Ferencs Bāņai: Atbilde Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājai Vitai Andai Tēraudai
Foto: LETA

Atsaucoties uz Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājas Vitas Andas Tēraudas ārkārtīgi negatīvo viedokli par Ungārijas ārkārtējiem pasākumiem Covid-19 pandēmijas laikā apvienojumā ar vispārīgi negatīvo Ungārijas parlamenta darbības vērtējumu, kas publicēts "Delfi" ziņu portālā, vēlos uzsvērt dažus neapstrīdamus faktus, lai ļautu lasītājiem pašiem pārliecināties par patieso demokrātijas situāciju Ungārijā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Visās ES dalībvalstīs saskaņā ar to konstitucionālajām un tiesību sistēmām ir ieviesti vairāki ārkārtējie pasākumi, lai ierobežotu pandēmiju un mazinātu ekonomisko krīzi. Arī Ungārijas valdība ātri rīkojās; saskaņā ar Ungārijas Konstitūciju tika izsludināts ārkārtējais stāvoklis, lai aizsargātu pilsoņu veselību un dzīvību un ļautu varas iestādēm ieviest efektīvus pasākumus epidēmijas ierobežošanai. Taču saskaņā ar mūsu likumdošanu ārkārtējie pasākumi ir spēkā tikai 15 dienas, izņemot, ja Nacionālā asambleja piešķir valdībai atļauju pagarināt ārkārtējo stāvokli. Nenotika nekas cits kā Ungārijas Nacionālās asamblejas konstitūcijā paredzētās atļaujas piešķiršana valdībai pagarināt ārkārtējo noteikumu piemērošanu saistībā ar ārkārtas stāvokli, lai tā spētu savlaicīgi un izlēmīgi reaģēt uz izaicinājumiem, ko rada pandēmijas straujā izplatīšanās. Bez šaubām, jebkurus noteikumus var interpretēt dažādi, tai skaitā kļūdaini, var ātri ieņemt uzbrūkošu nostāju, taču fakti paliek fakti, un tas ir jāņem vērā.

Pirmkārt, pretēji izteiktajiem apgalvojumiem, pagarinājuma likuma mērķis nav demokrātijai svarīgās līdzsvara un atsvara sistēmas likvidēšana, kā arī tas neparedz Ungārijas Nacionālās asamblejas varas ierobežošanu. Nav noteikumu, kas paredz varas sagrābšanu, demokrātijas iznīcināšanu un izmaiņu veikšanu Ungārijas demokrātiskajā varas struktūrā. Šīs apsūdzības ir nepamatotas. Asambleja jebkurā laikā var atcelt valdībai piešķirtās pilnvaras gan pilnībā, gan daļēji – atsevišķu pasākumu gadījumā, ja uzskata to par nepieciešamu. Pretēji bažām, likumā nav ietverti nekādi Nacionālās asamblejas darbības ierobežojumi, un, pretēji daudzu maldīgajiem uzskatiem, regulāri notiek Nacionālās asamblejas sēdes un valdība ziņo parlamentam par īstenotajiem pasākumiem cīņā ar pandēmiju. Arī Konstitucionālā tiesa strādā ar pilnu jaudu, sniedzot īstenoto pasākumu nepieciešamo tiesisko kontroli.

Otrkārt, pilnvaras, kas piešķirtas Ungārijas valdībai ar pagarinājuma likuma pieņemšanu, ir ierobežotas to darbības lauka, būtības un laika ziņā un pakļautas daudziem nosacījumiem. Tie paredz, ka valdība var ieviest tikai tādus ārkārtējos pasākumus, kuri ir nepieciešami un samērīgi Covid-19 pandēmijas apstākļos, lai pasargātu pilsoņu veselību, dzīvību un drošību, kā arī lai veicinātu nacionālās ekonomikas stabilizēšanu. Šie pasākumi būs spēkā tikai līdz ārkārtējā stāvokļa beigām. Visas varas iestādes turpinās strādāt konstitucionālās un likumiskās kārtības ietvaros.

Treškārt, man strikti jānoraida bažas attiecībā uz "galēji labējo" līderi, "valsts demokrātijas drupināšanu" un "hibrīda režīmu", ko savā rakstā paudusi Tēraudas kundze. Šiem apgalvojumiem nav pilnīgi nekāda pamata. Nevar apstrīdēt to, ka ārkārtējā stāvokļa beigu datums nav pasludināts, jo mēs nevaram paredzēt pandēmijas beigas. Pašreizējos apstākļos šādas prognozes būtu nereālas un neiespējamas, jo mēs pat aptuveni nezinām, kad beigsies pandēmija. Nav zināms arī tas, vai Nacionālajai asamblejai nākotnē būs iespējams sanākt jebkurā noteiktā laikā Tādējādi īpašās tiesiskās kārtības nepārtrauktība var tikt apdraudēta. Arī šeit, Latvijā, tiek apspriests šis jautājums.

Ungārijas likumdošanā ir skaidri atrunāts, ka pasākumi zaudēs spēku līdz ar ārkārtas stāvokļa beigām. Visiem pasākumiem jābūt nepieciešamiem un samērīgiem, un tie kalpo tikai vienam mērķim – cīņai ar pandēmiju.

Un, visbeidzot, Krimināllikuma grozījumi paredz kriminālo atbildību par tīšu nepatiesas informācijas izplatīšanu un izkropļošanu, kas var radīt šķēršļus un kaitēt centieniem pasargāt cilvēkus no vīrusa izplatīšanās. Tātad šī regulējuma mērķis ir cīņa ar ļaunprātīgām dezinformācijas kampaņām, nevis ar opozīcijas medijiem. Un vēlreiz jāuzsver, ka tas darbojas ārkārtējā stāvokļa ietvaros, palīdzot varas iestādēm cīnīties ar pandēmiju. Nepatiesas informācijas izplatīšanu par nopietnu problēmu atzīst Eiropas Savienība un arī Apvienoto Nāciju Organizācija, un cīņa ar to ir gluži pamatota.

Tiem, kuri raizējas par Ungārijas valdības īstenotajiem ārkārtējiem pasākumiem, vajadzētu tuvāk papētīt to, kas tiek darīts katrā no ES dalībvalstīm, nevis izcelt vienu valsti. Esmu pārliecināts, ka pirms viedokļa paušanas būtu jāiepazīstas ar faktiem. Dubultstandarti, nepatiesi apgalvojumi, kļūdaina interpretācija nav veids, kā saglabāt Eiropas Savienības vienotību un veicināt dalībvalstu savstarpējo sadarbību un atbalstu, kas ir tik ļoti nepieciešams šajā grūtajā laikā. Un vissvarīgākais mums visiem šobrīd ir koncentrēties cīņai ar Covid-19 pandēmiju.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form