Mūsu paziņojums deva jaunu impulsu pasaules mēroga sarunās par klimatu, un pavisam nesen ASV un Ķīna izvirzīja savus mērķrādītājus. Tās ir iepriecinošas vēstis. Tomēr ceļā uz saistošu un jēgpilnu globālo vienošanos par klimata pārmaiņām nākamais mēnesis būs tikpat svarīgs.
1. decembri pārstāvji no visām pasaules valstīm Limā pulcēsies ļoti izšķirīgā konferencē, kurā centīsies likt pamatus globālam nolīgumam par klimata pārmaiņām, ko pasaules valstu līderi apņēmušies noslēgt apmēram pēc gada Parīzē.
Nav šaubu, ka ir steigšus jārīkojas, lai sparīgi virzītos uz pasaules ekonomikas dekarbonizāciju un gūtu paliekošus rezultātus cīņā ar līdz šim nepieredzētām globālām problēmām. Visus kontinentus ir piemeklējušas klimata pārmaiņu sekas: sākot ar lielo ledāju kušanu Dienvidamerikā un beidzot ar jūras ledus atkāpšanos Arktikā.
Nav apstrīdams, ka cilvēka darbība ietekmē klimatu. Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) Piektais novērtējuma ziņojums liecina, ka oglekļa dioksīda koncentrācija atmosfērā sasniegusi vēl nebijušu līmeni. Jo ilgāk mēs turpināsim kaitēt klimatam, jo lielāki būs apdraudējumi un jo dārgāk izmaksās pielāgošanās pārmaiņām.
Tomēr IPCC ziņojums arī skaidri atklāj, ka starptautiskais mērķis — panākt, ka globālā sasilšana nesasniedz 2°C — ir sasniedzams. Mums jāpanāk, ka valstu iesaistīšanās globālajā klimata pārmaiņu nolīgumā ir pietiekami noteikta, lai šo mērķi realizētu.
Jaunajā nolīgumā ir jāatspoguļo gan tas, kā mainījusies valstu atbildība pasaules ekonomikas kontekstā, gan mūsdienu ģeopolitiskā realitāte un valstu iespējas. Pats svarīgākais ir panākt, lai it visas valstis apņemtos dot savu artavu.
Tāpēc galotņu sanāksmei Limā ir tik liela nozīme. Tā būs izdevība izdarīt spiedienu uz citām valstīm, īpaši pārējām G20 valstīm, lai tās bez liekas kavēšanās nospraustu savus mērķus. Jo ātrāk tās šādus mērķrādītājus izvirzīs, jo vairāk laika mums būs izvērtēt, vai ar to pietiek, lai — pēc zinātnieku atzinuma — panāktu, ka globālā sasilšana nepārsniedz 2°C.
Konferencē apspriedīs arī metodiku, kā novērtēt dažādu valstu devumu un tādējādi nodrošinātu, ka tas ir gan taisnīgs, gan pietiekams vajadzīgā rezultāta sasniegšanai. Visbeidzot, ne mazāk svarīgi ir apspriest jautājumu par to, kā finansēt cīņu pret klimata pārmaiņām vismazāk aizsargātajās valstīs.
ANO ģenerālsekretārs Pans Gimuns (Ban Ki-moon) ir aicinājis pasaules valstu vadītājus klimata pārmaiņas "no šodienas cilvēces lielākās kopējās problēmas padarīt par lielāko izdevību kopīgai virzībai uz ilgtspējīgu nākotni". To panākt neizdosies, ja nebūs politiskās drosmes jau šobrīd rīkoties noteikti, vērienīgi un visiem kopā.
* teksta līdzautors Migels Ariass Kanjete, Klimata politikas un enerģētikas komisārs.