Gatis Eglītis: Veselības aprūpes sistēmai ir jāstrādā pacientu interesēs
Foto: LETA

Pēdējā gada laikā jau tā nepilnīgā veselības aprūpes sistēma cīnās ar pandēmiju, otrajā plānā atstājot citas gadiem samilzušas problēmas – veselības pakalpojumu tarifu neatbilstība reālajām izmaksām, rindas pēc veselības pakalpojumiem un kompensējamo medikamentu pieejamība. Tā rezultātā šobrīd tiek apdraudēts pacientu veselības stāvoklis un ilgtermiņā arī valsts konkurētspēja.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Diemžēl ar papildu līdzekļu novirzīšanu veselības aprūpei nav gana – ir nepieciešama visaptveroša veselības aprūpes sistēmas revīzija, lai varētu secināt, ka veselības finansējums darbojas pacientu labā. Ar mūžam ierobežotu līdzekļu apjomu Veselības ministrijai un valdībai ir jāmeklē efektīvi risinājumi, kā palīdzēt desmitiem un simtiem tūkstošu pacientu uzlabot savu veselību un dzīvildzi.

Tomēr, veidojot 2021. gada veselības sistēmas budžetu, visa uzmanība tika vērsta medicīnas personāla atalgojumam, tam novirzot vēsturiski lielākās budžeta investīcijas, vienlaikus aizmirstot par ieguldījumiem modernos medikamentos un slimnīcu pakalpojumos. Veidojot 2022. gada budžetu, nedrīkst turpināt šādu sistēmiski kropļojošu pieeju, izceļot tikai vienu veselības sistēmas komponenti, kas ne vienmēr rezultējas labākā pacientu interešu aizstāvībā.

Vājie veselības rādītāji

Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2019. gadā izstrādāto Valsts veselības profilu Latvijas iedzīvotāju paredzamais mūža ilgums ir otrs sliktākais Eiropas Savienībā (ES), galvenokārt relatīvi zemo valsts izdevumu veselības aprūpei un neefektīvā finansējuma izlietojuma dēļ. Lai gan pēdējos piecos gados finansējums veselības aprūpei ir audzis aptuveni par trešdaļu, tas 2019. gadā joprojām ir bijis otrs zemākais rādītājs ES uz vienu iedzīvotāju pēc Rumānijas, liecina Eiropas Komisijas un OECD 2020. gadā apkopotie dati. Latvijas pacientu skaudro situāciju apliecina arī fakts, ka pacientu līdzmaksājumi par veselības pakalpojumiem ir vieni no augstākajiem ES.

Arī iedzīvotāju mirstības rādītāji ir šokējoši – 2017. gadā Latvijai bijis otrais lielākais ar profilaksi novēršamais mirstības rādītājs un trešais augstākais ar ārstniecību novēršamās mirstības rādītājs ES. Viennozīmīgi, daudzus nāves gadījumus būtu iespējams novērst, ja tiktu efektivizēti ārstēšanas algoritmi, laicīgāk uzsāktu nepieciešamās manipulācijas un plašāk piemērotu modernos medikamentus.

Kompensējamo medikamentu sistēmas (ne)efektivitāte

Runājot par kompensējamo medikamentu sistēmu, arī te nepieciešams steidzams audits, atstājot sarakstā maksimāli efektīvākos un modernākos medikamentus, vienlaikus būtiski paaugstinot kompensējamo medikamentu bāzes budžetu, kas šobrīd ir zemākais Baltijā.

Nav saprotams, kādēļ tik finansiāli smags jautājums kā zāļu uzcenojumu formulas lieltirgotavām un aptiekām jau gadiem tiek muļļāts. Saskaņā ar Konkurences padomes 2019. gada ziņojumu par zāļu cenu veidošanas principiem aptuveni 80% apskatīto gadījumu Latvija no ārvalstu zāļu ražotājiem saņēma medikamentus par zemāku cenu nekā pārējās Baltijas valstis, taču rezultātā pacienti 60% gadījumu par tām maksāja vairāk nekā kaimiņvalstīs, kas nozīmē, ka Latvijā pastāv pacientiem nelabvēlīgākais zāļu cenu veidošanas mehānisms Baltijā.

Lai gan iepriekšējā veselības ministre Ilze Viņķele šim jautājumam savulaik pieķērās, taustāma rezultāta joprojām nav, visticamāk, lieltirgotavu un aptieku milzīgā lobija valdībā dēļ.

Zināms, ka pagājušā gada izmaiņas medikamentu kompensācijas mehānismā pēc aktīvās vielas, ne zāļu nosaukuma, ir devušas nelielu efektivitāti kompensējamo medikamentu sistēmā. Tomēr vienlaikus jānorāda, ka Veselības ministrija ir ieviesusi lineāru pieeju sarakstam – valsts izvēlas apmaksāt lētāko medikamentu pacientam, neļaujot piemaksāt starpību, ja pacients vēlas dārgāku un, iespējams, efektīvāku medikamentu.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Konkurences padome Veselības aprūpe Veselības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form