Kad ir tirgotāju profesionālie svētki, mēs zinām - Ziemassvētki, kad ir profesionālo pļēguru un vieglas uzmācības dāmu svētki, arī zinām - Jāņi. Pat vistu godināšanas laiku mēs zinām - Lieldienas. Bet kurš zina, kad ir profesionālā skolotāju diena?
1.septembris tā ir Zinību un skolēnu diena. Turklāt, ja tā iekrīt brīvdienā, to pārceļ uz tuvāko darba dienas datumu un tad nodod, ka visa Latvija trīc.
Ejot garām skolai skolotāju dienā, jūs neredzēsiet karogus, svinīgās līnijas, puķēm bruņotus vecākus un pašvaldības, kur nu valsts vadītājus, kuri izplūst stundām garos komplimentos un pateicībās par darbu, bieži vien fronetes apstākļos, jo nevar zināt, vai nākamgad šī skola vēl būs. Arī smejošu skolotāju profesionālajā skolotāju dienā nav.
Ar gudru prātu, gudri vīri un sievas mūsu mācītāju profesionālo dienu paslēpuši starp piektdienu un pirmdienu. Šādi rīkojoties manas valsts ierēdņi pārspējuši izredzēto tautu viltībā un ilglaicībā.
Viņi zina, ka latviešiem nav ierasts svinēt svētkus pirms svētkiem. Bet pēc svētkiem priecājas tikai žūpas un to ielasmeitas. Bet tiem jau daba iedalījusi vasaras saulgriežus. Es ieteiktu spert tālāku soli un atteikties no skolotāju sumināšanas un prēmēšanas arī citās dienās, jo, kā redzam, saki skolotājam labu vārdu vai ne, korķi Rīgas ielās tikai pieaug. Tie zogas arī uz citām pilsētām.
Bet ja nopietni, iespējams neviens nav iedomājies, ka labs vārds pareizā laikā dara brīnumus. Tāpēc man nav saprotams, kāpēc skolotāju diena jāsvin svētdienā, kad visu skolu durvis slēgtas, bērni pie ģimenēm un ierēdniecība guļ. Piedošanu, atpūšas pēc garas nedēļas, lai varētu sabiedrības balstu un nākotnes kaldinātājus sveikt nākamos svētkos, kas iespējams paies kārtējo reizi nepamanīti.
Pieļauju, ka, šādi izvēloties, kad svinēt skolotāju dienu, atbildīgie vīri un sievas aicina skolotājus mest kaunu pie malas un strādāt ne tikai darba dienās un sestdienās, bet arī būt gataviem kaujai arī svētdien?