Bibliotēkas celtniecībā neierēķinātā infrastruktūra – 45,6 miljonu, 60 miljonu vai 180 miljonu vērta?

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Lai jauno Nacionālās bibliotēkas ēku varētu izmantot, papildus 116 miljoniem latu vajadzēs vēl aptuveni 60 miljonus latu infrastruktūras ēkas būvniecībai, teritorijas labiekārtošanai u. c. darbiem. Infrastruktūras ēkā atradīšoties kondicionēšanas iekārtas, katlumāja u. c., bez kā pašu bibliotēku lietot nevarēs," tā nesen ziņoja mediji, atsaucoties uz sabiedrības par atklātību "Delna" aplēsēm. Pēc šīm ziņām sabiedrība ir izbrīnīta - vai tad tādai lietai kā katlumāja nevajadzēja būt jau sākotnējā ēkas projektā un kāpēc tā tik dārga?

Tiešām - runājot par Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas celtniecību, publiski līdz šim nav ticis minēts, ka celtniecības tāmē nav iekļauta būtiski svarīga infrastruktūra - tehniskā ēka ar apsildes un dzesēšanas funkcijām, transformatoru apakšstacija, pazemes autostāvvieta. Tāmē nav arī no ēkas lietošanas viedokļa mazāk svarīgu objektu - gājēju pārejas pāri Mūkusalas ielai un iekšējās ielas bibliotēkas teritorijā. Kultūras ministrija (KM) aizbildinās: pirms izstrādāts infrastruktūras objektu projekts, nav bijis iespējams aplēst, cik tie maksās. LNB infrastruktūras ģenerālā plāna koncepcijas galīgais variants pieņemts 2008. gada novembrī, infrastruktūras objektu būvprojekts pabeigts 2009. gada decembrī.

Sabiedrība par atklātību "Delna", ar kuru KM savulaik noslēdza līgumu par LNB projekta atklātības sabiedrisko uzraudzību, 21. decembra ziņojumā raksta: "Šobrīd Kultūras ministrija ir saņēmusi infrastruktūras objektu projektu, kas pēc ekspertīzes veikšanas tiks iesniegts būvatļaujas saņemšanai. Kultūras ministrijas aplēses liecina, ka infrastruktūras objekti varētu izmaksāt ap 20 miljonus latu. "Delnas" eksperts Sergejs Meierovics uzskata, ka atsevišķu infrastruktūras ēku izbūve tehniski nav pieņemama, jo tas sarežģīs un sadārdzinās ēkas inženiertehnisko nodrošinājumu."

Tomēr 20 miljonu nav galīgā summa. Jau minētā "Delnas" ziņojuma prezentācijā organizācijas pārstāvji minējuši, ka bibliotēkas infrastruktūras izveide līdz ar mēbeļu un datortehnikas iegādi varētu maksāt pat 60 miljonus latu papildus jaunās ēkas celtniecībai nepieciešamajiem 135,3 miljoniem (šāda summa sanāk, rēķinot kopā ar PVN).

Kultūras ministrija gan uzskata - "Delnas" aprēķini esot pārāk lieli un decembrī pabeigtais LNB infrastruktūras objektu būvprojekts paredz infrastruktūras objektu izbūvi sešās kārtās ar kopējām izmaksām 45,6 miljoni latu. Visdārgākā plānota daudzfunkcionālā tehniskā ēka un LNB pieslēgumi ārējiem inženiertīkliem - 25,6 miljoni latu. Pazemes autostāvvietas izbūves 2. posms maksās 8,6 miljonus latu, transformatoru apakšstacija - 6,1 miljonu, bet Valguma, Akmeņu, Mūkusalas ielas un Uzvaras bulvāra rekonstrukcija - 4,4 miljonus latu. Nepilns miljons būs nepieciešams notekūdeņu un ūdens maģistrālo vadu rekonstrukcijai, bet 0,4 miljoni latu - Daugavas krastmalas labiekārtojumam. Ministrija šobrīd strādājot, lai rastu risinājumus, kā samazināt infrastruktūras objektu izbūves izmaksas.

Taču grūti noticēt šiem skaitļiem kā galīgajiem, vismaz tik ilgi, kamēr pretēji ministra Inta Dāldera jau vasarā solītajam detalizētam izmaksu sarakstam nebūs iespējams izsekot operatīvi internetā.

Arī tad, kad tika nosaukta Gaismas pils šķietami pilnīgā celtniecības tāme, bijusī kultūras ministre Helēna Demakova solīja: ar šiem līdzekļiem pietiks, lai bibliotēka varētu pārcelties uz jaunajām telpām. Tādēļ jābažījas, vai tuvāk patiesībai nav agrākā "J3B" vadītāja Zigurda Magones, kuru novembrī no darba Kultūras ministrijā atlaida, man minētās daudz lielākās summas. Viņš gan atzīst, ka precīzus skaitļus neatceras, turklāt aprēķini veikti pirms tehniskā projekta pabeigšanas: "Šogad gatavojām kredīta pieteikumu Eiropas Investīciju bankai (EIB), kura būtu gatava atvērt kredītlīniju. Tehniskās ēkas celtniecībai un visu piegulošo ielu rekonstrukcijai, ko vēlāk apņēmās paveikt Rīgas dome, nepieciešamie līdzekļi tika lēsti vairāk nekā 180 miljonu latu apmērā."

Valsts kase (VK), caur kuru iet EIB iesniedzamie projekti, apstiprināja, ka Finanšu ministrija patiesi šogad nosūtījusi vēstuli ar lūgumu piešķirt aizdevumu no valsts budžeta finansētu investīciju projektu, tostarp, LNB ēkas būvniecības projekta, īstenošanai. Taču precīza aizdevuma summa un mērķis tajā neesot minēti, vien tuvākajos pāris gados valsts budžetā paredzētie līdzekļi LNB jaunās ēkas celtniecībai. Šādiem projektiem EIB varot piešķirt pat 75 procentus nepieciešamās summas, tomēr nosacījumu apspriešana vēl nav sākusies, informēja VK sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Šneidere.

***

UZZIŅA

LNB būvniecībai atvēlētie līdzekļi no valsts budžeta:

2008. gadā 9 302 678 lati

2009. gadā 7 700 000 latu

2010. gadā 13 018 380 latu (plānots)

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form