Evija Miezīte: Cik Latvija nopelna no ārvalstu naudas?
Foto: LETA

KPMG jau piekto reizi ir veikusi pētījumu par nerezidentu klientu segmenta ietekmi uz Latvijas banku nozari un valsts ekonomiku kopumā, un šobrīd ir izdots ziņojums par 2011. gadu, kurā ir ietverti vairāki būtiski secinājumi.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ārvalstu naudas līdzekļu apjoms Latvijas banku nozarē turpināja pieaugt

Statistika rāda, ka ārvalstu klientu noguldījumu apkalpošana vēsturiski ir bijis nozīmīgs finanšu pakalpojumu nozares virziens. 2011. gada beigās ārvalstu noguldījumu apjoms Latvijā pārsniedza pirmskrīzes līmeni un 2012. gadā pieauga vēl par 16,8%, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati. Krīze, protams, ietekmēja ārvalstu klientu noguldījumu apjomu, it īpaši tas redzams 2008. un 2009. gadā, taču šīs tendences ir salīdzināmas ar citām tautsaimniecības nozarēm un kopējo IKP sarukumu. Tāpēc ir pamats apgalvot, ka finanšu pakalpojumi ārvalstu klientiem veido stabilu un pietiekoši nozīmīgu Latvijas tautsaimniecības daļu.

Igaunija cenšas neatpalikt

Apskatot ārvalstu klientu noguldījumu apjomu visās Baltijas valstīs, secinām, ka arī Igaunijā vērojama stabila izaugsmes dinamika. Tomēr Latvija ir spējusi piesaistīt visvairāk ārvalstu klientu līdzekļus, kas pielīdzināmi aptuveni 70% no visiem ārvalstu klientu noguldījumiem Baltijas valstīs 2011. gada beigās. Latvija ir līderis līdzekļu piesaistē Baltijā jau vairāk nekā 10 gadus. Taču ir vērts atzīmēt, ka, lai arī no ievērojami mazākas bāzes, 2011. gadā Igaunijā ārvalstu depozītu apjoms pieauga straujāk nekā Latvijā, t.i., par 28% (Latvijā - par 13%). Pie tam Igaunija ir izveidojusi mērķtiecīgu mārketinga programmu sevis kā finanšu centra atpazīstamības veicināšanai. Tāpēc arī Latvijai ir nepieciešams pastāvīgi izvērtēt savu konkurētspēju ārvalstu klientu piesaistē finanšu pakalpojumu nozarē un stiprināt Rīgas kā finanšu centra tēlu.

Pozitīva ietekme uz Latvijas tautsaimniecību

Ārvalstu klientu apkalpošanai banku nozarē ir pozitīva ietekme uz Latvijas tautsaimniecību. 2011. gadā banku nozares ārvalstu klientu segmenta ietekme uz Latvijas tautsaimniecību pielīdzināma 0,9% no IKP jeb aptuveni 128 milj. latu (salīdzinoši 2010. gadā - 0,6% no IKP jeb aptuveni 76 milj. latu). Šis segments rada papildus ieņēmumus citu nozaru uzņēmumiem, jo ārvalstu klientu apkalpošanai tiek  patērētas vietējās preces un pakalpojumi. 2011. gadā papildus pienesums tika aplēsts aptuveni 15 milj. latu apmērā. Lielākie ieguvēji uz telpu apsaimniekotāji, mārketinga, IT, transporta uzņēmumi, konsultāciju sniedzēji un citi uzņēmumi. Attiecīgi, pieaugot ārvalstu klientu segmentam, pieaug arī šī segmenta pienesums saistītajām nozarēm.

Finanšu pakalpojumu eksports 2011. gadā nodrošināja aptuveni 1600 darbavietas kvalificētiem speciālistiem ar augstu pievienoto vērtību, un par šo darbinieku atalgojumu tiek maksāti nodokļi. Jāatzīmē, ka ārvalstu klientu apkalpošanā iesaistīto darbinieku skaitam ir tendence pieaugt gadu no gada.

Kā būtiska ietekme jāatzīmē radītie nodokļu ieņēmumi valsts, pašvaldību un sociālajā budžetā kopā par aptuveni 30 milj. latu.

Tātad ārvalstu klientu apkalpošanai ir daudzveidīga ietekme uz Latvijas tautsaimniecību.

Labas attīstības iespējas

Latvijas ekonomikas izaugsme pēdējos gados ir viens no faktoriem, kas nodrošinājis veiksmi ārvalstu līdzekļu piesaistē. Latvijas bankas pastāvīgi iegulda līdzekļus klientu apkalpošanas uzlabošanā un ar to saistītajā infrastruktūrā, tai skaitā risku vadībā, lai veicinātu šī ienesīgā un vērā ņemamā segmenta ilgtspējīgu izaugsmi. Tāpēc secināms, ka ārvalstu līdzekļu stabila pieauguma tendence Latvijas bankās varētu turpināties.

Arī tādam ārējam faktoram kā lielajām finanšu grūtībām konkurējošajā valstī Kiprā būs ietekme uz Latvijas banku nozari. Taču sagaidāms, ka Latvijas bankās ieviestās procedūras un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas iniciatīvas regulēs šīs ietekmes apmēru.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form