Pienācis rudens - laiks, kad lietainos vakaros tā vien gribas parakņāties grāmatu plauktos, atrast lasāmvielu vai izprast kādu dziļāku filozofisko domu. Izrādās, ka literatūra ir ne tikai veids, kā izklaidēt sevi tumšos vakaros, bet arī palīglīdzeklis, ar kura starpniecību izstāstīt par latviešu identitāti un ikdienu. Pirmdien, 4. oktobrī, raidījumā "Viss Notiek" būs skatāms video stāsts par to, kā iespējams izstāstīt par mūsu ikdienu Rīgas viesiem, un kā mēs paši redzam sevi modernajos medijos.

Stāsta varonis Matiass Knolls ir berlīnietis, kurš rīko ekskursijas jeb kā viņš pats tās sauc "LiteraTūres". Tās ir nelielas tūres, kuru laikā Matiass izvadā pa dažādām Rīgas vietām tūristus, lasīdams priekšā latviešu literātu darbus. Viņš pats ir dzejnieks - atdzejotājs, un ir aktīvi iesaistījies Latvijas literārajā dzīvē, akcentējot, ka literatūra bija spēcīgs iemesls viņa palikšanai Rīgā. Savdabīgās ekskursijas radušās gluži loģisku iemeslu dēļ - bez vizuālās informācijas cilvēki, kuri apciemo Rīgu, ilgojas pēc garīgas vides un piedalīšanās citu dzīvēs. Viņaprāt, tieši latviešu literatūra ir palīglīdzeklis, caur kuru ielūkoties Rīgas un latviešu notikumos. Matiass nav gids šā vārda parastajā nozīmē. "LiteraTūres" ir performances - katram latviešu tekstam piemīt noteikta vibrācija, kas jāuzbur. Viņam vienmēr ir līdzi čemodāns, kas tekstiem, kuri piemēroti lasīšanai, staigājot pa galvaspilsētu. Rādot Rīgas parkus, viņš lasa Vācieti, Doma laukumā skan Gundega Repše, pie Pēterbaznīcas vecās liepas - Belševicas dzeja. Viņš ir izstrādājis vairākas "LiteraTūres": pa Vecrīgu, bulvāriem, parkiem, gar skulptūrām un pieminekļiem. Ikvienai vietai ir savs dzejolis, pasaka vai dziesma, ko nolasīt, lai radītu pilnīgāku stāstu par Rīgu.

  

"Viss Notiek" filmēšanas grupa vēroja, kā Matiass vada ekskursiju Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. Vidē, kurā acumirklīgi iespējams nokļūt pagātnē, piemēram, senā zemgaļu lauku mājā - tieši tādā, kāda aprakstīta latviešu literatūras klasiķa Edvarda Virzas poēmā "Straumēni". Sižets norisinās vecā lauku mājā, kur sīki tiek izpētīta cilvēku darbība, lauku darbi un savstarpējās attiecības. Kamēr Matiass vāciski lasa Straumēnu fragmentus, Rīgas viesi cītīgi klausās un vēro seno sētu un priekšmetus.

Atspiedusies pret Vidzemes mājas stūri, prātā uzskaitu visas grāmatas, kuras esmu lasījusi par latviešiem, kuri dzīvojuši pirms manis: Kaudzīšu "Mērnieku laiki", Jaunsudrabiņa "Baltā grāmata", Upīša "Zaļā Zeme", Merķeļa "Latvieši". Atceros, kā tai laikā iztēlojos senās mājas un spilgtos tēlus, kuri nekad neaizmirsa dziedāt tautas dziesmas un svinēt saulgriežus. Sailgojos pēc grāmatu tēliem, īpaši romantiskajiem.

Vērojot šo idilli, kurā vācieši apbrīno literatūru un mūsu vēsturi, prātā uzplaiksnīja jautājums - kā izstāstīt par latvieti un viņa ikdienu 21.gs.? Rainis teicis pastāvēs, kas pārvērtīsies, un, patiesi - šodien taču radušās tik daudz jaunu formu! Internetu pārpludina elktroniskās dienasgrāmatas, blogi, nemaz nerunājot par saspiesto realitāti 140 rakstu zīmēs - Twitteri.

Nākamo nedēļu pavadīju, meklējot jaunos rakstniekus internetā, lai veidotu blogeru izlasi, kuriem vēlētos uzdot jautājumu par latvieša identitāti 2010.gadā. Patiesībā, tas nebija viegls uzdevums, taču manas pūles vainagojās ar trim savdabīgiem jauniešiem, kurus būs iespējams vērot raidījumā Viss Notiek - otrdien, 4.oktobrī! Piebildīšu, ka studijā kopā ar mani būs arī Adriana Roze un pats stāsta varonis Matiass Knolls.

Šo un citus stāstus skatieties arī www.vissnotiek.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!