Tā ir tikai sagadīšanās, ka vienā un tajā pašā laika posmā mēs bijām liecinieki divu atšķirīgu politisko sistēmu darbībai. Tomēr abas politiskās filozofijas, institūcijas un dzīvesveidi ir krasā pretstatā viens otram – atklāta un vēlēšanās balstīta demokrātija, kas caurskatāmi tiek īstenota Baltijā, pretstatā "sociālistiskajai demokrātijai" Ķīnas gaumē, kas piespiedu kārtā funkcionē otrā pasaules pusē un ko iemieso ĶKP aizvien aktīvākie uzbrukumi pilsoņu tiesību aktīvistiem, reliģiskajām kopienām un etniskajām minoritātēm visā valstī.
Demokrātiskā Taivāna pret autokrātisko Ķīnu
Var salīdzināt arī autokrātisko Ķīnu un demokrātisko Taivānu, kur iedzīvotāji dziļi un plaši tic brīvībai, līdzdalībai, plurālismam, kontroles un līdzsvara jēdzieniem un kur ir dziļi iesakņojušies procesuālā taisnīguma, brīvu un godīgu vēlēšanu un tiesiskuma principi.
Saskaņā ar nesen publicēto ASV bāzētās nevalstiskās organizācijas "Freedom House" ikgadējo ziņojumu "Brīvība pasaulē 2023" Taivāna jau 25. gadu pēc kārtas ir saglabājusi ļoti brīvas valsts statusu. Saņemot 94 punktus no 100, Taivāna ieņem otro vietu Āzijā. Ziņojumā atzinīgi novērtēta Taivānas demokrātija, kas aizsargā iedzīvotāju brīvības, un tās dinamiskā un elastīgā demokrātiskā sistēma kopš 2000. gada ir ļāvusi politiskajām partijām regulāri mierīgā ceļā nomainīt varu. Tikmēr Ķīna ziņojumā joprojām tiek vērtēta kā "nebrīva" ar 9 punktiem, saņemot -2 punktus no 40 par politiskajām tiesībām un 11 punktus no 60 par pilsoniskajām brīvībām.
To apstiprināja līdzīgi pētījumi, ko veica dažādas prestižas starptautiski atzītas iestādes. Londonā bāzētās "Economist Intelligence Unit" (EIU) sagatavotais 2022. gada Demokrātijas indekss atklāja, ka Taivāna ir ierindota pirmajā vietā Āzijā un 10. vietā pasaulē starp 167 aptaujātajām valstīm un teritorijām. Vašingtonā bāzētā "Cato Institute" un Vankūverā bāzētā "Fraser Institute" kopīgi publicētajā Cilvēka brīvības indeksā Taivāna ieņem pirmo vietu Āzijā un 14. vietu pasaulē no 165 valstīm un teritorijām.
Turpretī Pekina ir vērsusies pret starptautiskajiem plašsaziņas līdzekļiem Ķīnā, un pēdējos gados ārvalstu žurnālistiem regulāri tiek anulētas vīzas un viņi tiek izraidīti no valsts. Turklāt pēc tam, kad Ķīnas valdība Honkongai piemēroja Nacionālās drošības likumu, tika ievērojami ierobežota vārda brīvība un tiesu neatkarība šajā teritorijā, jo žurnālistiem tika aizliegts veikt reportāžas Honkongā.
Ķīnas Ārvalstu korespondentu kluba izdotajā 2020. gada pārskatā norādīts, ka apstākļi ārvalstu žurnālistiem Ķīnā pirms 2020. gada bija skarbi. Tomēr Ķīnas varas iestādes un valsts vara 2020. gadā "krasi pastiprināja darbības, lai kavētu ārvalstu korespondentu darbu".
Rezultātā no 2020. gada līdz 2022. gada maijam uz Taivānu no Honkongas un Ķīnas savus darbiniekus pārcēla vēl 63 ārvalstu korespondenti un 29 ziņu organizācijas. Taivānas spēcīgais atbalsts ārvalstu plašsaziņas līdzekļiem, demokrātiskā sistēma un vērtības, kā arī stratēģiskā atrašanās vieta ir padarījusi Taivānu par ideālu bastionu žurnālistikas darbam šajā reģionā.
Pekina pastiprina militāros draudus Taivānai
Kopš 2022. gada sākuma Krievijas iebrukums Ukrainā un Ķīnas militārā provokācija Taivānā izgaismo drošības draudus, ko demokrātijām rada autoritāra ekspansija. Pasaulei pievēršot uzmanību Taivānas šaurumam, starptautiskā sabiedrība arvien vairāk atzīst Taivānas ģeopolitisko nozīmi un militāri stratēģisko vērtību.
Pēdējo divu gadu laikā Ķīna ir pastiprinājusi militāro spiedienu pret Taivānu. Lai demonstrētu spēku, 2022. gadā Pekina nosūtīja 1732 kara lidmašīnas, lai šķērsotu Taivānas šauruma viduslīniju un ielidotu Taivānas pretgaisa aizsardzības identifikācijas zonā 2022. gadā, salīdzinot ar 960 ielidošanas gadījumiem 2021. gadā un 380 ielidošanas gadījumiem 2020. gadā. Tostarp strauji pieauga iznīcinātāju lidojumu skaits – no 538 lidojumiem 2021. gadā līdz 1241 lidojumam 2022. gadā, bet bumbvedēju lidojumu skaits palielinājās no 60 līdz 101. Neredzot nekādas pazīmes, kas liecinātu par naidīguma mazināšanos, Ķīnas TAA februārī vien turpināja sūtīt ap Taivānu vairāk nekā 450 kara lidmašīnu un jūras spēku kuģu.
Ir vairāk nekā skaidrs, ka šīs darbības, kā arī plaša mēroga militārās mācības, ko Ķīna rīko jūras šaurumā, ir vērstas uz to, lai Taivānas šaurumu iekļautu savā jurisdikcijā, vienpusēji mainītu status quo un radītu jaunu realitāti. Ķīnas pretenzijas un darbības ne tikai saasina spriedzi starp šauruma valstīm, bet arī nopietni apdraud kuģošanas brīvību, mieru un stabilitāti reģionā. Starptautiskā sabiedrība tagad skaidri atzīst, cik svarīgs ir miers Taivānas šaurumā, lai saglabātu drošību Indijas un Klusā okeāna reģionā un visā pasaulē kopumā. Vairākos samitos un augsta līmeņa sanāksmēs demokrātiskie partneri ir pauduši nopietnas bažas par Ķīnas provokācijām un šauruma status quo izjaukšanu. Tas liecina, ka situācija Taivānas šaurumā nav iekšēja rakstura jautājums, kā to apgalvo Ķīna, bet gan jautājums, kas ir ļoti svarīgs visai pasaulei. Visiem starptautiskās sabiedrības locekļiem kā ieinteresētajām personām būtu jāaicina Ķīna atturēties no spriedzes eskalācijas reģionā un stingri jānosoda tās apspiedošās darbības, kas grauj mieru reģionā, izjauc globālās vērtību ķēdes un mazina uz noteikumiem balstītu starptautisko kārtību.
Taivānas aizsardzības spēju palielināšana
Pēdējos gados Ķīnas komunistiskais režīms ir strauji veicinājis savu autoritāro programmu gan savā valstī, gan ārvalstīs. Pekina izmanto savu pieaugošo ietekmi, lai grautu demokrātijas visā pasaulē, pastiprina militāros draudus pret Taivānu un cenšas paplašināt ietekmes sfēru un izvērst savus spēkus tālu ārpus Āzijas. Ķīna vienmēr ir labi pratusi izmantot ekonomisko varu, lai vērstos pret brīvā tirgus sistēmām un spēcīgām demokrātijām, kā arī radītu nesaskaņas starp ASV un sabiedrotajiem. Ķīna arī cenšas sašķelt Eiropu divās daļās, īstenojot "skaldi un valdi" taktiku un izmantojot demokrātijas atvērtību, lai sagrautu uz noteikumiem balstītu starptautisko kārtību un izveidotu alternatīvu noteikumu kopumu, kas kalpotu tās interesēm un politiskajai dienaskārtībai.
Raugoties no militārā viedokļa, Ķīna šobrīd kontrolē pasaulē lielāko jūras floti, un šogad tā palielinās aizsardzības izdevumus par 7,2% (līdz 225 miljardiem ASV dolāru), lai turpinātu modernizēt un stiprināt savu armiju. Saskaroties ar Ķīnas TAA radītajiem eksistenciālajiem draudiem, valdība ir ne tikai efektīvi pieņēmusi valsts tiesību aktus, kas reglamentē tās jurisdikcijā esošās teritoriālās jūras un gaisa telpas, bet arī pieņēmusi samērīgus pretpasākumus un veikusi būtiskas darbības, lai aizsargātu valsts drošību un suverenitāti, tostarp palielinājusi aizsardzības spējas, uzsākusi aizsardzības reformas, īstenojusi un institucionalizējusi vispārējo aizsardzības koncepciju (VAK), pagarinājusi obligāto militāro dienestu no četriem mēnešiem līdz vienam gadam, sākot no 2024. gada. Veicot vienu no svarīgākajiem pasākumiem, valdība šogad ir palielinājusi valsts aizsardzības budžetu par 13,9% – līdz 19 miljardiem ASV dolāru. Šie izdevumi iezīmē Taivānas izaugsmi jau sesto gadu pēc kārtas, kas veido 2,4% no tās IKP. Valdība arī dara visu iespējamo, lai pārskatītu savu militāro doktrīnu, iekļaujot tajā asimetrisko aizsardzību, un apvienotu valdības un sabiedrības centienus visaptverošas aizsardzības vārdā, mācoties no kara Ukrainā.
Taivānu nedrīkst atstāt vienu cīņā pret autoritāro režīmu
Taivānas šaurums ir viens no pasaulē aktīvākajiem tirdzniecības ceļiem. Ķīnas pastiprinātās militārās darbības ap Taivānu draud traucēt tirdzniecību un komerciālos braucienus Austrumāzijā un rada papildu spiedienu uz saspringtajām globālajām vērtību ķēdēm. Jebkādi tirdzniecības un piegādes ķēžu pārtraukumi jūras šaurumā var radīt nopietnas ekonomiskās sekas ES un citiem kontinentiem. Tāpēc miera un stabilitātes saglabāšana šaurumā ir ne tikai starptautiskās sabiedrības interesēs, bet arī visu valstu un ieinteresēto pušu kopīga atbildība.
Ņemot vērā aizvien lielākās autoritāro režīmu ambīcijas, demokrātijām svarīgāk nekā jebkad agrāk ir būt vienotām. Cenšoties saglabāt status quo Taivānas šaurumā un saglabājot atvērtību konstruktīvam dialogam, Taivāna neveicinās konfliktu un neizraisīs strīdus. Tomēr Taivāna ir apņēmības pilna aizstāvēt savas valsts suverenitāti un drošību. Taivāna ir gatava dalīties savā ilggadējā pieredzē, kā novērst autoritārisma draudus no Ķīnas puses un turpināt stiprināt sadarbību ar līdzīgi domājošiem partneriem, lai kopīgi aizsargātu mieru un stabilitāti reģionā un atbalstītu uz noteikumiem balstītu starptautisko kārtību.
Tikai ar Taivānu savā drošības sistēmas sastāvā starptautiskā sabiedrība kļūs patiesi vienota un droša. Tikai ar Taivānu demokrātiskā aliansē demokrātiskie partneri un līdzīgi domājošās valstis varēs iestāties par vienlīdzību un cilvēces labklājību, noteikumos balstītu starptautisko kārtību un mūsu kopīgajām vērtībām.
Taivānas iedzīvotāji nekad nepadosies ĶTR ambīcijām un spiedienam un nekad un nekādos apstākļos nevienam neatdos savu valstiskumu, suverenitāti un neatkarību.
Taivānu nedrīkst atstāt vienu cīņā pret autoritāro režīmu.