Šo firmu skaits galvenokārt palielināts sakarā ar gaidāmo NATO samitu Rīgā. Domājams, turpmākajos mēnešos IDS saņēmušo skaits sakarā ar Ziemeļatlantijas alianses līderu galotņu tikšanos gan vairs īpaši nepieaugs un ir jau stabilizējies. Pēdējos mēnešos novērotais IDS izsniegšanas "bums" daļēji izskaidrojams ar to, ka NATO samits jau ir teju klāt, bet drošības sertifikāta saņemšanas procedūra ilgst, mazākais, trīs mēnešus. To Nedēļa noskaidroja, aptaujājot IDS saņēmušos komersantus.
Noteikumi ir ļoti skrupulozi
Industriālās drošības sertifikāts piešķir komersantam tiesības strādāt ar valsts noslēpumu vai starptautisko organizāciju klasificētu informāciju. Ir divu veidu IDS: viens pieļauj komersantam glabāt iegūto slepeno informāciju, bet otrs — ne.
Šo sertifikātu Latvijas komersantiem izsniedz kopš 2004. gada. IDS var būt ļoti nozīmīgs, ja uzņēmums piedalās dažādos iepirkuma un starptautiskajos konkursos. Piemēram, būvējot cietumus vai ierīkojot caurlaižu sistēmu Prezidenta pilī vai valdības sakaru sistēmu, būvniekiem ir nepieciešama pieeja konfidenciālajai informācijai. Ja tādas nav, uzņēmēju var vienkārši svītrot no konkursantu saraksta. Šī pati prasība par drošību ir izšķiroša arī, piedaloties ES vai NATO rīkotajos starptautiskajos iepirkuma konkursos.
Izvērtējot IDS saņēmušo uzņēmumu sarakstu, Nedēļa konstatēja, ka tajā pārsvarā iekļauti trīs veidu komersanti: būvnieki, apsardzes firmas un sakaru un datu pakalpojumu sniedzēji.
IDS Latvijā bija jāievieš saistībā ar mūsu valsts iekļaušanos NATO un ES struktūrās, kurās uz drošības pasākumiem raugās ļoti stingri. Jau 2004. gada janvārī Ministru kabinets pieņēma Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumus. Tie paredzēja, ka IDS izsniegšanu un to personu kontroli, kam ir pieejami valsts noslēpumi, veiks SAB. Noteikumi ir izstrādāti ļoti skrupulozi. Tajos, piemēram, noteikts pat tas, kādām jābūt durvju aplodām telpā, kur komersants strādā ar valsts noslēpumu. Savukārt šā gada maijā minētie noteikumi vēl tika precizēti, pieņemot dokumentu Industriālās drošības sertifikāta pieprasīšanas, izsniegšanas, uzskaites, izmantošanas, kategoriju maiņas vai anulēšanas kārtība.
Svarīga arī vēsture
Ja IDS ieguvušo komersantu saraksts nav noslēpums, tad uzzināt, kā komersants strādā ar slepeno informāciju un kāpēc viņam tā bija vai ir nepieciešama, protams, nav vienkārši. Izlases kārtībā Nedēļa aptaujāja IDS saņēmušos, taču viņi nevēlējās iedziļināties savas profesionālās darbības specifikā. Kā nekā komersants taču ir sniedzis vairākus parakstus par klusēšanu un viņu sīki pārbaudījis SAB.
Par to, ka uzņēmējus cītīgi izvētī, pirms viņiem piešķir IDS, liecina sertifikāta saņemšanai iesniedzamo dokumentu saraksts. SAB, piemēram, jāiesniedz "komersanta līdzšinējās darbības apraksts, norādot galvenos sadarbības partnerus un pasūtītājus; ziņas par komercdarbību pēdējo piecu gadu laikā; ziņas par komersanta dalībniekiem pēdējo piecu gadu laikā; informācija par komersanta darbību tiesas procesos; ziņas par komercķīlām, kredītiem, parādiem; informācija par komersanta uzņēmuma organizatorisko struktūru" un tamlīdzīgi.
Kāpēc nepieciešama slepenā informācija?
Būvniecības firmas 3T PLUSS rīkotājdirektors Viktors Ermansons Nedēļai pastāstīja, ka viņa uzņēmumam bija nepieciešami apmēram trīs mēneši, lai iegūtu industriālās drošības sertifikātu. SAB aicināja uzņēmuma darbiniekus uz intervijām un pārbaudīja firmas uzticamību. Pēc vairāku mēnešu gaidīšanas 3T PLUSS kāroto sertifikātu saņēma un varēja ķerties klāt darbiem. Kompānijai IDS bija nepieciešams tāpēc, ka tā vienā no NATO samita norises vietām — Olimpiskajā centrā — veic santehniskos darbus. Kā prakse pierādījusi, šaubīgi darījumi bieži vien notiek ne tikai dažādu šefu kabinetos, bet arī tualetēs (piemēram, Jūrmalas domes tualetē) un ne tikai kinofilmās ventilācijas šahtas var kalpot par ērtu vietu noklausīšanās ierīcēm. Tas, protams, ir joks, taču vietā, kur sanāk kopā valstu vadītāji, tas nemaz nav smieklīgi.
Salaspils kokmateriālu, kā arī galdniecības un plastmasas izstrādājumu ražošanas firmas Būvmetāls grāmatvede Tatjana Medvedeva sarunā ar Nedēļu bija visai rezervēta — ir taču jāsargā valsts noslēpums. Kādu konkrētu objektu kompānija būvē, to viņa neatklāja, tikai teica, ka tas saistīts ar NATO pasākumu.
Ir uzņēmumi, kuri IDS gaida ne tikai pāris mēnešu, bet pat ilgāk par gadu. Viena no šādām firmām ir datu apstrādes un programmēšanas kompānija BISS Laboratorija. Uzņēmuma darbinieki ar Nedēļu neielaidās sarunās, kāpēc viņiem ir pieeja valsts noslēpumam un kāda veida tā ir, jo nebija īsti droši, ko drīkst paust publiski. Taču kompānijas valdes priekšsēdētājs Izraels Blumentāls bija nedaudz runātīgāks un atklāja, ka IDS firmai nepieciešams, jo tā "izstrādā drošības sistēmas". "Ir virkne projektu, kuru īstenošanas spēles noteikumi pieprasa stingrus drošības pasākumus. Piemēram, informācijai par cietuma drošības sistēmu ir jābūt ja ne slepenai, tad vismaz konfidenciālai," Nedēļai teica Blumentāls. Šajā gadījumā jādomā, ka SAB ir pārbaudījis BISS Laboratorijas darbinieku identitāti un uzticamību. Ja tie līdz šim būtu iesaistīti kādos likumpārkāpumos vai saistīti ar noziedzīgo pasauli, diez vai viņiem uzticētu caurlaižu sistēmu ierīkošanu pastiprināti apsargājamos objektos.
Neseno notikumu kontekstā gan gribas teikt, ka cietumnieki no ieslodzījuma var izbēgt, arī nezinot slepenos kodus un atslēgu šifrus — pietiek ar vīli, virvē sasietiem palagiem un vēlmi pārlēkt pāri žogam. Bet tā jau vairs nav slepeno kodu programmētāju vaina.
Pilnu raksta versiju versiju lasiet Nedēļas šodienas numurā. (Rakstam pievienots to Latvijas komersantu saraksts, kuri saņēmuši IDS).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
