Ir dzirdēts, ka vairāki Latvijas deputāti mēnešiem ilgi nav manīti savās parlamenta komitejās. Deputātam jāstrādā vairākos līmeņos - komitejās, sadarbības grupās, plenārsēdēs un, kas sevišķi svarīgi, savās politiskajās grupās (no kurām lielākās un ietekmīgākās ir savstarpējā konkurējošās Sociāldemokrātu un Tautas partijas/ Kristīgi demokrātiskās grupas).
Elastīgumu darbībās, principialitāti vērtību aizstāvēšanā! Deputātam savās darbībās jābūt elastīgam, nedrīkst sevi ielikt formālos rāmjos, atsakoties, kaut ko darīt ar atrunu, ka „tas nav manā kompetencē", „tas neattiecas uz EP deputātu".
Tā daudzko, piemēram, Latvijas iedzīvotāju interesēs darba tiesību jomā var panākt sociāldemokrātu frakcijā, savukārt pagātnes izvērtējumā, komunisma noziegumu atzīšanā svarīgi ir kooperēties pēc nacionālo dalībvalstu deputātu principa (pārsvarā sadarbojoties ar Austrumeiropas deputātiem).
Lai gan teorētiski Eiropas parlamentā deputāti ‘sēž' kopā pēc politiskās piederības, manuprāt, Latvijas deputātiem vajadzētu spēt vienoties par kopīgu darbību, neraugoties uz politisko uzskatu atšķirību, nacionālās valsts interešu vārdā.
Deputātam jāizvēlas darbs komitejās un sadarbības grupās ar citiem pasaules reģioniem nevis pēc principa, „kas ir populārāks", „kur gribētos aizbraukt", bet gan, „kas varētu dot Latvijai lielāku ieguvumu". Šobrīd Latvijas deputāti rosās pat trīs vienā komitejā (ārlietu). Tajā pašā laikā lauksaimniecības, zivsaimniecības un reģionu atbalsta komitejā nav neviena Latvijas pārstāvja. Nu, taču jāsadala sfēras! Kaut gan T.Ždanokas vai A.Rubika gadījumā saprasties būtu grūti, jo izpratne par Latvijas interesēm krasi atšķiras. Runājot par delegācijām, - deputātam jāizvēlas sadarbības grupas, kas ir svarīgas Latvijai - Ukraina, Krievija, Gruzija, Baltkrievija, ASV, nevis Jaunzēlande un Austrālijā, kā R. Zīles gadījumā, vai Dienvidāfrika I. Vaideres, Latīņamerika V. Dombrovska un Libāna Ģ.V. Kristovska gadījumā.
Deputāts nedrīkst šauri orientēties tikai uz EP darbu. Faktiski viņš ir Latvijas lobijs ES institūcijās ar politisku svaru. Tādēļ jāuztur kontakti ar NVO, it sevišķi tām, kas aktīvi darbojas arī starptautiskajos tīklos un Briselē. Latvijas vēstniecībā regulāri jāaicina kopā tie latvieši, kas strādā ES institūcijās, jāizveido efektīvi informācijas apmaiņas kanāli, lai būtu zināms, kur kādi lēmumi tiek pieņemti. Nepieciešams atbalstīt Latvijas pilsoņu pieņemšanu darbā dažādos ES amatos. Jo vairāk ierēdņu Briselē nāks no Latvijas, jo ES būs lielāka izpratne par Latvijas politiku, kā arī lielāks spiediens no Briseles mudinās Latvijas valdību risināt patiesās problēmas.
Visbeidzot ideāla deputāta darbs būs jo rezultatīvāks, jo darbīgāka un efektīvāka būs viņa komanda. Ar cilvēkiem, kas zina Eiropas parlamenta aizkulises, kas zina, kā tiek pieņemti lēmumi, kur atrodas varas centri. Komanda, kas nodrošina deputāta ciešu saskarsmi un kontaktus ar Latviju, ar iedzīvotājiem, valsts institūcijām un NVO. Komandai jābūt gatavai sākt strādāt ar pirmo dienu pēc vēlēšanām - Latvijas situācijā nevar atļauties gadiem ilgu mācīšanās periodu.
Deputātam jāinformē sabiedrība par saviem darbiem visu mandāta termiņu, nevis vien 4 mēnešus pirms vēlēšanām. Tikai apmainoties domām un diskutējot ar vēlētājiem, ir iespējams atjaunot ticību demokrātijai un publiskajai varai.