Zināšanai, konservatīvie ir pie varas tādās attīstītās valstīs kā ASV (Republikāņi), Apvienotā Karaliste (Britu konservatīvie jeb toriji), Vācija (Angelas Merkeles CDU), Austrija (Sebastiana Kurca Tautas partija), Polija ("Likums un taisnība"), Kanāda (Konservatīvā partija) un daudzas citas.
1. Konservatīvie saprot, ka tikai efektīvs atbalsts biznesam un privātajam sektoram dos budžetā nodokļu ieņēmumus veselības, izglītības un sociālās palīdzības izdevumiem. Konservatīvie iestājas par mazu valsts aparātu, zemiem nodokļiem, valsts nejaukšanos privātajā biznesā, atbalstu zinātnei, inovācijām un jaunuzņēmumiem. Konservatīvie, pavisam vienkāršojot, ir kapitālisti.
Amerikāņu republikāņiem un britu konservatīvajiem nodokļi vienmēr būs par augstu: nodokļu celšana parasti tiek piedēvēta "nesaimnieciskajiem" sociālistiem. Doma vienkārša: jo mazāka ierēdniecība, jo mazāki nodokļi jāmaksā privātajam sektoram, lai ierēdniecību uzturētu. Valsts ne vienmēr spēj racionāli izmantot nodokļu maksātāju naudu; vislabāk to pratīs paši iedzīvotāji un uzņēmēji.
Latvijas nodokļu slogs kopumā varbūt nav no tiem augstākajiem pasaules salīdzinājumā, tomēr steidzami jāmazina nesamērīgais nodokļu slogs mazajām algām, piemēram, būtiski palielinot IIN neapliekamo minimumu līdz 500 EUR, un jāpārskata NĪN primārajam mājoklim.
2. Konservatīvie balstās pārliecībā, ka korupcija kaitē biznesam un sabiedrības labklājībai. Nav nekāds pārsteigums, ka pasaules bagātākās valstis ir vienlaikus valstis ar zemākajiem korupcijas rādītājiem. Ja saujiņa alkatīgu un korumpētu uzņēmēju un politiķu caur ofšoriem un shēmām nosmeļ krējumu no kopējā labuma, tad, loģiski, mazāk naudas paliek veselības, izglītības un aizsardzības izdevumiem, bet godīgie uzņēmēji negodīgās konkurences dēļ paliek bešā. Arī Latvijā korupcija sniedz lielas konkurences priekšrocības atsevišķiem politbiznesmeņiem un "oligarhiem".
Tiesiskums ir kā saknes augošam valsts labklājības ozolam. Bez neatkarīgas un uzticamas tiesu varas nav iespējama uzņēmīgu cilvēku ticība godīgai uzņēmējdarbībai.
3. Konservatīvie demokrātiju redz kā vienu no galvenajām Rietumu sabiedrības vērtībām, bet demokrātijas attīstībai vislabāko augsni nodrošina spēcīga vidusšķira, nevis ekstrēma ienākumu nevienlīdzība. Pēc 2. pasaules kara daudzās Rietumeiropas valstīs tieši konservatīvie īstenoja modernas valsts modeli ar stipru vidusslāni un cilvēka cienīgu sociālo "drošības spilvenu".
Konservatīvie saprot, ka veiksmīgas valsts pamatā ir solidaritāte starp naudas ziņā veiksmīgajiem un tām sabiedrības grupām, kurām nepieciešams atbalsts pienācīga minimālā ienākumu līmeņa noturēšanai.
Spriežot pēc nesenajiem Satversmes tiesas spriedumiem, Latvija ir vēl tālu no sociāli atbildīgas un nabadzību mazinošas politikas. Te kā konservatīvas politikas piemēru var minēt publiski izskanējušo ierosinājumu par minimālo pensiju 200 EUR apmērā un NĪN neapliekamo minimumu primārajam mājoklim 100 000 EUR apmērā.
4. Konservatīvie vēsturiski ir iestājušies par bezdeficīta budžetu un zemu valsts parādu, jo valstij, pēc līdzības ar privāto sektoru, ir jāspēj prātīgi rīkoties ar nodokļu maksātāju naudu. Vēl Ronalda Reigana laikā ASV piedzīvoja strauju ekonomikas sabremzēšanos, jo republikāņi uzskatīja, ka krīzes apstākļos ir būtiski jāmazina valsts budžeta izdevumi.
Tomēr 2008.–2009. gada krīze un tagad arī Covid-19 "kritiens" konservatīvajiem ir iemācījis, ka krīzes laikā jostu savilkt nedrīkst. Šobrīd ir skaidri redzams, kā ASV, Apvienotā Karaliste un Vācija aktīvi aizņemas naudu finanšu tirgos un investē savā cilvēkkapitālā un infrastruktūrā, sildot ekonomiku un saglabājot darbvietas.
Jo īpaši amerikāņu un angļu konservatīvie ir sapratuši, ka vienīgā izeja no krīzes iepretim taupības politikai ir naudas drukāšana un budžeta deficīts iepriekš neiedomājamos apmēros: piemēram, Apvienotās Karalistes budžeta deficīts šogad varētu sasniegt ap 18% no IKP.
Aprēķins riskants, bet saprotams: finanšu tirgi un tādas valstis kā Ķīna nebūs ieinteresēti gremdēt ASV, Apvienotās Karalistes un citu valstu valūtu un aktīvu vērtību, jo gadu desmitiem lielie finanšu spēlētāji paši ir uzpirkuši, piemēram, šo valstu parādzīmes milzīgos apjomos.
Der atgādināt par divu Latvijas partiju nesen parakstīto saprašanās memorandu, kas paredz Covid-19 kontekstā valdībai pārskatīt iepriekšējo gadu fiskālo disciplīnu, stimulēt publisko pieprasījumu, mazināt darbaspēka nodokļus un atbalstīt ģimenes ar bērniem.
5. Konservatīvie uzskata, ka kvalitatīva izglītība un smags darbs ir veiksmīgas nākotnes garants. Valsts pienākums ir nodrošināt līdzvērtīgu konkurenci, vienalga, cik viens bagāts vai nabags, lai gudrākie un spējīgākie spētu realizēties sabiedrībā. Praktiski tas nozīmē, piemēram, universitāšu mācību maksas kontrolēšanu un lētu studiju kredītu pieejamību labas izglītības iegūšanai, kā tas ir Anglijā.
Konservatīvie vēsturiski ir bijuši ļoti dāsni izglītības filantropi: Amerikas kontekstā var minēt tādus bagātus uzņēmējus kā Kārnegī, Kellogs, Vanderbilts un Džons Hopkins, kuru ziedojumi palīdzējuši dibināt šodienas prestižākās pasaules universitātes.
No savas mācību pieredzes Dānijā varu teikt – īstens konservatīvais nekad nešpikos skolas eksāmenā, kamēr skolotāja izgājusi no klases, jo tas nav godīgi pret citiem klasesbiedriem, kas ir mācījušies, un ilgtermiņā cilvēks apzog pats sevi ar vājām zināšanām.
6. Konservatīvie iestājas par ģimenes vērtībām, tādēļ, pieņemot lēmumus par valsts vai pašvaldību resursu sadali (pabalsti, nodokļu atlaides, sociālās programmas), atbalsta sniegšana ģimenēm ar bērniem, īpaši daudzbērnu, vienmēr būs prioritāra salīdzinājumā ar citām sabiedrības grupām.
Latvijas kontekstā niecīgais ģimenes valsts pabalsts (11 EUR par pirmo, 22 EUR par otro un 34 EUR par trešo bērnu plus piemaksas) pavisam noteikti neatbilst konservatīvismam un ir steidzami labojams 2021. gada budžeta sarunās. Tāpat Rīgas domes vēlēšanās viens no centrālajiem jautājumiem būs nepietiekamais bērnudārza vietu skaits Rīgā, īpaši latviešu bērniem.
7. Konservatīvie ir pārliecināti, ka privātīpašums ir svēts un neaizskarams. Šajā kontekstā der norādīt uz cīņām koalīcijā par primārā mājokļa atbrīvošanu no nekustamā īpašuma nodokļa mājokļiem vērtībā līdz 100 000 EUR (zemei nodokli rēķinot no 1/5 daļas no kadastrālās vērtības), par ko stingri iestājies tieslietu ministrs Jānis Bordāns. Šāda NĪN reforma nodrošinātu, ka absolūti lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju par savu primāro mājokli nodoklis nebūtu jāmaksā vispār.
8. Konservatīvie ir ļoti uzmanīgi attiecībā pret masveida imigrāciju, pat ja no ekonomiskā viedokļa īstermiņā tā sniedz ieguvumus. Konservatīvie parasti atbalstīs "gudro imigrāciju", kas piesaista "smadzenes" un specifiskas zināšanas augstas pievienotās vērtības sektoros, bet noteikti iestāsies pret masveida zemas kvalifikācijas darbinieku iepludināšanu.
ASV republikāņi jau izsenis ir daudz skeptiskāki pret masveida imigrāciju nekā demokrāti; tas pats attiecas uz britu torijiem. Arī "Brexit" bija lielā mērā balsojums pret masveida imigrāciju no nabadzīgajām ES valstīm.
Latvijas kontekstā ir svarīgi valsts līmenī sistemātiski strādāt un uzturēt attiecības ar diasporu un veicināt valstspiederīgo pakāpenisku atgriešanos Latvijā – tā vietā, lai plaši vērtu durvis ekonomiskajiem bēgļiem.
9. Konservatīvie ir pārliecināti patrioti un transatlantisko biznesa un drošības saišu veidotāji. Tikai drošā vidē var plaukt bizness un tirdzniecība, tāpēc konservatīvo valdības vēsturiski ir atvēlējušas ievērojamus līdzekļus aizsardzības izdevumiem (piemēram, ASV militārais budžets 3,4% no IKP un NATO 2% no IKP aizsardzības finansējuma mērķis) un atbalstījušas arvien jaunus brīvās tirdzniecības līgumus.
Tāpat konservatīvie atbalsta politiku, kas mazina rietumvalstu atkarību no nedraudzīgu valstu ietekmes. Kā piemēru var minēt Latvijas pārāk lielo atkarību no Krievijas gāzes un nepieciešamību attīstīt savu sašķidrinātās gāzes termināli, piemēram, piesaistot ASV veidoto Trīs jūru valstu investīciju fondu.
Vai nepietiekama konservatīvisma deva ekonomikā?
Pirms kāda laika es jautāju mūsu republikāņu kolēģiem ASV, kurš starptautiskais mērījums vislabāk atspoguļo konservatīvās ekonomikas domas pamatelementus, un atbilde bija – pētniecības institūta "Heritage Foundation" un "The Wall Street Journal" veidotais ekonomiskās brīvības reitings.
Indekss veidots, izvērtējot tādus faktorus kā tirdzniecība, nodokļu slogs, valsts iejaukšanās ekonomikā, ārvalstu investīcijas, banku un finanšu sektors, īpašuma tiesības un korupcijas līmenis.
Interesanti, ka Latvija šajā vērtējumā ieņem tikai 32. vietu, kamēr Lietuva ir 16. vietā, bet Igaunija augstajā 10. vietā. Vai šis reitings parāda to, ka Latvijas ekonomiskā atpalicība no Baltijas kaimiņiem ir nepietiekoša konservatīvisma Latvijas ekonomikas un finanšu politikā dēļ?
Noslēgumā: ja tu vari parakstīties vismaz zem piecām no deviņām šeit minētajām konservatīvo pamatvērtībām, tad tu, visticamāk, savā ekonomiskajā pārliecībā esi konservatīvs. Ja nevari, tad, iespējams, esi liberālis vai sociālists.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
