Foto: AFP/Scanpix
Šajā rītā es un citi folklendieši pamodāmies jaunas nākotnes priekšā. Vakarnakt izskanēja mūsu tautas balss.

Gribu skaidri norādīt, ka trīsdesmit gadu pēc nežēlīgās ielaušanās mūsu mājās, Folklendu iedzīvotāji par visu vairāk vēlas labas kaimiņattiecības ar Argentīnu, kas balstītas kopīgās interesēs un savstarpējā cieņā.

Mēs esam piedāvājuši apsēsties un pārrunāt domstarpības kā tas piedienētu divām divdesmit pirmā gadsimta nācijām. Tomēr Argentīnas valdība ir izvēlējusies nesadarboties, nostādot mūsu cilvēkus kolonizatoru lomā vai, saskaņā ar viņu ārlietu ministra [Hektora Timermana-red.] nesenajiem izteikumiem Londonā, izliekoties, ka mūsu nav vispār. Šonedēļ notikušais referendums, kas pievērsis starptautisku uzmanību Folklenda salu iedzīvotājiem, ir tieša mūsu atbilde [Argentīnas] prezidentes [Fernandesas de] Kiršneres noraidošajai un noniecinošajai taktikai.

Šis referendums ir skaidrs vēstījums starptautiskajai sabiedrībai: skanīgs "jā" mūsu vēlmei palikt Apvienotās Karalistes aizjūras teritorijas statusā. Tā ir tautas griba; brīvi un nepārprotami izteikts lēmums. Tās ir arī mūsu demokrātiskās pamattiesības, kas nostiprinātas Apvienoto Nāciju hartā un kuras nespēs mainīt nekāds spiediens no Argentīnas valdības puses.

Mūsu koloniālā vēsture ir tālā pagātnē un mūs ar Lielbritāniju vieno modernas, demokrātiskās vērtībās balstītas attiecības, kas pastāvīgi attīstās. Gluži kā mēs paši. Līdzīgi Argentīnai, arī mūsu sabiedrības pamatā ir ieceļotāji no Eiropas. Tāpat kā Argentīnā, mūsu sabiedrība ir atvērta un kļūst arvien kosmopolītiskāka. Tomēr Argentīnas vēstniece Londonā Alisija Kastro šo tautas nobalsošanu noniecina kā "britu balsojumu par britiem". Cik gan maz izpratnes viņai ir par mūsu salām! Vairāk nekā divdesmit tautību pārstāvji piedalījās referendumā, ieskaitot argentīniešus, čīliešus, amerikāņus, krievus un britus, kas visi ir Folklendu salu iedzīvotāji.

Tādēļ atļaujiet mums teikt skaidri un gaiši: mēs nepastāvam koloniālās varas jūgā. Mēs te netiekam turēti pret savu gribu. Mēs neesam mākslīgi kultivēti iedzīvotāji, ar kuriem nelikumīgi aizstāti pirmiedzīvotāji. Šīs salas ir bijušas mūsu mājas teju vai simt astoņdesmit gadu. Dažiem no mums dzimtas saknes meklējamas vairāk nekā deviņās paaudzēs – ilgāk, nekā dažiem argentīniešiem, kas mūs sauc par ārvalstu ielikteņiem. Mēs esam lepna, plaukstoša sabiedrība. Mēs esam cilvēki ar savām tiesībām.

Argentīnas valdība sola aizstāvēt mūsu intereses, bet, piedodiet par jautājumu, kas tad būs šo interešu noteicējs? Ir skaidrs, ka to varam darīt tikai mēs paši. Brīvi un demokrātiski paustu cilvēku gribu Buenosairesa nedrīkst ignorēt kā neērtu patiesību. Patiesi, būtu absurdi uzskatīt, ka vesels iedzīvotāju kopums varētu šādā veidā tikt vienkārši "izgaisināts". Šāda domāšana atspoguļo 19.gadsimta koloniālo mentalitāti, ko Argentīna pati šķietami kritizē.

Mēs esam sākuši rakstīt jaunu savas vēstures nodaļu, vairāk skatoties nākotnē nekā pagātnē un koncentrējoties uz mājvietas radīšanu turpmākajām paaudzēm. Mēs pievērsīsimies ekonomikas attīstīšanai, kas balstās uz ilgtspējīgu zivsaimniecības, tūrisma un zemkopības nozaru pārvaldīšanu un tieksimies attīstīt naftas ražošanu dabai draudzīgākā veidā. Veselība un izglītība arī turpmāk mums būs visaugstākajā vērtē, tāpat kā iespējas gados jauniem cilvēkiem attīstīt savu potenciālu.

Šī nākotnes vīzija piedāvā iespējas arī Argentīnai. Strādājot kopā kā līdz šim, abas valstis varētu kļūt veiksmīgākas un pārtikušākas. Taču tā vietā, lai būvētu tiltus šai sadarbībai, Argentīna turpina likt šķēršļus. Argentīnas valdība ir centusies ierobežot mūsu saziņu ar ārējo pasauli, nodarīt kaitējumu mūsu rūpniecībai un iebiedēt mūsu cilvēkus. Tas viss ir tikai stiprinājis mūsu apņemšanos. Mūsu brīvību nevar laupīt, mūsu cilvēktiesības netiks upurētas.

Tad nu šonedēļ folklendieši ir izteikuši savu viedokli. Tagad pienācis laiks citām pasaules tautām, kas godā demokrātiskumu un politiskās brīvības, iestāties par mums un sniegt savu atbalstu. Kā tauta mēs esam pateikuši savu vārdu; es no sirds ceru, ka jūs mūs sadzirdēsit.

Informācijai: Folklenda salu likumdošanas asambleja, kuru pārstāv G.Šorts sastāv no astoņiem locekļiem, no kuriem trīs katru gadu piedalās politikas veidošanā valdībā. Asamblejai ir likumdošanas pilnvaras miera, kārtības un labas pārvaldības nodrošināšanai Folklendu salās, ko karalienes vārdā pārrauga Lielbritānijas ārlietu ministrs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!