Foto: Privātais arhīvs
Šī gada apkures sezonu lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju gaidīja ar bažām par to, vai rudens un īpaši ziemas periodā viņi spēs norēķināties par siltumenerģiju. Protams, ekstremālajā cenu kāpumā var vainot notikumus pasaulē, taču daļa atbildības jāuzņemas arī mūsu pašu lēmumu pieņēmējiem. Tā vietā, lai sekmētu savas valsts energoneatkarību, tik būtisku resursu enerģijas ražošanā kā atkritumus mēs gadiem esam aprakuši un turpinām aprakt poligonos.

Aplēses liecina, ka Latvijā radīto sadzīves atkritumu daudzums uz vienu iedzīvotāju tuvojas Eiropas ekonomiski attīstīto valstu līmenim. Ja pieņemam, ka Latvijā dzīvo aptuveni 1,8 miljoni iedzīvotāju, tad divpadsmit mēnešos mūsu valstī vien rodas gandrīz miljons tonnu sadzīves atkritumu. Neskatoties uz valsts institūciju un sabiedrisko organizāciju centieniem sabiedrības izglītošanā par atkritumu šķirošanu un jaunu paradumu veidošanu, joprojām lielākā daļa jeb 60% no saražotajiem atkritumiem tiek apglabāta poligonos.

To, ka šajā jomā ir problēmas, atzīst arī sabiedrība – 74% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka mūsu valstī atkritumu pārstrāde nav pietiekami efektīva.

Saskaņā ar Eiropas Savienības aprites ekonomikas mērķiem visām valstīm līdz 2035. gadam ir jāsamazina poligonos apglabāto atkritumu daudzumu līdz 10%, reģenerējot 25% un pārstrādājot 65% no kopējiem atkritumiem. Latvijai šī mērķa sasniegšanai nākamo 13 gadu laikā ir kardināli jāmaina attieksme pret atkritumiem un jāveido sistēma, kas pilnvērtīgi risina šo jautājumu.

Vērtīgs resurss

Augustā piedalījos nozares konferencē "Latvijas Zaļais kurss atkritumu saimniecībā", un tajā klātesošie nozares eksperti un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Toms Artūrs Plešs rosināja uz atkritumu apsaimniekošanu sākt lūkoties kā resursu apsaimniekošanas jomu. Izskanēja pat aicinājums mainīt jomas nosaukumu uz resursu apsaimniekošanas nozari. To, ka atkritumi var kalpot par izejvielu jaunam produktam, zina teju ikviens, kurš kādreiz veikalā ir iegādājies, piemēram, otrreiz pārstrādātu maisiņu.

Taču patiesībā pārāk maz tiek runāts par nešķirojamo un pārstrādei nederīgo atkritumu reģenerāciju un tās sniegtajiem ieguvumiem. Manā ieskatā reģenerācijai tādi ir vismaz divi.


Atkritumu kalnu likvidēšana

Pirmkārt, reģenerācija būtiski samazina nešķirojamo un pārstrādei nederīgo atkritumu daudzumu, ko citkārt esam spiesti noglabāt poligonos, un ar pakalpojumu tarifu turpināt segt izmaksas par šo atkritumu uzglabāšanu. Resursu reģenerācija ir iespēja iegūt papildu energoresursus, un tādām valstīm kā Latvija, kurām ir ierobežoti energoresursi, tas ir jo īpaši būtiski. Praktiski visās Eiropas valstīs nešķirotie un pārstrādei nederīgie atkritumi nonāk reģenerācijas iekārtās, neveidojot to kalnus nākamajām paaudzēm. Jāatzīmē, ka orientējoši 30% nešķirojamos un pārstrādei nederīgos atkritumus reģenerē pat tās valstis, kuru iedzīvotāji ir ļoti apzinīgi šķirotāji (Vācija, Dānija, Itālija u.c.).


Solis energoneatkarības virzienā

Otrkārt, reģenerācija sniedz iespēju valstij kļūt energoneatkarīgākai, jo tajā radītās enerģijas daudzums proporcionāli samazina importētās enerģijas apjomus. Laikā, kad Latvijas iedzīvotājiem dabasgāze un no tās saražotā siltumenerģija maksā krietni vairāk nekā gadu iepriekš, ir vērts paskaidrot, ka reģenerējot tikai 30% Latvijā radīto atkritumu ir iespējams aizstāt 115 000 000 kubikmetrus gāzes. Vienkāršiem vārdiem sakot, tie ir 10% no kopējā valsts dabasgāzes patēriņa.


Resursu efektīva izmantošana

Latvijas resursi ir ierobežoti, tāpēc mums ir jāmācās maksimāli lietderīgi tos izmantot. Lai veicinātu mūsu energo un resursu neatkarību, mēs turpināsim veicināt mūsu sabiedrības izpratni par dažādiem pārstrādes veidiem un to sniegtajām iespējām.


Lai gan šo apkures sezonu būsim spiesti pārdzīvot lielā neziņā par resursu pieejamību un iespējamo nākamo cenu kāpumu, manā ieskatā viens no jaunās Saeimas, valdības un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra prioritārajiem uzdevumiem ir veicināt Latvijas enerģētisko neatkarību, tostarp, radot labvēlīgus apstākļus reģenerācijas staciju izveidei, jo īpaši tādēļ, ka šādu atkritumu kā vērtīga resursa izmantošanu atbalsta 78% mūsu valsts iedzīvotāju.



Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!