Gatis Zamurs: Kur Tu būsi klimatneitralitātē?
Foto: Privātais arhīvs

Kamēr Īlons Masks vēl nav atradis veidu, kā mēs tuvākajā laikā varētu kolonizēt Marsu, mums nāksies vien apdzīvot šo pašu planētu. Lai tas notiktu, mums nekas cits neatliks, kā mainīt savu dzīvi, lai šī planēta mūs vēl "panestu". Visas pārmaiņas rada iespējas, un šīs nebūs izņēmums.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kas ir klimatneitralitāte?

Klimatneitralitāte iestāsies tad, kad mēs vairs neražosim tā dēvētās siltumnīcefekta gāzes. Un, ja nu saražosim, tad neitralizēsim tās ar kompensējošiem mehānismiem. Būs mums jāmaina gan globālā domāšana un politika, gan jāatbild ar "Nevajag!" uz ierasto jautājumu veikalā "Maisiņš vaig'?". Atkritumi vairs neeksistēs – būs tikai izejvielas, un arī ēdīsim mēs veselīgāk. Ja neļaujas pārmaiņu bailēm un populistu histērijai, patiesībā šī nākotne šķiet pat patīkama. Līdz tam gan vēl mums visiem jānodzīvo, bet esam apņēmušies to sasniegt līdz 2050. gadam.

Kādēļ to vajag?

Īpaši Latvijas klimata platuma grādos dzīvojošie globālo sasilšanu varētu gaidīt ar pacilātību. Dzīvojot siltuma un saules gaismas deficītā lielāko daļu gada, ir grūti pieņemt sasilšanu kā kaut ko negatīvu vai pat fatālu. Tomēr uz to ir vērts paskatīties no cita skatpunkta. Tiek lēsts, ka pie 1,5–2 grādu globālās sasilšanas izkusīs Grenlandes ledus sega, ka jūras līmeni var pacelt pat par septiņiem metriem. Pie šāda scenārija Latvijas galvaspilsēta vairs nebūs Rīga, jo tā vienkārši vairs neeksistēs. Un to nevarēs pārcelt ne uz Liepāju, ne Ventspili, pat ne uz Jelgavu, jo arī tādu pilsētu vairs nebūs. Bet šis nebūs stāsts par biedējošiem scenārijiem. Šis būs stāsts par mūsu visu iespējām un izaugsmes virzieniem.

Kāda ir Latvijas pozīcija?

Ir pieņemts kritizēt ierēdņus, dēvēt par liekēžiem un sliņķiem. Tomēr, ja mēs godīgi paskatāmies uz situāciju valstī, tad man gribas apgalvot, ka ierēdņu darbs Latvijā ir augstā līmenī. Rīcības plānu, stratēģiju un attīstības vīziju mums patiesi netrūkst nedz pašvaldību, nedz valsts līmenī. Saprotams, ka plašākai publikai šādi dokumenti nešķiet interesanti, bet man, izpildot dažādus politiskus vingrojumus, tos ir nācies palasīt. Teikšu godīgi, to kvalitāte ir laba, dažkārt izcila. Tādēļ bieži pirms vēlēšanām mēs dzirdam tādus izteicienus kā "Plāni mums ir labi, tikai kādēļ neviens tos nepilda?". Un šeit visa sāls.

Plānu realizēšana nav atkarīga tikai no ierēdņu darba, tai nepieciešama politiskā un bieži pašas sabiedrības iesaiste. Kokteilis, kura daļa esam mēs katrs. Ar klimatneitralitātes dokumentiem ir līdzīgi. Pērn tika izstrādāta stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai laikā līdz 2050. gadam, paredzot pārmaiņas veidā, kā Latvijā tiek saražoti un izlietoti resursi, tostarp pārtika, tehnika un intelekts, virzoties uz zaļo domāšanu it visur.

Šogad stājās spēkā enerģētikas un klimata plāns, kā uzlabot sabiedrības kopējo labklājību ar klimatneitrālas tautsaimniecības palīdzību. Par klimata pārmaiņām tiek runāts starptautiskās konferencēs, par tām stāsta televizora ekrāna galvas, raksta žurnālos, par klimata pārmaiņām vēsta degoši meži, pārplūdušas upes un protesta plakāti. Kopīgam labumam nepieciešama kopīga darbība, un šis ir gadījums, kad grūtākais ir tikai pirmais solis, kuru mēs visi kopā speram diezgan kūtri.

Kas Latvijā notiek?

Lai arī kāda būtu katra nostāja šajā jautājumā, mums nav cita ceļa, kā kļūt zaļākiem un samazināt mūsu CO2 pēdu uz Zemes. Līdzīgi kā ar visām tendencēm, ir cilvēki, kas cenšas laikus kāpt vilcienā un būt par daļu no nākotnes biznesa un mūsu ikdienas. Vairāki no tiem arī Latvijā. Lūk, kompānija "Batwatex" (batwatex.com), kas ražo mākslīgo ādu no kartupeļu lapām un kaņepju šķiedras, jau šodien mums piedāvā risinājumu, kā samazināt dzīvnieku izcelsmes produktu patēriņu. "Enzymity" (https://enzymity.com/) speciālisti ir izstrādājuši tehnoloģiju, kas varētu ievērojami palielināt tās plastmasas daudzumu, kas ir otrreiz pārstrādājama. Mūsu jaunie uzņēmēji strādā arī pie viediem bišu stropiem, tāpat mēs strādājam pie idejām, kā bagātināt augsni bez pesticīdiem, un arī pārtikas ražošanā mums ir inovācijas. Ir pavisam maz nozaru, kuras neskars šis "zaļais vilnis", tādēļ rodas loģisks jautājums:

Kur Tu būsi klimatneitralitātē?

Biznesā bieži tiek runāts par iespēju logiem, tie ierasti ir šauri, tiem ir tendence regulāri atvērties un aizvērties, parasti negaidītos un neparedzamos momentos. Uzvaras laurus plūc drošie un veiklie, kuri iespēju logus spēj izmantot. Zaļais, klimatneitrālais logs ir plaši atvērts. Lai kurā nozarē šobrīd darbotos, visticamāk, piecu, bet pavisam noteikti desmit gadu laikā šī nozare būs zaļāka. Nozares apzaļumošanai noteikti atradīsies finansējums un, piemeklējot īstos cilvēkus, arī entuziasms. Iespējams, kāda nozare vairs neeksistēs vai būs transformējusies līdz nepazīšanai, dažas piedzīvos tikai nelielas pārmaiņas. Un šīs iespējas vislabāk redz tieši tie, kas šobrīd strādā, ražo preces un pakalpojumus vēl vecajā sistēmā. Pasaule mainīsies, arī mēs tai līdzi. Tā būs iespēja realizēt idejas, nopelnīt naudu un saglabāt zemeslodi apdzīvotu. Ambiciozi.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form