Ēriks Pucens: Ekonomisko lietu tiesa jeb kur tas 'suns' aprakts
Foto: Privātais arhīvs

Tieslietu ministrija mērķtiecīgi virza ieceri izveidot ekonomisko lietu tiesu. Uzreiz skaidrībai vēlos pateikt, ka ideja par reformu pati par sevi ir laba un neesmu tās absolūts pretinieks. Jautājums drīzāk slēpjas apstāklī, vai Saeimā virzītais šīs tiesas regulējums pilnībā atbilst valdības deklarācijā ierakstītajam par specializētas tiesas izveidošanu, kas izskatīs lietas komercstrīdu, korupcijas, ekonomisko un finanšu noziegumu jomā! Man nav saprotams, kāpēc mums ir jāatbalsta specializētas tiesas izveide, kuras redzeslokā patiesībā nemaz nebūs sarežģīti ekonomiski un finanšu noziegumi, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, PVN shēmām un "karuseļiem"!

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pirms gada arī Tieslietu padome, kura saskaņā ar likumu piedalās tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē, kā arī tiesu sistēmas darba organizācijas pilnveidošanā, sniedza negatīvu vērtējumu par jaunās specializētās tiesas ieceri. 2019. gada nogalē, izskatot Tieslietu ministrijas sagatavotos likumprojektus, kas paredz ekonomiskās tiesas izveidi, Tieslietu padome atkārtoti pauda noraidījumu šādas specializētas tiesas izveidei. Arī iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens valdībā vairākkārt norādīja uz būtiskiem trūkumiem šī brīža ekonomiskās tiesas regulējumā. Un nevis tāpēc, ka mēģinātu kādu "piesegt" vai "vilcināt" laiku, bet gan tāpēc, ka viņu uztrauc šīs idejas pavadošo likumprojektu kvalitāte un spēja palīdzēt valstij cīnīties ar sarežģītiem un nopietniem ekonomiskiem noziegumiem, kas nonāk policijas redzeslokā.

Tieslietu ministrijas sagatavoto likumprojektu anotācijās uzsvērts, ka galvenais mērķis specializētās tiesas izveidē ir kvalitatīva un ātra sarežģītu komercstrīdu, ekonomisko un finanšu noziegumu, kā arī korupcijas lietu izskatīšana. Vienlaikus pretstatā sākotnēji izstrādātajam konceptuālajam ziņojumam iecerētie likumu grozījumi neparedz iekļaut ekonomisko lietu tiesas kompetencē tieši tādas krimināllietu kategorijas, kuru ātra un kvalitatīvā izskatīšana ir vitāli svarīga kā no sabiedrības interešu aizsardzības viedokļa, tā arī no valsts un tās tautsaimniecības interešu aizsardzības viedokļa.

Veidojot šādu specializētu tiesu, tās galvenajam fokusam būtu jābūt uz lietām par tādiem ekonomiskajiem noziegumiem, kuri nodara būtisku kaitējumu valsts interesēm, proti, noziegumiem, kas saistīti ar izvairīšanos no nodokļu samaksas, kā arī ar krāpšanos un piesavināšanos. Nodokļu iekasēšana ir galvenais Latvijas budžeta veidošanas avots. Pēc statistikas PVN "karuseļu" shēmas ik gadu valstij izmaksā aptuveni 200 miljonus eiro, kas tiešā veidā nodara ievērojamus zaudējumus valsts budžetam. Turpretī Tieslietu ministrijas piedāvātais koncepts nemaz neparedz, ka jaunās tiesas kompetencē būs krimināllietas par izvairīšanos no nodokļu nomaksas (Krimināllikuma 218. pants), krāpšanu (Krimināllikuma 177. pants), piesavināšanos lielā apmērā, organizētā grupā vai grupā pēc iepriekšējās vienošanās (Krimināllikuma 179. pants).

Tieslietu ministrijas arguments, ka minēto lietu kategoriju iekļaušana ekonomisko lietu tiesas kompetencē nākotnē būs iespējama, ja to pieļaus specializētās tiesas kapacitāte, neiztur kritiku. Ņemot vērā iecerēto šai tiesai piekritīgo lietu potenciālo apjomu un juridisko sarežģītību, kopsakarā ar ierobežotiem resursiem, kurus plānots atvēlēt minētai specializētai tiesai, tostarp pavisam nelielu tiesnešu skaitu, maz ticams šķiet, ka jautājums par ekonomisko lietu tiesas kompetences paplašināšanu vispār jebkad nonāks dienaskārtībā.

Manuprāt, izveidojot šādu tiesu, būtu svarīgi izvairīties no "elitāru" un "tīkamu" lietu izskatīšanas klubiņa izveides, kas nav ne sabiedrības, ne uzņēmēju, ne valsts interesēs. Tieslietu padome arī publiski norādīja, ka jau pie šī brīža nosacījumiem ir iespējams noteikt tiesnešu specializēšanu, neveidojot jaunu tiesas instanci. Turklāt eksperti pauda bažas par spējām novērst jaunu korupcijas risku veidošanos tiesu vidē. Korupcijas risku rašanos veicinoši faktori pašlaik piedāvātajā ekonomisko lietu tiesas konceptā ir gan niecīgs tiesnešu skaits (10 tiesneši pirmajā instancē un 4 tiesneši – apelācijas instancē), gan elektroniskās lietu sadales neesamība un faktiskā neiespējamība pie plānotā tiesnešu skaita. Piemēram, nav saprotams, kā tiks nodrošināta lietu sadale apgabaltiesā starp četriem tiesnešiem, ja atbilstoši likumam apelācijas instancē lietu izskata trīs tiesnešu sastāvs.

Tāpat nav saprotams, kā tiks nodrošināta lietu sadale tiesnešiem pēc nejaušības principa, ja netiks izmantota elektroniskā lietu sadale, kas kopš gadsimta sākuma pamazām tika ieviesta visās tiesās, izņemot Augstākās tiesas Senātu. Starp citu, vienā no nesenām koalīcijas partiju sadarbības sanāksmēm tieslietu ministrs apgalvoja, ka tiesneši jau piesakās darbam jaunajā tiesā. Rodas likumsakarīgs jautājums – vai šāda pieteikšanās kaut kur oficiāli ir izsludināta? Portālā tiesas.lv sadaļā "Darba piedāvājumi" ekonomisko lietu tiesas tiesneša vakances nav atrodamas. Turklāt vakanču izsludināšana darbam neeksistējošā iestādē, šķiet, būtu kā minimums dīvaina.

Turklāt jautājumus izraisa šīs specializētās tiesas paredzētā lietu izskatīšanas kapacitāte, kas liek kopumā apšaubīt ieceres rezultātu – ātru un kvalitatīvu sarežģītu lietu izskatīšanu, tādā veidā sekmējot uzņēmējdarbībai un investīcijām drošu vidi. Nav skaidrs, kā tiks nodrošināta, piemēram, tādu lietu ātrāka izskatīšana, kurā visi dalībnieki atrodas Rēzeknē, savukārt pati tiesa – Rīgā. Arguments par mūsdienu tehnoloģiju, tostarp videokonferenču izmantošanu, varētu būt derīgs tikai vienā gadījumā – ja likumā uzreiz skaidri būtu ierakstīts, ka ekonomisko lietu tiesa izskatīs lietas tikai un vienīgi digitālā formātā. Visi pārējie "hibrīdrisinājumi" – kaut ko daļēji izskatot papīra formātā, kaut ko – elektroniski, kā rāda prakse neveicina ātrāku lietu izskatīšanu, bet gan vienīgi vairo birokrātiju un liek dubultā veikt vienas un tās pašas darbības, piemēram, ieskenējot papīra formātā iesniegtos dokumentus u.tml.

Tāpat nav saprotams kā paredzēts panākt ātrāku un kvalitatīvāku sarežģītu lietu izskatīšanu, ja ekonomisko lietu tiesai piekritīgo lietu izskatīšana, tāpat kā vispārējās jurisdikcijas tiesās notiks trijās tiesu instancēs, tostarp, Augstākās tiesas Senātā, kurā, cik noprotams no Tieslietu ministrijas izstrādātajiem dokumentiem, nav plānots veidot atsevišķu ekonomisko lietu departamentu. Līdz ar to, pat ja pirmajās divās instancēs specializētā tiesa ar dažiem tiesnešiem spēs izskatīt sarežģītu un apjomīgu "ekonomisko" lietu ātrāk nekā šobrīd to dara vispārējās jurisdikcijas tiesas, tad kasācijas instancē tā tik un tā kopā ar "parastajām" lietām nokļūs kopējā "rindā uz izskatīšanu" Augstākās tiesas Senātā.

Šajā situācijā, šķiet, būtu pamats diskusijām par atteikšanos no minēto lietu izskatīšanas trijās instancēs, kā arī diskusijām par konkrētā termiņa noteikšanu likumā šo lietu izskatīšanai, piemēram, paredzot, ka lietu pēc būtības gada laikā izskata pirmās instances tiesa, kuras nolēmuma pareizību no procesuālo un materiālo tiesību viedokļa pēc lietas dalībnieka lūguma pārbauda nākamā tiesu instance, kuras nolēmums ir galīgs un nepārsūdzams. Pašlaik piedāvātie uzlabojumi pēc būtības paredz nomainīt "izkārtni" un nesatur reālos risinājumus, kas patiešām ļautu samazināt tiesvedību ilgumu noteikto kategoriju lietās un padarīt procesus efektīvākus.

Mums kā politiskajai partijai ir svarīgi, lai jaunveidojamā specializētā tiesa nebūtu tikai "uz papīra" un "ķeksis" kāda ministra darba sarakstā, tāpēc esam vērsušies pie Tieslietu padomes ar lūgumu sniegt savu skaidrojumu. Pēc tā saņemšanas atkārtoti lemsim par to, vai varam atbalstīt šo tiesu reformu esošajā formātā. Un vēlos uzsvērt sazvērestības un intrigu vērpējiem – mums nav citu interešu kā vienīgi tā, lai reforma pildītu tās sākotnējo ieceri, – palielināt lietu izskatīšanas kapacitāti un panākt kvalitatīvu un ātru sarežģītu komercstrīdu, ekonomisko un finanšu noziegumu, kā arī korupcijas lietu izskatīšanu, iekļaujot visus finanšu un ekonomiskos noziegumus, kuri nodara būtisku kaitējumu valsts un sabiedrības interesēm!

Tas ir svarīgi, jo šobrīd ekonomiskās lejupslīdes apstākļos var pieaugt smagi ekonomiskie un finanšu noziegumi, tāpēc eksperimentiem nav piemērots laiks. Šādos apstākļos arī valdības vadītājs nedrīkst pieļaut reformu veikšanu "ķeksīša pēc", lai tikai formāli varētu uzskatīt par izpildītu kādu no valdības deklarācijā ierakstītiem uzdevumiem, bet gan jāpieprasa jēdzīga šo reformu īstenošana! Labāk izvēlēsimies septiņas reizes nomērīt un trāpīt mērķī ar efektīvas un uz rezultātiem orientētas tiesas izveidi!

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form