Manuprāt, Ziemassvētki ir tas laiks, kad ir jādod, bet nevis jātērē. Tāpēc ziedošana kādam konkrētam mērķim, bet ne investīcija papīrgrozā, ir gan racionālāka, gan paliekošāka dāvana. Tas taču rada paliekošu prieku gan apdāvinātajam, gan pašam dāvātājam. Protams, ir jābūt pietiekami drosmīgam un godīgam savu ārējo izrādīšanos pārvērst par patiesu Ziemassvētku dāvanu. Jāmāk jābūt gana nesavtīgam, lai 6 miljonus latu ne tikai veidotu kā dāvanu, bet arī šo dāvanu pasniegtu.
Runājot Ziemassvētku apdāvināšanu, es, protams, iemantošu nedalītu tipogrāfiju darboņu mīlestību, jo manuprāt, ir apsveicama “If Latvia” atteikšanās no starta apsveikuma kartiņu maratonā, iniciatīvas “Dod, nevis tērē!” ietvaros ziedojot savu 5000 latu lielo 2004. gada Ziemassvētku kartiņu budžetu Bērnu klīniskās slimnīcas remontdarbiem. Cik zinu, “If Latvia” ir sekotāji, kas fikciju pārvērš par dāvanu. Lai kā man nepatīk Gunāra Kalniņa spamošanas tonis un uzbāzīgā aicināšana apmaksāt gospeļkora uzstāšanos dažādos Latvijas novados, tomēr labdarības koncerts bērnunamā vai veco laužu pansionātā ir vairāk vērts par naudu papīrgrozā. Šīs aktivitātes ir tikai viens veids kā palīdzēt un dāvāt patiesu prieku Ziemassvētkos tiem, kas pēc tā ilgojas. Pievienoties tām, izvēlēties kādu citu dāvanu, vai arī sagādāt darbu Getliņiem, protams, ir uzņēmumu vadītāju ziņā.
Es neaicinu ar Ziemassvētku kartiņām aplīmēt Bērnu klīnisko slimnīcu, lai bērniem būtu silti. Es aicinu poligrāfijas un tirdzniecības nozares atbalstam paredzētu naudu dāvināt konkrētam mērķim. Izrādās ar 6 miljoniem vairumā izgāztuvei domāto latu var izremontēt ne tikai Bērnu klīniskās slimnīcas nodaļu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
