Nesenais Rīgas apgabaltiesas lēmums par izbijušā Vidzemes priekšpilsētas Nekustamā īpašuma un komunālās saimniecības pārvaldes direktora Daiņa Žagara brīvlaišanu zināmā mērā raksturo mūsu Temīdas attieksmi pret kukuļņēmējiem. 6000 latu no SIA “Z.O.O.M.” direktora Ērika Stendzenieka saņēmušais Žagars (vismaz viņš pats to nenoliedz) tika atbrīvots no apcietinājuma, lai tiesas dienu sagaidītu uz brīvām kājām.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Ņemot vērā tiesu praksi - visai reti apcietināt tiesas zālē tiesājamo pēc sprieduma nolasīšanas, ja pati tiesa šo cilvēku ir atbrīvojusi -, Žagara perspektīvas uz sev labvēlīgu iznākumu ir krietni palielinājušās. Turklāt jāņem vērā arī mūsu tiesvedības gausie tempi: Žagara lietu izskatīs tikai labi ja pēc pāris gadiem un aizstāvībai parādīsies jauns trumpis, - no nozieguma brīža pagājis ilgs laiks, zudusi sabiedriskā bīstamība utt. Respektīvi, nav vajadzības piemērot reālu brīvības atņemšanu.

Žagara piemērs varbūt arī nebūtu lielas uzmanības vērts, ja tas neiezīmētu konsekventu tiesu attieksmi pret kukuļņemšanā apsūdzētajiem. Lai arī likums nosaka, ka kukuļņemšana ir smags noziegums (paredz cietumsodu līdz 10 gadiem ar mantas konfiskāciju), bet kukuļa izspiešana (no 8 līdz 15 gadiem brīvības atņemšanas, konfiscējot mantu) ir sevišķi smags noziegums, tiesas pret šiem apsūdzētajiem ir izrādījušas visnotaļ iecietīgu attieksmi. Likumdošanas bargums ir palicis tikai deklaratīvā līmenī.

Apkopojot pēdējā laika zināmākos kukuļņemšanas gadījumus, nākas secināt, ka tiesas dienu aiz restēm no visiem kukuļņemšanā apsūdzētajiem šobrīd gaida tikai četri policisti. Atzīmējams būtu arī fakts, ka divi no viņiem ir iekrituši par samērā niecīgām summām: Jūrmalas policijas pārvaldes iecirkņa inspektors Raimonds Šmits arestēts par 300 latu kukuļa saņemšanu, bet lidostas «Rīga» policijas iecirkņa inspektors Kristaps Skulte aizturēts 200 latu saņemšanas brīdī. Ja jau policisti bijuši gatavi riskēt gan ar savu brīvību, gan karjeru par tik nelielām summām, maz ticams, ka viņi varētu atļauties nolīgt visdārgākos advokātus un kaut kā materiāli apliecināt savu piederību ietekmīgāko kastai.

Savukārt brīvības gaisu jau bauda Smago noziegumu atklāšanas koordinācijas pārvaldes darbinieki Konstantīns Voskoboiņiks un Jānis Stūrmanis, kā arī Rīgas Galvenās policijas pārvaldes 12.nodaļas (nodarbojas ar zagto mašīnu meklēšanu) policists Pāvels Kirilovs, kurus apsūdz par 4000 dolāru liela kukuļa izspiešanu no kāda uzņēmēja, Daugavpils pilsētas prokurors Aleksejs Marģevičs (apsūdzēts par 5000 ASV dolāru izspiešanu), Valsts ieņēmuma dienesta nodokļu inspektors Uldis Mugins (apsūdzēts par 55 000 ASV dolāru kukuļa saņemšanu no “Philips Latvija”). Pēc tiesas uzskata, šie kungi ir pietiekami godavīri, lai neizvairītos no izmeklēšanas un nebūtu sabiedriski bīstami, tāpēc līdz tiesai laižami brīvībā.

Papīrs, kā zināms, pacieš visu. Arī raksturojumu. Iepriekšminētie amatvīri, ieņemdami svarīgus amatus, būdami uzticīgi darbinieki un strādājot ar saprotošiem priekšniekiem, ir izpelnījušies viņu pozitīvas atsauksmes, kas iesniegtas tiesai.

Aktuālāks jautājums par to, vai tiesas, uzklausot aizstāvības viedokļus un ņemot vērā izcilos raksturojumus, ir rīkojušās godprātīgi, palaižot minētās personas brīvībā, varētu būt - vai tiesnešu iecietīgā attieksme nav pamatota ar to, ka ņemt kukuļus ir slikti, tomēr saprotami. Līdz pat šim brīdim cietumsodu ir saņēmis tikai viens no tiesnešiem, un - varētu atļauties tādu hipotēzi - tas bija saistīts ar konjunktūru. Pārāk daudz un bieži tika runāts par to, ka mūsu tiesneši ir uzkrītoši pērkami. Šādas runas atšķirībā no korumpētu tiesnešu aizturēšanām nav gājušas mazumā, bet gan konkretizējušās un tagad reti kuram praktizējošam juristam nav zināms, kas, kur un pie kā maksā un kā labāk sarunāt, bet pie kura sarunāt nevar. Agrāk bija divi tiesneši, kas ņēma kukuļus, tagad ir divi, kas neņem - tāds joks figurē juristu aprindās. Katrā jokā esot daļa patiesības.

Spriežot pēc socioloģisko aptauju datiem, katastrofāli ir krities gan tiesnešu, gan prokuroru, gan policistu reitings. Par mūsu juristu morāles latiņas augstumu visuzskatāmāk varētu liecināt Latvijas universitātes juridiskās fakultātes prodekāna, Latvijas jurisdikcijas metra Ilgvara Krastiņa aizturēšana pēc tam kad viņa darbagalda atvilktnē atrada kādas reflektantes iedotas banknotes ar jau iepriekš norakstītiem naudaszīmju numuriem. Pie viņa ir mācījušies un no viņa iemācījušies liela daļa šobrīd praktizējošo tiesnešu un prokuroru. Arī policistu.

Gaudeni sērīgais Iekšlietu ministrijas videoklips par policijas bēdīgo finansiālo stāvokli, arhaisko darba tehniku un zemajām algām liek domāt par iemesliem, kuri likumsargus notur tik ārkārtīgi vāji apmaksātā darbā. Ejot strādāt uz policiju (vai arī prokuratūru, tiesu), potenciālais darbinieks acīmredzot ir pietiekami labi informēts par to, cik lielu algu saņems, un ar to rēķinās. Kā arī rēķinās ar to, ka tikai ar tādu atalgojumu iztikt ir pazemojoši.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form