Elviss Ozols: Lācis nav čoms – nebaro
Foto: Privātais arhīvs

Savvaļas dzīvnieki nav mājdzīvnieki – tos cilvēkiem nav jāpiebaro! Jau daudzus gadus manas ģimenes brīvais laiks ir saistīts ar dzīvnieku aizsardzības jautājumiem. Tikko Gulbenes pusē tika eitanizēts viens no diviem lāčiem, ko vēl rudenī izglābām no atbildīgo iestāžu lēmuma iemidzināt.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Atgādināšu, ka lāči ir ierakstīti Latvijas Sarkanajā grāmatā. Vēl pirms pus gada priecājāmies par pozitīvo stāstu un organizāciju un iestāžu kopīgu darbu, lai glābtu lāčus, kas bija jau sākuši sadraudzēties ar cilvēkiem un siroja Valkas novada privātmāju piemājas pagalmos.

Tā bija dzīvnieku aizsardzības organizāciju, it īpaši "Animal Rights" aktīva rīcība, lai nosargātu lācēnus un panāktu atbildīgo iestāžu lēmumu risināt situāciju, tos izšķirot. Iestādes arī apsvēra iespēju likvidēt lācēnus.

Diemžēl iedzīvotājiem pietrūkst zināšanu par savvaļas dzīvniekiem – lācis Gulbenes pusē tika apzināti piebarots, uzskatot, ka tas ir labākais dzīvniekam. Bet patiesībā jebkurš, kurš tam atstāja ēdienu, pietuvināja lāci tā galam. Šim savvaļas dzīvniekam bija izstrādājies spēcīgs instinkts meklēt pārtiku cilvēku tuvumā.

Savvaļas dzīvniekam ir izdzīvošanas instinkti. Viņu nav vajadzības barot un ar viņu nav jāveido čomu attiecības. Vēl vairāk, šī ir reize, kad jāaicina cilvēkus padomāt par saviem paradumiem, bet pašvaldībām – par dzīvniekiem nepieejamām atkritumu tvertnēm. Padomājiet, vai, atpūšoties dabā, savus atkritumus nevarat aizvest automašīnā atpakaļ uz mājām, nevis atstāt piknika vietā vai izmest pieturvietās ceļu malās? Veicot lāča sekciju, atklājās, ka viņam tāpat vairs nebūtu ilgs mūžs – kuņģī bija iestrēdzis plastmasas iepirkumu maiss, kā arī izsmēķi.

Atceraties, ka plastmasas iepakojums paliek kuņģī un sāk dalīties, radot dzīvniekiem bīstamas indes.

Labi, cilvēku līdzatbildību lāča liktenī esam noskaidrojuši. Bet tomēr man ir arī daži jautājumi valsts iestādēm. Minētā dzīvnieku tiesību aizsardzības biedrība "Animal Rights" jau martā aicināja rast humānu risinājumu lācim. Turklāt, vai patiešām šis bija vienīgais un atbilstošākas veids, kā ierobežot lāci, jo tas nevienu cilvēku neapdraudēja un arī netaisījās uzbrukt. Līdz ar to, vai tiešām valsts iestādes nevarēja pieņemt daudz profesionālāku lēmumu un to īslaicīgi iemidzināt, lai pārvietotu tālāk no cilvēkiem? Tāpat dzīvnieku aizsardzības organizācijas jau iepriekš ir aktualizējušas jautājumu par pagaidu novietnēm šādiem dzīvniekiem, lai maksimāli paglābtu no garāmgājēju bezatbildīgās rīcības, tos barojot.

Latvijā pastāvīgi dzīvo tikai nepilni desmit lāču. Populācija ir ļoti maza. Visbiežāk tāpat kā šie lācēni tie ieklīst no Igaunijas. Suga ir aizsargājama. Tomēr nākotnē varam prognozēt, ka arvien biežāk lācis ieklīdīs cilvēku teritorijā, jo mums ir svarīgi saglabāt savu mežainumu, lai tiem būtu sava savvaļas dzīve. Atbildīgajiem dienestiem ir jābūt gataviem uzmanīt šos indivīdus, uzliekot speciālus raidītājus, lai sekotu līdzi to pārvietošanās paradumiem un savlaicīgi novērstu to tuvošanos apdzīvotām vietām.

Nobeigumā vēlreiz vēlos aicināt sabiedrību – lūdzu, nebarojiet savvaļas dzīvniekus. Tos nav nepieciešams barot. Bet, ja ir, tad par to parūpēsies mežsargi un mednieki, kas vislabāk pārzina dzīvnieku pasauli un savvaļas dzīvnieku paradumus.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form