Saeimas vēlēšanu gadā no jauna aktuāls kļūst jautājums par partiju ziedotājiem. “Nedēļa” skaidro, kas viņi ir un kāpēc bijuši ar mieru ziedot savu naudu? Un vai politiskā partija patiešām attaisnojusi uz sevi liktās cerības?

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
KNAB mājas lapā visu partiju ziedotāju saraksts (kopš 2002. gada sākuma līdz šim brīdim) aizņem 310 lappuses, un katrā no tām ir vairāk nekā 20 vārdu. Tas nozīmē, ka četru gadu laikā politiskajām partijām lielāku vai mazāku naudas summu ir atvēlējuši aptuveni 6500 Latvijas pilsoņi. Politiķiem ziedotā summa svārstās no viena santīma līdz vairākiem tūkstošiem latu. Vairākas personas sarakstā ir minētas vairākas reizes. Tie, kuri partijām šo gadu laikā ir atvēlējuši tikai pārdesmit santīmu, droši vien mēģinājuši demonstrēt savu negatīvo nostāju un to, ka sūri grūti pelnīto naudu atvēlēt politiskajam teātrim patiesībā ir bezjēdzīgi. Bet ir arī cilvēki, kas, ne mirkli nešauboties, partiju kases papildinājuši par vairākiem tūkstošiem.

Ierindas vēlētājam, pētot šos sarakstus, liela skaidrība nerodas, jo internetā ir publicēts tikai ziedotāja vārds un uzvārds, nevis tā politiskā piederība un nodarbošanās. Daudzi ziedotāji paši ir politisko partiju biedri, kuri savulaik kandidējuši gan Saeimas, gan pašvaldību vēlēšanās. Viņu altruisms būtu jāapšauba, jo, ziedojot naudu savai partijai, viņi finansē savas intereses, pārliecību vai hobiju. Bet kas ir pārējie?

“Nedēļa” pēc nejaušas izvēles principa sazinājās ar vairākiem partiju ziedotājiem, kuri nav politisko partiju biedri, un uzdeva vienu jautājumu: vai ziedotājs uzskata, ka ir atradis pareizo naudas ieguldīšanas veidu, un vai atbalstītā partija nav sagādājusi vilšanos.

Aptaujā atklājās arī kāds interesants fakts: gandrīz visi ziedotāji “no malas” ir ziedojoši nevis konkrētās partijas programmas sludināto ideālu dēļ, bet gan personālijām. Ziedotājiem ir patikuši atsevišķi partijas biedri, un viņi tos arī ir atbalstījuši. Atrastos šie politiķi citā, kaut vai idejiski gluži pretējā nometnē, naudu saņemtu tā organizācija, kurā darbotos ziedotāja favorīts. Tātad mūsu partijas naudu no bezpartejiskajiem saņem nevis savu skaisti uzrakstīto programmu dēļ, bet gan atkarībā no savu “lokomotīvju” personiskās pievilcības jeb harismas.

“Latvijā ir degradēta politisko partiju sistēma”

Viens no dāsnākajiem ziedotājiem ir SIA “Tilts” direktors Sergejs Gridņevs, kas atbalstījis “Latvijas ceļu” (LC). 2000. gadā miljonāru sarakstā iekļautais uzņēmējs ir bijis viens no dedzīgākajiem atbalstītājiem partijai, kura šogad vēlēšanās startēs savdabīgā apvienībā ar Latvijas Pirmo partiju (LPP). Sergejs Gridņevs atzīst, ka ne vienmēr uz “Latvijas ceļu” liktās cerības ir attaisnojušās: “Neesmu partijas vadības aparātā, tāpēc nevaru komentēt to, kas viņiem tur nav sanācis, vai arī partiju iekšējās nesaskaņas. Katrā ziņā man “Latvijas ceļš” patika, jo tā ir centriska, uz demokrātiskām reformām tendēta partija. Viņi arī deklarēja vēlmi, ka Latvijai jāiestājas NATO un ES. Esmu darba devējs, tāpēc atbalstu partiju, kas aizstāv mūsu — darba — intereses, piemēram, arī nodokļu samazināšanas politiku uzņēmējiem. Diemžēl mūsu valstī tādas darba devēju partijas nav. To, vai arī turpmāk atbalstīšu kādu partiju, rādīs laiks.” Uzņēmējs ir sarūgtināts, ka Latvijā ir degradēta politisko partiju sistēma. “Parasti pastāv labējās un kreisās partijas. Vieni aizstāv darba devēju, bet otri — darba ņēmēju intereses. Mūsu valstī šīs partijas sadalījušās “latviešu” un “krievu” spēkos, bet tam tā nav jābūt. “Latvijas ceļu” atbalstīju, jo viņu programma ir arī mana dzīves pozīcija.”

Sergejam Gridņevam nepatika arī partiju līderu savstarpējās nesaskaņas. Pēc viņa domām, Tautas partija un “Latvijas ceļš” ir līdzīgi politiskie spēki un tiem savā starpā nevajadzētu kašķēties. Liela nozīme, atbalstot “Latvijas ceļu”, bijusi arī tam, ka SIA “Tilts” direktors pazīst vairākus partijas biedrus, tostarp Vili Krištopanu, kas “sekmīgi vadīja Satiksmes ministriju un iestājās par ciešāku sadarbību ar Krieviju”.

Sergejs Gridņevs ir atbalstījis ne tikai “Latvijas ceļu”, bet arī “Jauno centru”. Viņš ziedojis: 31.10.2005. — Ls 4999,20 “Latvijas ceļam”;

09.03.2005. — Ls 1000 “Latvijas ceļam”;

04.03.2005. — Ls 1000 “Jaunajam centram”.

“Sociāldemokrāti ir lielā putrā”

Rakstnieks Artūrs Snips, kurš pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados kopā ar nākamo Latvijas Tautas frontes un Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) līderi Daini Īvānu cīnījās pret Daugavpils HES būvniecību, pērnā gada martā ziedojis LSDSP 6720 latu. Viņš “Nedēļai” atzina, ka ziedojis, tikai “čomisku” jūtu vadīts, jo viņam “Dainis ir ļoti labs draugs”. Viņš atklāja, ka galvenokārt partiju atbalstījis tikai drauga dēļ, nevis politisku motīvu vadīts. Artūram Snipam “sociāldemokrāti reducējas ar Daini”, bet tagad rakstnieka draugs vairs nav LSDSP spicē un arī pati partija, pēc literāta vārdiem, ir “kaut kādā lielā putrā, no kuras izeja nav redzama”.

Artūrs Snips partiju ziedotāju sarakstā minēts tikai vienu reizi.

“Lai netraucē dzīvot un strādāt”

Uzņēmuma “Būvkompānija” direktors Normunds Deksnis pirms pāris mēnešiem Latvijas Zemnieku savienībai (LZS) ziedoja 5900 latu, lai viņam “netraucē dzīvot un strādāt”. Pēc viņa domām, tieši LZS esošie politiķi to var nodrošināt visveiksmīgāk. Būvuzņēmējs nelolo veltas cerības, bet domā, ka tieši LZS politiķi var iestāties par to, lai nevajātu mazos uzņēmējus un ļautu viņiem sekmīgi attīstīties. Tāpat “zaļie zemnieki” ir par to, lai vecākās paaudzes cilvēki, piemēram, Normunda Dekšņa vecāki un vecvecāki, saņemtu pienācīgu pensiju: “Pēc maniem aprēķiniem, tagad iztikas minimums ir 150–200 latu. Kad arī pensijas pacelsies līdz šādam līmenim, tad no valsts būšu sagaidījis to, ko vēlos. Gribu, lai mani vecāki var izdzīvot bez manas palīdzības. Kad viņi bez problēmām varēs atbraukt ciemos pie manis ar tortes kārbu rokās, tad viss būs kārtībā.” Uzņēmēju sevišķi fascinē labklājības ministres Dagnijas Staķes darbība. Par viņas profesionalitāti liecina, kaut vai tas, ka viņa atšķirībā no citiem valdības locekļiem ir “ilgdzīvotāja” un amatā spējusi noturēties pietiekami ilgu laika posmu.

Normunds Deksnis partiju ziedotāju sarakstā minēts tikai vienu reizi.

“Nauda nav velti izšķiesta”

Iecavas individuālā uzņēmuma “Rise” direktors Reno Potašs jau kopš partijas dibināšanas ir atbalstījis Tautas partiju. Ne tikai finansiāli, bet arī par to aģitējis, nebūdams TP biedrs. Pagājušā gada augustā viņš partijai atvēlējis 5000 latu. Viņš ir pārliecināts, ka nauda nav velti izšķiesta: “Tautas partija principā ir vissimpātiskākā, tā darbojas nopietni, bez lieka populisma. Ekonomiskās programmas ziņā tā ir visspēcīgākā.”

Reno Potašs partiju ziedotāju sarakstā minēts tikai vienu reizi.

“Par brīvu negribu strādāt”

Kādreizējā Labklājības partijas (LP) tēla spodrinātāja Irina Žemčugova ir vīlusies sava kādreizējā darba devēja rīcībā un pagājušā gada vasarā nolēma atbalstīt Segeja Dolgopolova vadīto “Jauno centru”, kurš nu pārtapis par “Saskaņas centru”. Ārējo sakaru aģentūras “Profesionālā attīstība” pārstāve pērn, palīdzot “Jaunajam centram” (JC) veidot komunikāciju, presei izsūtīja JC paziņojumus, lai gan dažus gadus iepriekš Latvijā dzīvojošo Afganistānas kara un citu militāro konfliktu veterānu asociācijas ārējo sakaru konsultantes statusā sabiedrību informēja par norisēm Labklājības partijā. Viņa partiju atbalsta ne tikai informatīvi, bet arī materiāli — pērnā gada vasarā Irina Žemčugova JC ziedoja 1500 latu. “Labklājības partijā strādāju, un viņi man par darbu nesamaksāja. Labklājības partija uzvarēja vēlēšanās un uzreiz arī aizmirsa par algu. Par brīvu negribēju strādāt. Tagad uzticos “Saskaņas centram”, jo negribas ticēt, ka visi ir zagļi. Kāda būs jaunā partijas darbība un virziens, tas būs redzams pēc diviem trim mēnešiem, jo tagad notikusi partijas vadības maiņa. Pagaidām mani šī partija apmierina, kā būs nākotnē — nezinu,” saka Irina Žemčugova. Jautāta, vai “Saskaņas centrs” viņai maksā par tēla spodrināšanu, Irina Žemčugova “Nedēļai” atbildēja noliedzoši. Tātad vismaz pagaidām no šīs partijas atbalstītāju loka viņa nedomā aiziet tāpēc, ka partijas birojā viņai nemaksā darba algu.

Irina Žemčugova partiju ziedotāju sarakstā minēta tikai vienu reizi.

“Ziedojums — draudzīgs žests”

Zvērinātā revidente Veronika Briede pagājušajā vasarā 2000 latu ziedoja apvienībai “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”. “Nevarētu teikt, ka tā attaisnoja manas cerības. Pērn man bija iespējas ziedot naudu un tā arī izdarīju... Nezinu vai tā būs arī šogad. Īstenībā jau ziedoju personālijām, man simpatizēja partijā esošie biedri. Kuri? To gan neteikšu. Nezinu, vai turpināšu atbalstīt kādu partiju, jo man pašlaik nav laika nodarboties ar politiskām lietām. Toreiz ziedojums bija tāds draudzīgs žests,” “Nedēļai” atzina revidente.

Veronika Briede “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” ziedojusi divas reizes (02.06.2005. un 24.09.2004.), abas reizes — Ls 2000.

“Apnicis viss, kas saistās ar politiku”

Jēkabpils durvju un logu ražošanas uzņēmuma “BRODOor” vadītājs Juris Saldaks ir vīlies partijās, un viņam “ir apnicis viss, kas saistās ar politiku”, tādēļ viņš vairs neplāno atbalstīt partijas. Uzņēmējs vairākkārt ir atbalstījis Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju, kā arī Zaļo partiju, no kuras saraksta pats kandidējis pašvaldības vēlēšanās. Viņš nezina, vai politiķiem iztērētā nauda uzņēmējam ir nesusi kādu labumu, un saka: “Es par to neesmu domājis.”

Juris Saldaks partijas sponsorējis četras reizes:

11.04.2005. — Ls 2500 LSDSP;

10.03.2005. — Ls 325 LZP;

28.01.2005. — Ls 300 LZP;

19.11.2003. — Ls 8000 LSDSP.

“KNAB jau atskaitījos”

Autotransporta uzņēmuma “Euro Baltic Trans” vadītājs Ingus Penelis pērn pirms pašvaldības vēlēšanām ar 7500 latiem atbalstīja toreizējā Rīgas vicemēra Aivara Kreitusa vadīto Darba partiju. Nauda it kā būtu pagaisusi, jo Darba partijas pārstāvji tā arī neiekļuva Domē. Tomēr Ingus Penelis arī turpmāk nedomā atteikties no sava politiskā favorīta: “Kā jau mēs visi Latvijā, balsoju nevis par partiju, bet gan par personāliju. Man patika un joprojām patīk Kreitusa darbība. Nav izslēgts, ka arī turpmāk atbalstīšu viņa vadīto politisko spēku. Bet vispār par šo ziedojumu negribu daudz runāt. KNAB jau atskaitījos.”

Ingus Penelis partiju ziedotāju sarakstā minēts vienu reizi.

“Viss vēl nav zaudēts”

Uzņēmuma “Rīgas tilti” vadītājs Albīns Jasaitis, kurš pagājušā gada pavasarī 5000 latu atvēlēja Latvijas Sociāldemokrātiskajai strādnieku partijai, arī turpmāk ir gatavs atbalstīt šo politisko spēku, kaut gan ne visas uz to liktās cerības ir attaisnojušās. “Viss jau vēl nav zaudēts.

Programma partijai ir pat ļoti laba, bet daudz kas atkarīgs no personālijām. Domāju, ka pietrūka personāliju, kas to var realizēt. Kaut vai pēdējās pašvaldību vēlēšanas pierādīja to, ka partija cerības nav attaisnojusi.”

Albīns Jasaitis LSDSP finansiāli atbalstījis vairākkārt: 04.03.2005. — Ls 5000;

12.05.2004. — Ls 1000;

26.04.2004. — Ls 2000.

“Nevajag domāt tikai merkantili”

Jau otro gadu pēc kārtas “Jaunajam laikam” izdevies pārliecināt uzņēmēju Arnoldu Laksu ziedot tieši viņiem. Uzņēmējs arī kļuvis par JL Atbalsta padomes vadītāju. Pirms tam gan viņš bija Pirmās partijas biedrs, tai ziedojis ievērojamas naudas summas un no tās pat tika ievēlēts Saeimā. No LPP viņš izstājās, jo nav vēlējies “savu sirdsapziņu mainīt pret vietu Saeimā”. Par piesliešanos JL Arnolds Laksa “Nedēļai” teica: “Nevajag domāt, ka partijas atbalsta tikai merkantilu motīvu dēļ. “Jaunais laiks” ir partija, kuras darbība ir prognozējama. Vai arī turpmāk to atbalstīšu, tas atkarīgs no daudziem apstākļiem. Negribu to īpaši komentēt. Katrā ziņā viens ir skaidrs — pašreiz partijas bez finansiāla atbalsta nevar darboties. Varbūt pēc kāda laika tiks pieņemts lēmums, ka partijas finansēs no valsts budžeta, un tad situācija būs citādāka.”

Arnolds Laksa ir viens no dāsnākajiem partiju atbalstītājiem. Vispirms viņš LPP ziedoja Ls 19 973, 35, summu sadalot 11 maksājumos laikposmā no 2002. gada 16. augusta līdz 2003. gada 18. decembrim. Bet, kad mācītāju partija vairs nebija uzņēmēja favorītu lokā, viņš kopš 2004. gada novembra trīs piegājienos ziedoja Ls 11 000 “Jaunajam laikam”.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form