Foto: Privātais arhīvs
Pēc nedaudz klusāka 2020. gada uzņēmumu iegādes un apvienošanas darījumu jeb M&A aktivitāte Baltijas valstīs 2021. gadā piedzīvoja vērā ņemamu uzrāvienu, gadu noslēdzot ar 48% vairāk noslēgtiem darījumiem nekā gadu iepriekš.

Kā praktiski jebkuru nozari arī M&A aktivitāti 2022. gada pirmajā pusē neizbēgami ir ietekmējis Krievijas izraisītais karš Ukrainā, tā iespaids uz biznesa vidi un vispārējā ar to saistītā neskaidrība. Pircēji skaidri norāda, ka nav ieinteresēti iegādāties uzņēmumus, kas veic darbību Krievijā vai Baltkrievijā, kas pašsaprotami samazinājis gan jaunuzsāktu darījumu procesu skaitu, gan apturējis vairākus pirms šī gada 24. februāra uzsāktus procesus.

Nenoliedzamu ietekmi atstājuši arī makroekonomiskie faktori, to skaitā augošā inflācija un procentu likmes. Tajā pašā laikā ir svarīgi atzīmēt, ka M&A aktivitāte nekādā ziņā nav pazudusi, bet drīzāk darījumu veicēji pamazām pielāgojušies situācijai, ko apliecina arī 55 Baltijas valstīs noslēgtie darījumi 2022. gada pirmajā pusē, kas, lai arī atpalika no 2021. gadā šajā periodā noslēgtā darījumu skaita (70 darījumi), tomēr ir būtiski vairāk nekā šajā periodā iepriekšējos gados.

Jau ierasti noslēgto darījumu skaits Latvijā ir zemāks nekā kaimiņvalstīs, tomēr, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvija ir vienīgā, kurā noslēgto darījumu skaits gada pirmajos sešos mēnešos nav samazinājies, salīdzinot ar 2021. gada pirmo pusi (8 darījumi abos periodos). Ņemot vērā līdzšinējo darījumu aktivitāti, gan noslēgto, gan pagaidām tikai uzsākto procesu ziņā, sagaidāms, ka darījumu veikšanai arī nākamajos sešos mēnešos būs svarīga loma uzņēmumu izaugsmes stratēģijās.

Globālā M&A aktivitāte gada pirmajā pusē

Arī globālā M&A aktivitāte ir nedaudz palēninājusies no sava 2021. gada rekordtempa, šī gada pirmajā pusē darījumus ierobežojot galvenokārt ekonomiskiem šķēršļiem. Šobrīd var teikt, ka aktivitāte ir atgriezusies 2019. gada līmenī, kas ir vidēji 25 000 darījumi kalendāra pusgadā.

M&A aktivitātes kritumu izjūt visi lielākie reģioni. Vislielāko kritumu ir piedzīvojis Āzijas un Klusā okeāna reģions – gan darījumu apjoms, gan vērtība samazinājusies par vairāk nekā 30%, salīdzinot ar 2021. gada apjomiem, galvenokārt sakarā ar makroekonomiskajiem šķēršļiem un nesenajiem pandēmijas ierobežojumiem vairākās Ķīnas lielpilsētās.

Arī M&A darījumu vērtības ir atgriezušās pirmspandēmijas līmenī, kopumā šī gada sešos mēnešos sastādot aptuveni 2 triljonus USD, kas ir gandrīz divreiz vairāk nekā 2020. gada pirmajā pusē, kad arī pastāvēja liela neskaidrība par ekonomiskajiem apstākļiem. Detalizēti ar globālo darījumu analīzi sešās nozarēs - enerģija, komunālie pakalpojumi un resursi, finanšu pakalpojumi, veselība, rūpnieciskā ražošana un autorūpniecība, tehnoloģijas, mediji un telekomunikācijas - iespējams iepazīties "PwC Global M&A Industry Trends" pētījumā.

Kas ietekmēs M&A darījumus gada otrajā pusē?

Tādas būtiskas tendences kā uzsvars uz digitalizāciju, pieaugoša aktivitāte no privātā kapitāla fondiem, kā arī vides, sociālie un pārvaldības (ESG) apsvērumi, kas bija starp galvenajiem M&A aktivitātes balstiem 2021. gadā un 2022. gada pirmajā pusē, saglabās savu ietekmi darījumu veikšanā arī tuvākajā nākotnē.


  1. Biznesa pārveide: uzsvars uz tehnoloģiju uzņēmumiem


Lai gan daudzu darījumu pamatā ir konsolidācija un lielākas tirgus daļas iegūšana, redzams arī tas, ka uzņēmumi gandrīz visās nozarēs ar darījumu palīdzību cenšas mērķtiecīgi īstenot biznesa pārveidi. Daži darbības modeļu pārvērtēšanas gadījumi un darījumu stratēģijas izriet no Covid-19 pandēmijas izraisītajām pircēju pieprasījuma izmaiņām, kamēr citi uzņēmumi cenšas uzlabot noturību pret tādiem draudiem kā, piemēram, piegādes ķēdes traucējumi un kiberuzbrukumi.

Biznesa pārveides ietvaros arvien biežāk jāpārvērtē arī digitālās spējas, kā rezultātā tradicionālo nozaru pircēju vidū pieaug iegādāto tehnoloģiju uzņēmumu īpatsvars. Tirdzniecības uzņēmumi turpina attīstīt savu datu analītikas kapacitāti, lai labāk prognozētu klientu uzvedību. Interese par finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem pieaug, jo mazumtirgotāji cenšas uzlabot iepirkšanās un norēķinu ērtību, savukārt lielās finanšu institūcijas iegādājas digitālās bankas un maksājumu uzņēmumus. Līdzīga dinamika vērojama arī veselības aprūpē, kur pakalpojumu saņēmēji un sniedzēji jau ilgāku laiku runā par iespējām aprūpi nodrošināt ātrāk un efektīvāk.

Neapšaubāmi pandēmijas radītās sekas ir bijis pagrieziena punkts, kas paātrinājis tehnoloģiju ieviešanu dažādās uzņēmējdarbības jomās un, visticamāk, rezultēsies jaunos iegādes darījumos arī turpmāk.


  1. Pieaugoša aktivitāte no privātā kapitāla fondiem


Privātā kapitāla modeļa evolūcija ir to padarījusi par M&A lokomotīvi, kas nodrošina bagātīgu kapitāla avotu darījumu slēgšanai. Pasaules privātā kapitāla fondu investīcijām paredzētais kapitāls šā gada jūnijā sasniedza rekordu – 2,3 triljonus USD – trīsreiz vairāk nekā pasaules finanšu krīzes sākumā. Šī kapitāla palielināšanās izskaidro, kāpēc privātā kapitāla īpatsvars globālo M&A darījumu kopvērtībā ir palielinājies no aptuveni trešdaļas pirms pieciem gadiem līdz gandrīz pusei šodien.

Šāda tendence viennozīmīgi novērojama arī Baltijas valstīs. Fondu augsto interesi izvērtēt dažādas darījumu iespējas apliecina arī fakts, ka lielākajā daļā pagājušā gada M&A izsoles procesu Baltijas valstīs vismaz viens no interesentiem bija privātā kapitāla fonds. Augstu aktivitāti varējām novērot gan no vietējiem Baltijas privātā kapitāla fondiem, gan arī līdz šim Baltijā neinvestējušiem fondiem, tādējādi apliecinot interesi par Baltijas uzņēmumiem starptautiskajā tirgū.

Privātā kapitāla fondu investīcijas redzamas dažādās nozarēs. Daļa investīciju ir saistīta ar nepārtraukto digitālo attīstību, kuras ietvaros privātā kapitāla fondi iegādājas specializētus IT vai kiberdrošības uzņēmumus. Citos gadījumos fondi saredz iespējas no stratēģisko investoru rokām izņemt stabilus patēriņa, ražošanas un citus tradicionālos uzņēmumus, uzlabot to finanšu rādītājus un efektivizēt darbību un, šo investīciju vēlāk pārdodot, nodrošināt investoriem sagaidāmo peļņas līmeni.


  1. ESG darījumos kļūst par prasību


Kā pircējiem, tā pārdevējiem darījuma vērtības noteikšanas, aizsargāšanas un radīšanas izaicinājumu skaitā tagad ietilpst arī vides, sociālie un pārvaldības (ESG) apsvērumi. Uzņēmumi visā pasaulē, tajā skaitā Latvijā, pielāgojas, pārceļot ESG jautājumus no stratēģiskas nozīmes perifērijas uz centru un atzīst ESG kā vērtības radīšanas virzītājspēku.

ESG iniciatīvām arī M&A darījumos tiek pievērsta pastiprināta uzmanība gan no risku, gan no iespēju viedokļa. Piemēram, mazumtirgotājs vai ražotājs, kas ekspluatē arī vēja vai saules enerģijas parkus, vairo savu pievilcību ne tikai klientu un darbinieku, bet arī potenciālo investoru acīs. Sagaidāms, ka ESG aspektam būs pieaugoša ietekme, arī nosakot uzņēmuma vērtību.

Tomēr papildus minētajām tendencēm, kuras ietekmēs darījumus šī gada otrajā pusē, neskaidrā ģeopolitiskā un ekonomiskā situācija rada arī citus nozīmīgus faktorus, kuri, citu starpā, ietekmēs M&A tirgu gan Baltijā, gan citur pasaulē.

Ietekme no augošās inflācijas un procentu likmēm

Inflācijai daudzās valstīs, tajā skaitā Latvijā, sasniedzot rekordaugstu līmeni, darījumu veicējiem nāksies uzņēmumu padziļinātajai izpētei un vērtēšanas procesam pievērst vēl lielāku uzmanību, prognozējot dažādus inflācijas scenārijus, izvērtējot ietekmi uz tirgus daļu, cenu elastību, klientu un piegādātāju attiecībām, kā arī darbinieku atalgojumu un noturēšanu.

Pret tirgus nestabilitāti un augošo ekonomisko neskaidrību imūni nav ne stratēģiskie investori, ne privātā kapitāla investori. Veicot darījumus, investoriem rūpīgi jāizvērtē tādi izaicinājumi kā augošās operatīvās izmaksas (piemēram, transports, enerģija) un procentu likmes un jāpievērš uzmanība arvien detalizētākām vērtības radīšanas stratēģijām, lai pamatotu uzņēmumu noteiktās vērtības.

Vērtības radīšana jāizvirza par prioritāti

Sagaidāms, ka darījumu iespējas arī 2022. gada otrajā pusē netrūks, bet pozitīvu rezultātu sasniegšanas latiņa reti kad ir bijusi augstāka. Lai palielinātu iespēju, ka darījumi radīs vērtību, tiem jābūt apzinātiem un plānotiem, kas izriet no uzņēmuma stratēģijas, un tiem nevajadzētu būt neapdomīgiem un neizsvērtiem lēmumiem, kurus padara iespējamus vienkārši pieejamais naudas daudzums.

Ko tas īsti nozīmē? Lai iegūtu konkurences priekšrocības, nedrīkst pieņemt, ka vērtība darījuma gaitā radīsies pati no sevis. To pierāda arī PwC veiktais globālais pētījums "Creating value beyond the deal" , kurā vairāk nekā puse to pircēju, kuri iepriekš norādīja, ka viņu pēdējais iegādes darījums ir radījis ievērojamu vērtību, arī apgalvoja, ka viņi jau no paša sākuma vērtības radīšanu uzskatīja par prioritāti. Tādā gadījumā jāiet tālāk par pamatizmaksām un acīmredzamu sinerģiju noteikšanu un jākoncentrējas uz darījumos paslēptām papildus vērtības radīšanas iespējām. Šo pūļu pielikšana jau labu laiku pirms pirkuma līguma parakstīšanas spēj pārvērst potenciālu neveiksmi par darījumu, kas veiksmīgi pārveidos uzņēmumu un sniegs iecerētos rezultātus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!