Lai uzņēmums varētu atļauties darbiniekus priecēt ar lielām algām, tam jābūt ar nemitīgi pieaugošu efektivitāti. Taču reāli lielai daļai uzņēmumu ir problēmas ar efektivitātes paaugstināšanu, tāpēc algas šobrīd bieži vien tiek celtas uz peļņas rēķina. Kādam laiciņam, protams, tas būs pietiekami, taču ilgtermiņā uzņēmums to nespēs kompensēt. Un, ja nespēj kompensēt – skaidrs – rodas nopietnas problēmas...

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Nule klajā laistie personālvadības risinājumu kompānijas Fontes Latvija jaunākie atalgojuma pētījuma atskaites dati liecina, ka vidējais atalgojums gada laikā palielinājies par 11%. Pētījuma veicēji prognozē, ka uzņēmumu izmaksas uz algām tikai pieaugs. Pie atalgojuma audzēšanas uzņēmumiem vajadzēs piestrādāt vēl vismaz 5 gadus, rūpējoties par 8 – 12% pieaugumu.

Pašreizējais vidējā atalgojuma pieaugums

Pēc Fontes Latvija pētījuma atskaites datiem, straujākais pieaugums bija vidējā un zemākā līmeņa vadītāju atalgojumā – par 13,5%. "Prognozējam, ka arī nākamgad šī tendence saglabāsies, jo šajā līmenī pastāv vislielākā konkurence – cīņa par konkrētiem cilvēkiem un to noturēšanu. Paredzams, ka nākamgad šiem darbiniekiem gaidāms vidēji 12% algu pieaugums," apgalvo Kaspars Kauliņš, personālvadības risinājumu kompānijas Fontes Latvija padomes priekšsēdētājs un vecākais konsultants.

Savukārt, kopējais vidējais atalgojums ir mazāks nekā iepriekš ticis prognozēts. Ja prognoze bija 14 – 15% līmenī, tad reāli pieaugums bija vidēji 11%. Pagājušajā gadā bija 16%, un tas bija straujākais rādītājs kopš 1999. gada. (Salīdzinājumam, piemēram, Skandināvijā pieaugums svārstās 3,8 – 4,2% robežās.)

Vidējās pamatalgas amatos (Fontes pētījuma atskaites dati) 
Funkciju vadītāji1581
Vidējā līmeņa vadītāji996
Speciālisti578
Kvalificēti strādnieki412
Strādnieki299

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, reālās darba samaksas pieaugums š.g. otrajā ceturksnī, salīdzinot ar tādu pašu periodu pērn, bija 14,5%. Bet dati par mēneša bruto darba samaksu izmaiņām š.g. otrajā ceturksnī, salīdzinājumā ar tādu pašu periodu pērngad, liecina, ka visstraujākais pieaugums bijis būvniecībā – no 201 līdz 269 latiem jeb par 33%, otrais straujākais pieaugums veselībā un sociālajā aprūpē – no 223 līdz 295 latiem jeb par 32%.

Starp Latvijas reģioniem regulārā darba samaksa š.g. otrajā ceturksnī visvairāk palielinājusies Pierīgas reģionā – par 24,7% un Rīgā – par 20,7%, bet vismazāk Latgales reģionā – par 15,5%.

Sievietes prasa mazāk kā vīrieši

Procentuāli sevišķi liela atšķirība novērojama pavisam vienkāršos amatos, kur sievietes bez izglītības tādos pašos amatos saņem mazāk. "Parasti ir runa par fiziski smagiem darbiem, kas vairāk piemēroti vīriešiem, savukārt sievietēm –galvenokārt tie ir pārdevējas, kopēšanas operatores u.tml. darbi, kas acīmredzot tiek uzskatīti par mazāk smagiem darbiem, salīdzinot ar tiem, ko vienkāršajos amatos veic vīrieši," norāda K. Kauliņš, izdarot secinājumu, ka agrāk esam bijuši līdztiesiskāki, jo gadu no gada pastāvējusi tendence atšķirībām mazināties, taču šā gada dati parāda gluži pretēju tendenci.

Visai ievērojamas atšķirības vērojamas funkciju vadītāju līmenī, kur pastāv tā sauktie "stikla griesti", un sievietēm šajā līmenī esot ļoti grūti tikt. Turklāt darba devēji šajos amatos strādājošajām sievietēm var atļauties maksāt mazāk. "Iespējams, tādēļ, kas sievietes ir mazāk prasīgas atalgojuma ziņā. Tīri psiholoģiski vīrietis mēdz paziņot, ka par tādu algu šādā amatā nestrādās, bet sieviete piekrīt," spriež K. Kauliņš.

Prēmēšanas sistēmu aktualitāte saglabājusies

Kā liecina Fontes pētījuma dati, vispopulārākās ir ceturkšņa prēmijas – 55,7% uzņēmumu, otras populārākās ir gada prēmijas – 45,6%, bet mēneša prēmijas – 40,5% aptaujāto uzņēmumu.(e-pastā klāt nosūtu diagrammu) Vislielākais prēmiju īpatsvars bijis pārdošanā un klientu apkalpošanā iesaistītajiem darbiniekiem. Prēmiju lielums joprojām saglabājies stabils – gadā vidēji 1,5 – 2 mēnešalgu apjomā.

Populārākie papildu labumi – apmaksāti uzņēmuma pasākumi. Aizvien vairāk tiek piedāvāta veselības apdrošināšana. Vēl ir arī dāvanas darbiniekiem, mobilo tālruņu sarunu apmaksa, uzņēmuma autotransporta izmantošana, dažāda veida pabalsti, sporta spēles, nelaimes gadījumu un dzīvības apdrošināšana, ceļojumu apdrošināšana, apmaksātas akadēmiskās mācības. (e-pastā klāt nosūtu diagrammu)

Savukārt, "tādas papildu lietas kā darbinieku izmitināšanu un pārvietošanās izdevumus nodrošina tie uzņēmumi, kuros ir augsta kadru mainība, mazkvalificēti strādnieki (pārdevēji, kontrolieri). Šāda tipa papildu labumi arī paliks šī līmeņa uzņēmumos," saka Fontes speciālists.

Rimi Latvia darbinieku algas šogad pārskata trešo reizi

Rimi Latvia algas pēdējā gada laikā ir augušas, un tās palielinājušās galvenokārt veikala darbiniekiem. "Tas ir ticis panākts, paaugstinot uzņēmuma efektivitāti, bet nepalielinot cenas veikalos. Divas reizes gadā veikalu darbiniekiem un vienreiz biroja administrācijai, bet, ņemot vērā šā brīža situāciju darba tirgū, veikala darbiniekiem jau rudenī algas tiks pārskatītas trešo reizi," atklāj Rimi Latvia sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Eniņa.

Rimi pēdējā gada laikā ieviestas pārmaiņas, kas skārušas ilggadējos darbiniekus. "Tie veikalu darbinieki, kuri pie mums strādājuši ilgāk kā 3 gadus, saņem veselības apdrošināšanu, kas kalpo kā papildu motivācija. Tiem darbiniekiem, kuriem ir grūti nokļūt līdz darba vietai, tiek piešķirtas transporta kompensācijas. Mēs nākam pretī arī ar darba plānošanas iespējām, kas, piemēram, ir ļoti pozitīvs moments studentiem, jaunajām māmiņām un citiem interesentiem," stāsta Z. Eniņa.

Hanza Līzingā algu pieaugums 15%

"Atalgojuma pārskatīšana pie mums notiek reizi gadā, rudenī. Pagājušajā gadā vidējais atalgojuma pieaugums bija 15%. Lai objektīvi noteiktu konkurētspējīgu atalgojumu, piedalāmies atalgojuma pētījumos, ievērojam iekšējā godīguma principu, kā arī vadāmies pēc izveidotās vērtēšanas un klasificēšanas sistēmas, kas ļauj salīdzināt amatus. Nosakot atalgojumu, tiek ņemts vērā arī katra personīgais ieguldījums," klāsta Irīna Pīgozne, Hansa Līzings direktore, AS Hansabanka valdes locekle.

Labumu grozā ietilpināti tādi labumi kā veselības apdrošināšanas polises, bet atsevišķām amatu kategorijām, sākot darbu, tiek kompensēti izdevumi par lietišķā apģērba iegādi. Uzņēmumā ir arī lojalitātes bonusi – papildu atvaļinājuma dienas, pensiju fondi, atbalsts priecīgos brīžos – kāzas, bērnu piedzimšana, skolas sākšanās utt., kā arī bēdīgos – atbalsts tuvinieku zaudējumos.

Rīgas satiksmes darbinieku algu palielinājums 20%

RP SIA Rīgas satiksme darbiniekiem algas palielināja šā gada janvārī vidēji par 22,5%. Nākamā gada budžeta plānā paredzēts palielinājums vidēji par 23%. Uzņēmumam ar darbinieku arodbiedrību ir noslēgts darba koplīgums, kas nosaka darba algu un piemaksas uzņēmumā. "Piemēram, darbiniekam, kas veic nakts darbu, nosaka piemaksu ne mazāk kā 50% apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes. Ir arī noteiktas piemaksas darbiniekiem, kas veic virsstundu darbu vai veic darbu svētku dienās, ne mazāk kā 100% apmērā no darbiniekam noteiktās stundas vai dienas algas likmes vai akorda algas," stāsta Oskars Fīrmanis, RP SIA Rīgas satiksme preses sekretārs.

RP SIA Rīgas satiksme darbiniekam ar bērna piedzimšanu tiek izmaksāts pabalsts divu minimālo algu apmērā, bet darbiniekam, stājoties laulībā, tiek piešķirts pabalsts vienas valstī noteiktās minimālās algas apmērā. Tāpat darbiniekiem tiek piešķirts pabalsts par bērniem, kuri uzsāk mācības 1. klasē vienas valsts noteiktās minimālās darba algas apmērā. Uzņēmums piešķir arī materiālo pabalstu smagu materiālu apstākļu gadījumā, stihiskas nelaimes gadījumā (ugunsgrēks, plūdi), sedz 50% no zobārstniecības izdevumiem, kā arī var apmaksāt 50% no izdevumiem, kas saistīti ar uzturēšanos slimnīcā. Uzņēmuma darbiniekiem ir veselības apdrošināšana.

Formula labklājības veicināšanai

Uzņēmumiem par darbinieku algu celšanu konkurētspējīgā līmenī ir un būs jādomā vēl vismaz pāris gadus – tās ir prognozes, kuru pamatā ir speciālistu pētījumi un secinājumi, analizējot tirgus situāciju kopumā.

Celt algas tikai uz uzņēmuma peļņas rēķina nav ilgtspējīgs risinājums. "Pirmkārt, ir jāstrādā pie uzņēmuma efektivitātes paaugstināšanas – katram uzņēmumam jāmēģina pelnīt vairāk. Efektivitāte pieaug vidēji par 6 – 7%, un pašlaik nav pamata domāt, ka gaidāms efektivitātes sprādziens. Otrkārt, ņemot vērā mūsu izteikti negatīvo saldo, vairs nepastāv jautājums, ir vai nav vajadzīga imigrācija. Runa ir par to, kādai tai jābūt," ir pārliecināts Fontes speciālists K. Kauliņš, papildinot, ka tai jābūt kontrolētai – tādai, lai tā vairotu darbspējīgo cilvēku resursus, jo pie esošās proporcijas starp strādājošiem un tiem, kas nestrādā (skolēni, pensionāri), tas ir ļoti būtiski. Ja šāda tendence saldo rādītājiem turpināsies, tad 2052. gadā visticamāk būs katastrofa – būsim izmirstošo nāciju vidū, jo fiziski nespēsim sevi atražot. Patiesībā šāda tendence ir visas Eiropas nelaime.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form