Latvijā ir vairāk nekā 43 000 uzņēmumu. Katrs no tiem Ziemassvētkos apsveikuma kartiņām tērē vairākus simtus, pat tūkstošus latu. Vidēji Ziemassvētku kartiņas mūžs uz galda vai apsveikuma dēļa, pirms tā nonāk atkritumu kastē, ir trīs nedēļas. Ja pieņem, ka vidējais viena uzņēmuma kartiņu budžets Latvijā būtu 150 lati, varētu apgalvot, ka Latvijā ik gadu vairāk nekā 6 miljoni latu tiek iztērēti īstermiņa priekā, kas lielākoties izplēn daudzo saņemto kartiņu burzmā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Ik gadu, redzot sekretāru galdus, biroju palodzes un plauktus, protams, arī mans galds nav izņēmums, gluži vai noklātus ar apsveikuma kartiņām, nereti pārņem sajūta – vai tikai tas nav skaisti ievilkts ķeksītis formālā apsveikumu sarakstā? Rodas sajūta, ka tas ir maratons mūža garumā bez sākuma un beigām, turklāt arī bez rezultāta? Par Ziemassvētku komercializāciju ir diskutēts un moralizēts daudz. Atvainojos, bet vienlaikus pievienojos šim moralizētāju pulciņam, kam rūp Ziemassvētku gars, bet ne Latvijas, vai Ķīnas uzņēmēju bankas kontos investētā nauda Ziemassvētku iepirkšanās drudža laikā.

Manuprāt, Ziemassvētki ir tas laiks, kad ir jādod, bet nevis jātērē. Tāpēc ziedošana kādam konkrētam mērķim, bet ne investīcija papīrgrozā, ir gan racionālāka, gan paliekošāka dāvana. Tas taču rada paliekošu prieku gan apdāvinātajam, gan pašam dāvātājam. Protams, ir jābūt pietiekami drosmīgam un godīgam savu ārējo izrādīšanos pārvērst par patiesu Ziemassvētku dāvanu. Jāmāk jābūt gana nesavtīgam, lai 6 miljonus latu ne tikai veidotu kā dāvanu, bet arī šo dāvanu pasniegtu.

Runājot Ziemassvētku apdāvināšanu, es, protams, iemantošu nedalītu tipogrāfiju darboņu mīlestību, jo manuprāt, ir apsveicama “If Latvia” atteikšanās no starta apsveikuma kartiņu maratonā, iniciatīvas “Dod, nevis tērē!” ietvaros ziedojot savu 5000 latu lielo 2004. gada Ziemassvētku kartiņu budžetu Bērnu klīniskās slimnīcas remontdarbiem. Cik zinu, “If Latvia” ir sekotāji, kas fikciju pārvērš par dāvanu. Lai kā man nepatīk Gunāra Kalniņa spamošanas tonis un uzbāzīgā aicināšana apmaksāt gospeļkora uzstāšanos dažādos Latvijas novados, tomēr labdarības koncerts bērnunamā vai veco laužu pansionātā ir vairāk vērts par naudu papīrgrozā. Šīs aktivitātes ir tikai viens veids kā palīdzēt un dāvāt patiesu prieku Ziemassvētkos tiem, kas pēc tā ilgojas. Pievienoties tām, izvēlēties kādu citu dāvanu, vai arī sagādāt darbu Getliņiem, protams, ir uzņēmumu vadītāju ziņā.

Es neaicinu ar Ziemassvētku kartiņām aplīmēt Bērnu klīnisko slimnīcu, lai bērniem būtu silti. Es aicinu poligrāfijas un tirdzniecības nozares atbalstam paredzētu naudu dāvināt konkrētam mērķim. Izrādās ar 6 miljoniem vairumā izgāztuvei domāto latu var izremontēt ne tikai Bērnu klīniskās slimnīcas nodaļu.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form