Ar Bērnu un ģimenes lietu ministrijas (BĢLM) atbalstu četros Latvijas reģionos un Rīgā pēdējos mēnešos tika veikta iedzīvotāju, NVO un profesionālo asociāciju ekspres-aptauja, noskaidrojot, kas būtu jādara jaunajai Latvijas valdībai un 9.Saeimai, lai neatliekami risinātu sasāpējušākās bērnu un ģimeņu problēmas, kur līdz šim taustāms atbalsts nav vērojams. Iegūto materiālu analizējām NVO Bērnu tiesību tīkla sanāksmē un rezultātā ir tapuši priekšlikumi valdībai un Saeimai.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Ir virkne neatliekamu darbu, kuri attiecībā uz bērnu vajadzībām būtu jāpaveic jaunajai Latvijas valdībai un parlamentam, un kuri tā īsti nav noformulēti nevienā no dokumentiem, kuros noteiktas valsts saistības attiecībā uz bērniem 2006. līdz 2008. gados. Tas attiecas uz vairākām bērnu veselības un labklājības problēmām, kuras ir novedušas pie neapšaubāmas bērnu diskriminācijas pēc viņu sociālā stāvokļa, dzīves vietas, un piederības kādai īpašai grupai- izteiktākas kā Lietuvā, bet īpaši jau Igaunijā. Latvijā joprojām ir sliktākie galvenie bērnu veselības un labklājības rādītāji ES kontekstā. Aizvadītā gada nogalē neto algas Lietuvā bija par 14%, bet Igaunijā gandrīz par 70% lielākas, bet neapliekamais algas minimums Lietuvā divas reizes, bet Igaunijā trīs reizes lielāks kā Latvijā (Arodbiedrību avīze 12.06). Politiķi un valdība ir parādā bērniem Latvijā, jo liela daļa neatliekamo darbu sarakstā minēto ir ciešā saistībā ar diskriminējoši zemu ienākumu līmeni. Ja Lietuva un Igaunija var vairāk sniegt savām ģimenēm, tad arī Latvijai tas ir jāvar.

Latvijas Organizācija Glābiet Bērnus (GB) un citas nevalstiskas organizācijas, kuras apvienojušās NVO Bērnu tiesību tīklā, jau kopš deviņdesmitajiem gadiem tradicionāli iesniedz priekšlikumus jaunajai valdībai un Saeimai pēc katrām vēlēšanām. Priekšlikumos jaunā lēmēj un izpildvara tiek aicināta risināt tās sasāpējušākās bērnu un ģimeņu problēmas, kuras līdz šim nopietni sarežģī dzīvi desmitiem pat simtiem tūkstošu ģimeņu.

NVO Bērnu tiesību tīkls aicina Saeimu un valdību uz sekojošiem neatliekamiem darbiem bērnu labā:

1.Apstiprināt adekvātu iztikas minimumu valstī atbilstoši ES dalībvalstī dzīvojoša pilsoņa statusam. Jāizbeidz "smiltis galvu slēpjoša strausa" politika, aizbēgot no problēmas ar mākslīgi aprēķināta daudz zemākā iztikas minimuma palīdzību un rēķinot bērnu vajadzības un atbilstošus pabalstus no tā. Saskaņā ar Valsts statistikas pārvaldes datiem, vien tikai piektā daļā Latvijas ģimeņu ar bērniem mēneša ienākumi uz vienu cilvēku pēc nodokļu nomaksas, atbilst arodbiedrību un VSP atzītam reālam iztikas minimumam (pēdējos divos gados aptuveni 120,- LVL). Diemžēl palīdzību ģimene var saņemt ne no šīs reālās, elementāru vajadzību apmierināšanai absolūti nepieciešamas summas, bet gan no dažiem citiem dzīves realitātei neatbilstošiem rādītājiem, kā piemēram: valsts garantētais iztikas minimums, krīzes iztikas minimums u.c. Pilnīgi saprotams, ka mūsu valsts ekonomikas attīstība pašreiz nevar atļaut nodrošināt adekvātu iztikas minimumu katram bērnam. Taču tāpēc nav jāslēpjas aiz mākslīgi radītiem iztikas minimuma skaitļiem, kas pielāgoti esošām valsts iespējām. Faktiskā stāvokļa konstatēšana, Latvijas un ārvalstu informēšana par reālām vajadzībām un iespējām, pavērtu ceļu arī uz pārējos, zemāk minetajos sabiedrības priekšlikumos izteikto vajadzību apmierināšanu, kas mazinātu sociālo atstumtību un veicinātu sociālo iekļaušanu.

2. Izbeigt bērnu diskrimināciju transportā- transporta biļetes bērniem pārdot kā bērnu biļetes līdz 18 g.v. nevis līdz 11 g.v. kā līdz šim. Saskaņā ar ANO Konvenciju par bērna tiesībām, ir persona, kura nav sasniegusi 18 gadu vecumu. Tāpēc valsts pienākums būtu aizliegt pārdot bērniem pieaugušo biļetes transportā un dažādos kultūras pasākumos. Bērnu aptaujas dati liecina, ka 63% skolēnu nav iespēju apmeklēt dažādus pasākumus, tajā skaitā dārgo biļešu dēļ.

3.Vakcinēt pret ērču encefalītu bez maksas visus bērnus, piesaistot ES naudu kā valstij, kura ir pirmajā vietā ES ērču encefalīta izplatības ziņā. Ērču encefalīta sekas ir ārkārtīgi smagas un Latvijas valsts līdz šim nav īsti spējusi ar šīs slimības profilaksi tikt galā. Nepieciešama neatliekama ES fondu piesaistes izpēte lai beidzot tiktu galā ar šo epidemioloģiski bīstamu saslimšanu.

4.Apmaksāt brīvpusdienas un mācību līdzekļus ikvienam skolēnam, kura ģimenē ienākumi uz vienu ģimenes locekli pēc nodokļu nomaksas ir zemāki par VSP apstiprināto iztikas minimumu (šobrīd svārstās ap 120,- LVL). Starptautiskie likumi nosaka, ka "valstij jānodrošina ar pārtiku, pajumti, (...) un izglītību ikviens bērns". Skolēnu aptaujā 53% bērnu sūdzējās par kvalitatīvas vai vispār pārtikas trūkumu. Latvijas un Kanādas mediķu pētījumi parāda, ka 63% bērnu ir gremošanas sistēmas darbības traucējumi. Šādā situācijā valstij nepieciešams sarūpēt līdzekļus bezmaksas pusdienām un mācību līdzekļiem. Igaunijā ar ES fondu piesaisti brīvpusdienas ir nodrošinātas ikvienam skolēnam līdz devītajai klasei.

5.Regulāri palielināt valsts pabalstus ģimenēm ar bērniem korelācijā ar IKP pieaugumu- atbilstoši ANO Rekomendācijām. Kopš 1993 g. I.Godmaņa valdības, kura iedibināja šos pabalstus, tas šādi nav ticis darīts. Pabalsti nekad nav palielināti korelācijā ar IKP pieaugumu. Uz to atkārtoti savās rekomendācijās Latvijai ir aizrādījusi ANO. Nenoliedzami pēdējos gados valdība ir novirzījusi bērnu vajadzībām ievērojami lielāku budžetu. Taču ieguvēji galvenokārt ir bijuši jaundzimušie un bērni līdz pusotra gada vecumam un viņu vecāki, kas sastāda ne vairāk par 5% no bērnu kopskaita valstī. Ieguvēji vēl ir bērni invalīdi. Diemžēl pārējiem 90% Latvijas valsts bērnu pabalsti paliek tikai nedaudz lielāki, kā 1993.gadā, bet reāla lata pirktspēja tagad salīdzinot ar 1993.gadu ir nesalīdzināmi zemāka.

6. Nodrošināt ar izglītību ikvienu bērnu:

a)Sākot no piecu gadu vecuma (25% bērnu trūkst vietas bērnudārzos).

b)Identificēt un iekārtot skolā tos 15 tūkstošus bērnu, kuri ir reģistrēti dzimstības reģistrā, bet nav reģistrēti mācību iestādēs.

c)Panākt, lai vecāki laikus iekārto skolā tos aptuveni 3% septiņgadīgo bērnu, kuri novēloti uzsāk mācības tikai astoņu gadu vecumā (ANO pārmetums). Latvijā, diemžēl satraucoši lielam skaitam bērnu valsts nav nodrošinājusi viņu vecumam atbilstošu izglītību, par ko ir norūpējušās vairākas starptautiskās institūcijas, t.sk. ANO. Valdībai jāatvieglo noteikumi privātu bērnu dārzu veidošanai, jo pēc dažām ziņām aptuveni ceturtai daļai bērnu trūkst vietu pirmsskolas izglītības iestādēs. Jāveic nopietns darbs, lai beidzot noskaidrotu to 15 000 bērnu likteni, kas sastāda starpību starp dzimstības reģistrā esošiem bērniem un skolā reģistrētiem bērniem. Attiecīgi jāmaina likumdošana, lai šos bērnus varētu ievietot mācību iestādē pretēji viņu vecāku gribai, pamatojoties uz starptautisko tiesību normu, ka bērna intereses ir prioritāras, ANO cilvēktiesību komisijas sēdē 2006.gada 30.janvārī izskanēja ekspertu viedoklis, ka Latvijā ir ļoti liels to bērnu skaits, kuri novēloti uzsāk izglītību – lai gan sasnieguši septiņu gadu vecumu, nav uzsākuši mācības skolā.

7.Nodrošināt reālu pieeju komunikāciju tehnoloģijām bērniem lauku apvidos. Lai novērstu bērnu vēlāku diskrimināciju darba tirgū pēc sociālā principa, steidzami jānodrošina bērniem reāli pieejami interneta pakalpojumi. Šobrīd pat vairākos Cēsu rajona pagastos vidusmēra ģimenes nevar atļauties interneta pieslēgumu cenas dēļ, bez tam pieejamais interneta ātrums nenodrošina vajadzības. Joprojām ir reģioni, kuros interneta pieslēgums tikai nesen ir radies skolā un pašvaldībā. VSP dati par ģimenes pieejamo datoru skaitu un interneta izmantošanu neatspoguļo reālo situāciju, jo ar novecojušiem datoriem mūsdienīgas interneta programmas vienkārši nav izmantojamas. Pagasta bibliotēkā pieslēgtais internetam dators vai daži datori skolā vēl nenodrošina pieeju internetam visiem pagasta bērniem. Mūsdienās jebkurā nopietnā darba sludinājumā prasa labas datora zināšanas. Šīs problēmas risināšanai valstij ir jāatvēl nopietni līdzekļi un pūles, jo jauno tehnoloģiju pārzināšana un pieeja izglītībai caur tām vēlāk kļūst izšķiroša darba tirgū.

8.Atjaunot pilnā apjomā bērnu profilaktiskās apskates "padomju laiku līmenī" (ortopēds, stomatologs utt.). Latvijā ir vieni no augstākajiem saslimstības, slimību hronizācijas un pusaudžu invalidizēšanās rādītājiem. Tāpēc preventīvā medicīna būtu jāatjauno vismaz "padomju laiku līmenī".

9.Nodrošināt skolēniem reālas zināšanas par veselīgu dzīves veidu un uzsākt jauniešu veselības centru veidošanu. Pašlaik pasaulē veidojas dramatiska situācija attiecībā uz jauniešiem draudošo diabēta-2 formu, ja bērni turpinās lietot neveselīgus produktus. Mūsu valstī ir aktuāla situācija arī ar pusaudžu grūtniecību, seksuāli-transmisīvām slimībām, t.sk. HIV-AIDS, dažādām atkarībām. Vairumam bērnu ir nopietni stājas defekti. Valdībai jācenšas nodrošināt skolēnu un vecāku izglītošanu šajās jomās, pielietojot modernas mācību filmas līdz ar grupu diskusijām. Situāciju vēl pasliktina veselības mācības izņemšana no skolu programmas. Ņemot vērā sliktos Latvijas bērnu labklājības un veselības rādītājus ES kontekstā, Latvijā ir nepieciešams sākt veidot jauniešu veselības centrus, uz ko jau ilgstoši valdību aicina 58 NVO apvienība, kuru vada "Papardes zieds".

10.Amatpersonu apmācība par likumu normu piemērošanu, lai nodrošinātu bērnu aizsardzību pret vardarbību un citas bērnu tiesības. NVO prakse, uzklausot cilvēkus, veicot pētījumus, liecina, ka daļa policistu, tiesnešu un pat bāriņtiesu darbinieku ne tikai nepārzin likumu normas, bet arī neprot tās piemērot tā, lai tiktu nodrošinātas bērna intereses. Klasiski šī situācija atspoguļota pēdējā laika publikācijās laikraksta "Diena" slejās, kur daļa amatpersonu atzīst, ka ir nepieciešams mainīt likumus, bet otra daļa uzskata, ka tie jau eksistē, bet viņus neprot piemērot. NVO ikdienā sastopas ar rupjiem bērnu tiesību pārkāpumiem, kuri turpinās tā iemesla dēļ, ka tie, kuriem bērnu tiesības būtu jāaizstāv, to neprot izdarīt zināšanu trūkuma dēļ.

11.Izveidot Bērnu Ombuda institūciju atbilstoši starptautiskām direktīvām. Tika ieteikts, līdz 2005.gadam katrā ES dalībvalstī izveidot Bērnu Ombuda institūciju. "Glābiet bērnus" sagatavoju un iesniedza LR Saeimai likumprojektu par Ombudu divas reizes – 1994. un 1997.gadā. Oficiāla Bērnu Ombuda institūcija nav izveidota līdz šai dienai, lai gan tieši Latvijā šī institūcija ir visvairāk nepieciešama, jo mums ir vissliktākie bērnu labklājības un veselības rādītāji ES. Neatkarīga sabiedriska Ombuda lomu Latvijā turpina pildīt "Glābiet bērnus", kur cilvēki griežas pēc palīdzības, kad nespēj to saņemt valsts un pašvaldību institūcijās.

Šī ir pirmā reize, kad GB- NVO tīkla prezidējošā organizācija, iesniedz priekšlikumus Latvijas kā Eiropas Savienības dalībvalsts jaunievēlētam parlamentam un valdībai. Šoreiz esam gandarīti, jo iepriekšējos pāris gados ņemti vērā daudzi mūsu NVO ieteikumi, kuri pirms tam tika veltīgi rakstīti un iesniegti iepriekšējām valdībām ilgus gadus, bet kuriem atradušās dzirdīgas ausis šoreiz, kad Latvijas valdībai bija jāpilda arī bērnu jomā ES "iestāšanās nosacījumi". Pateicoties tieši šim apstāklim, Latvijas valsts bija beidzot spiesta uzlabot bērnu tiesību aizsardzības stāvokli valstī, uz kura zemo kvalitāti Latvijai kā ANO Bērnu tiesību konvencijas dalībvalstij bija atkārtoti norādījusi arī ANO Bērnu tiesību komiteja. ANO Augstais cilvēktiesību komisārs ik četrus gadus uzaicināja Glābiet Bērnus ekspertus uz ANO pirms-sesijas sanāksmēm, lai konfidenciālā gaisotnē noskaidrotu sabiedrības viedokli par to, vai Latvijas valsts ir darījusi visu savos spēkos esošo, lai nodrošinātu bērnu tiesības- labklājību, veselību, izglītību, ģimeni. Pēc katras šīs tikšanās reizes ar GB ekspertiem, ANO Bērnu tiesību komiteja ir savukārt aicinājusi Latvijas valdības pārstāvjus sniegt skaidrojumus par NVO un starptautisko aģentūru (PVO, UNICEF u.c.) ziņotajām nepilnībām valsts institūciju darbā bērnu labā. Valsts un NVO viedokļu salīdzinošas analīzes rezultātā ir tapušas ANO Rekomendācijas Latvijai par nepieciešamajiem pasākumiem, kuri jāveic, lai Latvija pildītu savas saistības, kuras tā uzņēmusies, ratificējot ANO Konvenciju par bērna tiesībām. ANO rekomendācijas, kuras pēc GB sagatavotajiem ziņojumiem ANO, Latvijas valdība saņēma 2001 g. un 2006 g. mijiedarbībā ar ES "iestāšanās prasībām" ir radījusi patiešām lielas pozitīvas pārvērtības, kuras bija iespējams īstenot pēc Bērnu un ģimenes lietu ministrijas nodibināšanas 2004 g. Ainara Baštika un Ivetas Zalpēteres vadībā. Panākums bija arī Bērnu tiesību departamenta izveidošana VCB, kura ir uzņēmusies pildīt kaut daļēji, Bērnu Ombuda funkcijas. 2006. gadā realizēta spoža ideja, BLĢM nodibinot bērnu tiesību inspekciju, kuru vada lielisks speciālists Laila Rieksta Riekstiņa (agrākā GB valdes locekle deviņdesmito gadu vidū). Savukārt likumdevēja līmenī kopš 2003. gada lielu darbu ir veikusi Ineses Šleseres tolaik vadītā LR Saeimas Bērnu tiesību apakškomisija.

Ievērojami uzlabojies bērnu jomā ir LM darbs kopš to vada Dagnija Staķe. Veiksmīgi sadarbojoties, ir ievērojami palielināti pabalsti bērniem invalīdiem, audžu ģimenēm, bērnu piedzimšanas un bērnu kopšanas pabalsti līdz viena gada vecumam, iedibinātas māmiņu algas, izveidots alimentu fonds u.c. Kopumā ir paveikts milzīgs darbs. Arī pašlaik BĢLM intensīvi strādā pie bērnu aizsardzības internetā un bērnu brīvpusdienām sākumskolā.

Tomēr ir vēl sāpīgas jomas, kuras prasa neatliekamu risinājumu, un attiecībā uz kurām pietiekoši pozitīva virzība līdz ar budžeta segumu nav atrunāta nedz Nacionālajā rīcības plānā "Bērniem piemērota Latvija 2010", nedz Nacionālajā rīcības plānā Par sociālās atstumtības mazināšanu. BĢLM tika nodibināta ar galveno mērķi- būt valsts stratēģijas virzītājai bērnu tiesību aizsardzības jomā visplašākajā tās nozīmē. Tas nozīmē bērnu labklājību, veselību, izglītību, iekšlietas, tieslietas, kultūru, vārdu sakot visā tajā, kas attiecas uz bērniem. Šo galveno funkciju BĢLM pilnā apjomā nespēj pildīt viena pati, jo lēmumu pieņemšanā ir nepieciešama pārējo Ministra kabineta locekļu, kā arī Saeimas deputātu vienprātīga politiskā griba.

Priekšlikumus atbalsta 20 NVO Bērnu tiesību tīkla dalīborganizācijas un arī 58 NVO, kuras apvienojušās Koalīcijā seksuālās un reproduktīvās veselības interešu aizstāvībai.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form