīta līdz vakaram. Jebkurš nodoklis ir ne tikai naudas ievākšanas mehānisms, tam ir daudz tālejošākas sekas. Jāņem vērā visa makroekonomiskā situācija kopumā. Pret šo jautājumu nevar attiekties filosofiski, tā ir ļoti eksakta lieta. Nevaru viennozīmīgi atbildēt uz šo jautājumu. Jāuzklausa ekspertu viedoklis un jāsaprot, vai akcīzes nodokļa palielinājums būs sabiedrībai izdevīgs?”
Arī parlamentārietis Artis Kampars (JL) pret šo lietu aicina attiekties “ļoti uzmanīgi”, jo arī viņš domā, ka, paaugstinot nodokli, mēs varētu riskēt veicināt nelegālā alkohola tirgu. Tomēr viņš ir par nodokļa paaugstināšanu un teica, ka “tuvākajā laikā” attiecīgus likumprojekta grozījumus izstrādās viņa pārstāvētās frakcijas deputāti. “Pirms gada mēs jau attiecīgus grozījumus iesniedzām, bet tos noraidīja. Toreiz bijām opozīcijā, bet tagad esam pozīcijā un mums tagad ir lielākas iespējas analizēt un ietekmēt situāciju,” bilda Artis Kampars.
Jājautā vēlreiz – vai tad valstī nav struktūru, kurām būtu jātiek galā ar šo nelegālo tirgu? Vai arī šobrīd tirgu, iespējams, kārtībā notur kāds cits spēks, kurš pēc akcīzes paaugstināšanas stiprajiem dzērieniem, to vairs negribēs nodrošināt?
Ka Latvijā degvīnam ir “nenormāli zema cena”, drosmīgi atzina opozīcijas pārstāvis Aleksejs Vidavskis (TSP). Tāpēc viņš iestājas par lielāku akcīzes nodokli stiprajai dzirai, tas, pēc viņa domām, arī mazinātu tautas nodzeršanās draudus. Viņa pārstāvētā frakcija spriedīšot, vai ierosināt attiecīgas izmaiņas likumdošanā. Aleksejs Vidavskis vienīgi nav pārliecināts vai viņa uzskatus atbalstīs arī pārējie partijas biedri. Tāpat kā visi pārējie komisijas deputāti, arī Aleksejs Vidavskis piesardzīgi minēja, ka šim jautājumam vajagot “pieiet visnotaļ uzmanīgi, lai tas neveicinātu točku uzplaukumu.” Tomēr vienā lietā viņš, kā īstens opozīcijas pārstāvis, bija konkrēts: “Alum nodokli nevajag paaugstināt, tas ir mūsu nacionālais dzēriens.”
Vai tas ir opozīcijas populisms vai tik tiešām parlamentārieša pārliecība, mums atliek tikai minēt. Jāteic, ka Saeimā jau vairākkārtīgi ir izskanējušas prasības paaugstināt stiprā alkohola akcīzi, bet līdz šim tas ir bijis nesekmīgi. Pēdējo reizi tas notika šī gada aprīlī, kad Saeima, veicot grozījumus likumā „Par akcīzes nodokli, neatbalstīja deputāta Ērika Škapara (TP) ierosinājumu stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem palielināt akcīzes nodokli par 10 %.
Nevienlīdzība palielināsies
Akcīzes nodokļa likmi alum ir paredzēts mainīt, ņemot vērā eiro un lata kursa svārstības, atbilstoši ES direktīvu normām par minimālo nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem. Ieplānots, ka no nākamā gada par simts litriem alus lielajām alus darītavām akcīze būs 1,30 lati par katru absolūtā spirta tilpumprocentu, bet ne mazāk kā divi lati par simts litriem alus. Patlaban nodokļa likme par simts litriem alus ir 1,22 lati. Savukārt mazo alus darītāju saražotajam alum par vienā kalendāra gadā saražotajiem pirmajiem 10 000 hektolitru alus šī likme būs 0,65 lati līdzšinējā 0,61 lata vietā. Rezultātā alus pudeles cena celsies vismaz par santīmu.
Akciju sabiedrības "Aldaris" valdes priekšsēdētājs Henrijs Fogels nodokļa palielināšanu tikai alum vērtē kā absurdu, jo alus darītāji tiks nostādīti vēl nevienlīdzīgākā situācijā pret stipro alkoholu ražotājiem, kuriem nodoklis netiek palielināts.
Akciju sabiedrības „Cēsu alus” valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone sniedz vēl bēdīgāku prognozi: "Nav izprotams valdības plāns palielināt akcīzes nodokli tieši alum, jo tagad stiprais alkohols atrodas privileģētā stāvoklī un akcīzes nodokļa palielināšana alum šo privileģēto stāvokli tikai nostiprinās. Ja akcīzes nodoklis alum tiks palielināts, ražotāji būs spiesti celt cenas, un alus kļūs dārgāks. Savukārt stiprais alkohols jaunās situācijas kontekstā kļūs vēl lētāks".