Tieši otrādi – atceros braucienu aprīlī "Bolt" taksometrā, kura šoferis mani atpazina kā Saeimas Jaunās konservatīvās partijas deputātu, kas cīnās pret azartspēlēm, un ar lielu sajūsmu stāstīja, ka viņa dzimtajos Kauguros pēc spēļu zāļu slēgšanas cilvēkiem pēkšņi parādījusies nauda aizvest ģimeni uz vietējo restorānu vai salabot automašīnu vietējā servisā. Viņa vērtējums bija vienkāršs: iepriekš veči daļu naudas vienkārši atstājuši kādā no apkārtnes spēļu zālēm.
Tagad spēļu zāles atkal ir vaļā, lai gan aptuveni 20 no tām savu darbību ir apturējušas, pateicoties Covid-19 ārkārtējās situācijas periodam un šogad ieviestajam Pašatteikušos personu reģistram (tas gan vēl jāuzlabo ar iespēju pirmās pakāpes radiniekam papildināt sarakstu), kas kopumā ir labs panākums.
Tomēr politiskā cīņa par spēļu zāļu slēgšanu turpinās. Šī gada 15. jūlija Saeimas budžeta komisijā koalīcijas liberālās partijas izgāza Azartspēļu un izložu likuma grozījumus, kuros 2. lasījumā ar opozīcijas balsīm tika iebalsota daudz lielāka pašvaldību teikšana par spēļu zāļu slēgšanu savās teritorijās. Tas būtu reāls ierocis pašvaldību rokās, kā no savām teritorijām padzīt darbojošās spēļu zāles (atvērt jaunas spēļu zāles jau tagad ir daudz grūtāk), izvairoties no gadiem ilgiem tiesas procesiem, kuros azartspēļu nozare bruņojusies ar labākajiem advokātiem.
Konservatīvie pret liberāļiem
Kopumā tā ir cīņa par ideoloģiju: no vienas puses ir liberālā pārliecība, kas neatbalsta valsts iejaukšanos legāla biznesa darbībā, akcentējot katra indivīda tiesības izvēlēties, kā tērēt naudu un kādu riska līmeni atļauties "izklaidēs" utt., iepretim konservatīvo pārliecībai, ka spēļu zāļu bizness nav labākais veids, kā audzēt valsts labklājību, spēļu zālēs pavadītais laiks un resursi tiek atrauti no ģimenes un bērniem un valstij noteiktas sabiedrības grupas ir jāpasargā no šādas legālas nozares ietekmes.
Jā, var būt runa par ierobežotu skaitu kazino un spēļu zāļu luksusa klases viesnīcās ar galvenokārt tūristu mērķauditoriju, lai azartspēļu pieejamība tiem, kas tīko un var atļauties šādas izklaides, vairāk līdzinātos operas apmeklējumam, nevis skrējienam pēc piena uz tuvējo veikalu.
Liberālā spārna attieksmi pret azartspēļu ierobežošanas jautājumu labi ilustrē vienas partijas regulāri piesauktais piecu punktu plāns azartspēļu ierobežošanai, kas būtībā ir acu aizmālēšana un nekādus izšķirīgus soļus masveida spēļu zāļu slēgšanai neparedz. Starp citu, plāns paredz arī lemšanu par azartspēlēm pārcelt no pašvaldības valsts kompetencē, kur liberālajam blokam koalīcijā ir balsu pārsvars pār abām konservatīvā spārna partijām.
Azartspēļu greizā ekonomika
Daudzi no mums redz, kā mikrorajonu un mazpilsētu "laimētavās" tiek pazaudēti iedzīvotāju ienākumi, lai nogulsnētos atsevišķu biznesmeņu dividendēs un mākslas kolekcijās, tiek grautas ģimenes, bet parādu slogs spiež emigrēt. Tikmēr spēļu zāļu–ātro kredītu–lombardu ekosistēma turpina savu uzvaras gājienu.
Tomēr, neskatoties uz to visu, mēs tiekam baidīti ar lieliem budžeta ieņēmumu kritumiem, ja slēgsim azartspēļu zāles. Tātad – Finanšu ministrijas un liberālo partiju ieskatā, jo vairāk Latvijā būs spēļu zāļu, jo lielāki būs ieņēmumi budžetam no azartspēļu nodevām, jo vairāk varēsim atvēlēt veselībai, izglītībai un aizsardzībai. Vai tiešām ar šādu biznesa modeli attīstīsim Latvijas ekonomiku?
Esmu pārliecināts, ka spēļu zāļu slēgšana visā Latvijā atstātu pozitīvu ietekmi uz ekonomiku. Jā, pārejas periodā līdz pilnīgam spēļu zāļu aizliegumam samazinātos azartspēļu nodevu ieņēmumi, bet tie tiktu kompensēti ar augstākiem ieņēmumiem PVN, IIN, akcīzes un citu nodokļu pozīcijās atkarībā no tā, kur azartspēlēs nenotriektā nauda tiktu iztērēta.
Vairāk līdzekļu nonāktu ģimenēm draudzīgākos izklaides veidos, kā arī nozarēs un produktos ar lielāku pievienoto vērtību sabiedrībai. Domāju, iedzīvotāju finansiālā veselība uzlabotos: no azartspēlēm atkarīgie vairs neņemtu "ātros kredītus" un sāktu veidoties finanšu uzkrājumi arī mazāk nodrošinātajiem.
2019. gadā vidēji katrs Latvijas iedzīvotājs azartspēlēs ir iztērējis ap 150 eiro. Ja visa šī nauda tiktu iemaksāta valsts budžetā, tā veidotu ap 25% no 2020. gada Veselības ministrijas budžeta. Protams, daļu no ieņēmumiem rada ārzemju tūristi, bet Covid-19 apstākļos viņu "pienesums" azartspēlēs ir krietni mazinājies.
Dažādas uzņēmēju organizācijas piemin darbaspēka trūkumu kā problēmu. 2019. gadā azartspēļu nozarē (profesiju klasifikatora kods 4212) strādāja ap 1500 darbinieku. Slēdzot lielu daļu spēļu zāļu, nozarē strādājošajiem tiktu dots pietiekami ilgs laiks, lai veiktu pārkvalificēšanos un iegūtu mūsdienu darba tirgum nepieciešamās zināšanas, kas ļautu atrast jaunas, valsts labklājībai noderīgākas darbavietas. Piemēram, "Lidl" īsteno kampaņu par vairāk nekā 1000 jaunu darbinieku piesaisti "Lidl" veikalu tīklam Rīgā un reģionu pilsētās.
Azartspēļu naudas plūsmas apsīkums arī piespiestu meklēt risinājumus finansējuma trūkumam mākslas un kultūras jomā, citādi azartspēļu mecenātu miljoni "nopērk" daļas sabiedrības labvēlību vai vienaldzību pret azartspēļu biznesa blaknēm.
Azartspēļu uzraudzības nespēja
Pēc maniem novērojumiem, azartspēļu nozari uzraugošā Finanšu ministrija un tās pakļautībā esošā Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija gadiem ilgi nodokļu ieņēmumu argumenta aizsegā uztraucas par azartspēļu industrijas komfortu un jebkādām straujām kustībām azartspēļu ierobežošanā. Piemēram, azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnes 2019.–2026. gadam jau top vairākus gadus un pamatā ir "bezzobainas".
Azartspēļu nozare naski biedē ar nelegālo "pagrīdes" un interaktīvo azartspēļu izplatību, ja tiktu pieņemts lēmums par spēļu zāļu slēgšanu, bet jāatceras, ka tādēļ mums ir Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija un tiesībsargājošās institūcijas, kurās cilvēkiem maksā algu, lai netiktu pieļauti likumpārkāpumi.
Turklāt pašai nozarei būtu jātiek galā ar nesen izskanējušajiem pārmetumiem no Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītājas Ilzes Znotiņas puses, ka azartspēļu biznesā, iespējams, notiek ievērojama "naudas atmazgāšana".
Novēlējums
Nozares dūžiem būtu laiks domāt par pakāpenisku biznesa slēgšanu tuvāko gadu laikā vai biznesa modeļa maiņu, iespējams, fokusējoties uz tūristiem un ekspansiju ārpus Latvijas robežām, kā arī piedāvājot augstāka līmeņa izklaides pakalpojumus cilvēkiem, kas to var atļauties, nevis "apkāšot" vietējo taksistu, kas dienas ieņēmumus nospēlē piemājas "laimētavā".
(Starp citu, jautājums arī Patērētāju tiesību aizsardzības centram – cik godīgi ir ļaut spēļu zāles saukt par "laimētavām", ja nauda tur tiek zaudēta ar statistiski ieregulētu un likumiski noteiktu koeficientu?)
Atliek cerēt, ka veselais saprāts gūs virsroku un sabiedrības vairākums piespiedīs arī koalīcijas liberālās partijas rast saprātīgu risinājumu šī postošā biznesa ierobežošanā.