Ģirts Lapiņš: Svētā Pētera baznīca: kāpēc rīdziniekiem atņemt 33,6 miljonus eiro?  (80)

Kas ir Rīgas Svētā Pētera baznīca?

Rīgas Svētā Pētera baznīca (turpmāk – Baznīca) ir 13. gs. valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kas 1997. gadā tika iekļauts UNESCO pasaules kultūrvēsturiskā mantojuma sarakstā. Baznīca ir vairākkārtīgi degusi, pēdējo reizi pilnībā izdegot 1941. gada 29. jūnijā, kad liesmās gāja bojā torņa smaile ar galerijām, jumta konstrukcijas, vidusjoma velves, balkons un ērģeles, visa iekārta, mēbeles, altāris, kancele, simtiem mākslas priekšmetu. Dievnama ēkas atjaunošana ilga 30 gadus, no 1954. līdz 1984. gadam.

Baznīcas īpašumtiesību jautājums ilgstoši bijis neatrisināts, kas ir ietekmējis objekta apsaimniekošanu un uzturēšanu. Šobrīd Baznīcas ēka un zeme zem baznīcas ar kadastra numuru 0100 001 0055 zemesgrāmatā nav ierakstīta, bet atbilstoši Valsts zemes dienesta kadastra datiem Rīgas pilsētas pašvaldība ir tās tiesiskais valdītājs.

Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde apsekoja Baznīcu un 2021. gada 2. februāra aktā konstatēja: "Vērtējot ēkas apsaimniekošanas darbību kopumu un rezultātus, secināms, ka tā ir nepietiekoši uzturēta un apsaimniekota." Ir nepareizi uzlikti jumtu segumi, ūdens gadiem tek pa dzegām un fasādēm, ūdeņi no sen nelabotajām notekām skalojas gar mūriem zem jumta, bēniņos, gar pamatiem un zem bruģa, ēkai nav izbūvēta lietusūdeņu kanalizācija. Rīgas pilsēta visus šos gadus nav rīkojusies kā gādīgs un rūpīgs saimnieks, nav uzturējusi kultūras pieminekli. Vēl vairāk – saskaņā ar Valsts kontroles situācijas izpētes ziņojumu pat Baznīcas nopelnītā nauda ir tikusi izņemta no Baznīcas budžeta ("laika posmā no 2010. gada līdz 2019. gadam ieņēmumu no Baznīcas iznomāšanas un pakalpojumu sniegšanas rezultātā gūto ieņēmumu pārsniegums pār izdevumiem kopsummā ir 1 605 425 eiro").

Kā sekas ilgstošai nolaidīgai bezdarbībai Baznīcas tehniskais stāvoklis ir tuvu kritiskam. Saskaņā ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes sniegto informāciju Baznīcā ir nepieciešami lieli kapitālieguldījumi. Kopējo tehniskās un arhitektoniski mākslinieciskās projektēšanas (t.sk. lietus kanalizācijas ārējie tīkli, pamatu izpēte un pastiprinājumi, pieguļošās teritorijas labiekārtojums), vispārceltniecisko, restaurācijas (t.sk. visu logaiļu aizpildījumu nomaiņa) un konservācijas (t.sk. fasāžu un interjeru) darbu izmaksas lēšamas robežās no 25 līdz 35 miljoniem eiro un varētu prasīt 5 līdz 8 gadus.

Iespējamie risinājumi

Būtībā ir iespējami tikai 2 risinājumi:

Attiecībā uz pilsētas Baznīcas pārņemšanu ir skaidrs, ka turpmākie kapitālieguldījumi (rekonstrukcija) tiks finansēti no aizņēmuma, kas savukārt tiks segts no rīdzinieku nākotnes nodokļu maksājumiem.

Otrs variants ir pieņemt Vācijas valdības finansējumu (grantu). Saskaņā ar Vācijas Bundestāga lēmumu, kas 2020. gada novembrī un decembrī tika pieņemts attiecībā uz Baznīcu, 2021. gada federālā budžeta ārvalstu kultūras un izglītības politikas sadaļā baznīcas rekonstrukcijai un restaurācijai kopumā tika piešķirti 33 588 000 eiro. Tomēr līdzekļi ir iesaldēti līdz brīdim, kad tiks saņemts apliecinājums par kopējo restaurācijas darbu finansējumu un informācija par baznīcas īpašuma tiesību struktūru. Šobrīd ir veikti nepieciešamie priekšdarbi, lai varētu saņemt Vācijas atbalstu. 2018. gadā Vācu Sv. Pētera draudze ir iestājusies Latvijas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā (fakts reģistrēts Reliģisko organizāciju reģistrā). Tajā pašā laikā Vācu Sv. Pētera draudze ir risinājusi sarunas ar Vācijas Bundestāga deputātiem, kuri savā darbā sekmē sadarbību ar Latviju un Baltijas valstīm.

Labākas vietas, kur ieguldīt 33,6 miljonus eiro

Šobrīd nav pilnīgi skaidri noteikumi, ar kādiem Vācijas valdība šo finansējumu nodrošinās. Vācijas valsts budžetā finansējums ir iezīmēts pozīcijā "Dāvinājumi un ziedojumi baznīcas institūcijām". Tātad šis finansējums var būt pieejams tikai tad, ja Baznīca tiks nodota Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai, nevis īpašums tiks nostiprināts zemesgrāmatā uz Rīgas pilsētas vārda. Nav pilnas skaidrības, cik liela apmēra līdzfinansējumu sagaida Vācijas valdība.

Vai tiešām Rīga pēkšņi ir kļuvusi tik bagāta, lai atteiktos no 33,6 miljoniem eiro? Man kā apkaimes aktīvistam nav vienalga, kur aiziet rīdzinieku nauda, un varu minēt tikai dažas ļoti sasāpējušas problēmas Rīgā, kur ieguldīt rīdzinieku samaksātos nodokļus:

Tas vienkārši ir stulbi – atteikties no Vācijas valdības 33,6 miljoniem eiro, kā arī būtībā ir nepareizi pilsētai iesaistīties reliģiskas būves pārvaldīšanā. Pilsēta varētu iesaistīties tikai tad, ja Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca to nedarītu vai tā nespētu piesaistīt nepieciešamo finansējumu rekonstrukcijas veikšanai. Rīgas pilsētai ir jādara viss iespējamais, lai palīdzētu piesaistīt Vācijas rezervēto finansējumu un lai tas tiktu ieguldīts pēc iespējas labākā veidā, un tad jau Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas rokās būtu piesaistīt nepieciešamo finansējumu caur ES fondiem vai kā citādi.

Baznīcas ēkas primārā funkcija ir sakrālā. Nevienai pašvaldībai Latvijā nav deleģēta tāda autonomā funkcija kā baznīcas sakrālā darbība. Sakrālai ēkai – baznīcai – vislabākais saimnieks būs tieši Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca vai Vācu Svētā Pētera draudze kā Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas struktūrvienība – baznīcas institūcijas, kuras ir dibinātas, lai īstenotu kristīgās baznīcas kalpošanu. Kas attiecas uz kultūras darbību, Vācu Sv. Pētera draudze ir sagatavojusi kultūrbaznīcas koncepciju, kā arī kultūras funkcija ir paredzēta likumprojektā "Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums", kas ir jāpieņem Saeimai.

Ceru, ka Saeimas deputāti ievēros tiesisko paļāvību un turpinās Latvijas pieeju kultūras pieminekļu saglabāšanā. Būtiskākais: kultūras piemineklis – muiža, baznīca vai cita veida kultūrvēsturiski vērtīga ēka – ir jāapsaimnieko un jārestaurē tā vēsturiskajam īpašniekam vai privātam saimniekam, kurš vislabāk spēj piepildīt kultūras pieminekli ar tam atbilstošu saturu. Valsts un pašvaldība ir sadarbības partneri, padomdevēji un arī uzraugi.