Gatis Krūmiņš: Jurim Savickim zināšanai – Siguldas trase tika būvēta par Latvijā nopelnītu naudu
Foto: Privātais arhīvs

Pēdējās dienās sabiedrisko telpu pāršalca ziņa par Latvijas skeletonistu atteikšanos piedalīties pasaules čempionātā Sočos, kas jau šobrīd ir rezultējusies čempionāta vietas maiņā. Dopinga atbalstītāju citadelē čempionāts visticamāk nenotiks. Taču vienlaikus ne mazāk pamanāmi bija uzņēmēja, hokeja kluba "Rīgas Dinamo" padomes priekšsēdētāja Jura Savicka komentāri un pārmetumi Latvijas skeletonistiem.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Par saviem izteikumiem J. Savickis ir publiski atvainojies, taču tanī pat laikā paziņoja, ka nevajagot jaukties politikā un vajagot atcerēties, kas ir uzbūvējis Siguldas trasi. Tā kā J. Savickis nekonkretizēja savu izteikumu, tad piedāvāju viest skaidrību šajos nu jau 30 gadus senajos notikumos.

Jāsāk ar to, ka gadījums ir visai zīmīgs – trases izbūvē bija iesaistītas trīs valstis, un no tām šobrīd vairs neeksistē neviena. Pasaules kartē vairs nevaram atrast ne PSRS, ne Vācijas Demokrātisko Republiku, ne Dienvidslāviju.

Bobsleja un kamaniņu trases "Sigulda" mājas lapā varam atrast informāciju, ka trases projektēšanu veica Leipcigas sporta būvju zinātniski tehniskais centrs, savukārt celtniecību veica Sarajevā bāzētā Dienvidslāvijas firma Graming. Dažādus celtniecības darbus veica arī Siguldas pārvietojamā mehāniskā kolona. Trases pirmā kārta tika nodota ekspluatācijā 1986. gadā.

Ar zināmu intuīciju varu nojaust, ka ne jau par vācu vai Dienvidslāvijas speciālistiem, vai vietējiem strādniekiem runāja J. Savickis, bet centās dot mājienu, ka trase ir uzbūvēta par PSRS naudu, un tāpēc mums par to būtu jābūt visai pateicīgiem, tanī skaitā valstij, kas šobrīd sevi pozicionē kā PSRS mantiniece, tātad mūsdienu Krievijai.

Kādu tad reālo situāciju mums ataino dokumenti par saimniecisko darbību Latvijas teritorijā trases tapšanas laikā? 1980. – 1986. gados kopējie ieņēmumi no Latvijas teritorijas (Latvijas PSR un PSRS budžetus kopā skaitot) bija 24,2 miljardi rubļu, bet izdevumi 20,9 miljardi. Tātad ieņēmumi pārsniedza izdevumus par 3,3 miljardiem jeb 13,6 %, bez tam visa šī summa tika novirzīta ārpus Latvijas teritorijas. Konkrēti no PSRS budžeta Latvijas teritorijā 1986.gadā tika iegūti 1,445 miljardi rubļu, bet iztērēti 1,202 miljardi rubļu. Tātad 1986.gada ieguvums 243 miljoni rubļu.

Tad vēl papildus informācija, kas Juri Savicki varētu interesēt arī privātā līmenī. PSRS Valsts drošības komitejas (VDK) izdevumi Latvijā 1986.gadā bija 28,3 miljoni, plus vēl trīs miljoni tika samaksāti bijušo čekistu pensijām. Šie izdevumi protams bija niecīgi salīdzinājumā ar tiem, ko 1986. gadā Latvijā tērēja PSRS Aizsardzības ministrija: tiešie izdevumi 428 miljoni rubļu plus 36,8 miljoni rubļu militārpersonu pensijām.

Latvijā PSRS okupācijas periodā tika būvēti neskaitāmi infrastruktūras objekti, taču tas vien, ja daļai no tiem šķietamais finansētājs bija kāda vissavienības ministrija vai resors, nenozīmē, ka tā ir PSRS investīcija Latvijā. Naudas plūsmās Latvija PSRS iemaksāja ievērojami lielākas summas, nekā caur šāda veida investīcijām saņēma atpakaļ, pie tam no Latvijā iegūtajiem līdzekļiem tika finansēts okupācijas karaspēks un VDK.

Lai arī kā mūsdienu Krievijas propagandistiem, Jurim Savickim un citiem negribētos, vēsturiskā, uz dokumentiem balstītā realitāte nesaskan ar viņu pieņēmumiem.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Rīgas "Dinamo" Siguldas trase
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form