Divreiz vienā upē neiekāpt
Šobrīd datu izcelsme ir pašu uzņēmēju sniegtā informācija. Pēc 1. jūlija Reģistra ierēdņiem būs tiesības šaubu gadījumā prasīt uzņēmumiem viņu sniegto informāciju par uzņēmuma patieso labuma guvēju (PLG) pierādīt. Savukārt jau pēc gada Reģistra datus par uzņēmumu PLG jeb tām fiziskajām personām, kas ir uzņēmuma patieso labumu ieguvēji, papildinās arī privātā sektora, tostarp ārpakalpojumu grāmatvežu, advokātu, maksātnespējas procesu administratoru u.c. sniegtā informācija. Tas ļaus salīdzināt dažādas izcelsmes informāciju par uzvārdiem, kas norādīti kā uzņēmumu labumu patiesie guvēji.
Skeptiķi jau paspējuši atgādināt, ka Latvijā vismaz 10 gadus ilgst mēģinājumi nodrošināt caurspīdīgumu par uzņēmumu PLG. Taču, manuprāt, šobrīd situācija ir kardināli atšķirīga. Ir kā starptautiska, tā nacionāla nepieciešamība redzēt, kādas fiziskās personas "stāv" aiz juridiskajām personām, īpaši uzņēmumos ar sarežģītu struktūru un pārrobežu ķēdēm – lai mazinātu starptautiskā terorisma finansēšanas un naudas atmazgāšanas shēmu riskus. Ir arī politiskā griba situāciju mainīt, lai praksē iedzīvinātu tos mehānismus, kam pamati likti tiešām pirms 10 gadiem. Tāpēc es ticu, ka šobrīd, neraugoties uz skeptiķu smīniem, situāciju var izdoties mainīt.
Drošība vs. ātrums
Jaunā prakse, kas teju teju stāsies spēkā, piesaka arī jaunus izaicinājumus. Dati. Kā strādāt ar datiem? Kā sabalansēt drošības prasības ar uzņēmējdarbības videi svarīgo ātrumu?
Šī tēma ir aktuāla ne tikai Latvijas Uzņēmumu reģistram, bet visiem Eiropas Biznesa reģistriem. Kā atklāja nupat notikusī Eiropas Biznesa reģistru asociācijas konference, visi Eiropas Biznesa jeb Uzņēmumu reģistri ir spiesti mainīties jaunajiem apstākļiem līdzi. Tāpēc diskusiju degpunktā bija Reģistru pakalpojumu digitalizācija un datu apmaiņa, balansā ar finanšu drošības prasībām.
Kā saglabāt konkurētspēju "Doing Business" mērījumā
Interesanta un diskusijas vērta ir Dānijas Reģistra pieredze. Ņemot vērā, ka Dānija ieņem augsto 3.vietu starptautiskajā uzņēmējdarbības vides mērījumā "Doing Business", Dānijas Reģistra devīze ir: "Lai gan Reģistrs ir pirmā aizsardzības līnija cīņā ar negodprātīgajiem, drošības prasības nedrīkst sarežģīt dzīvi visiem pārējiem uzņēmējiem!" Lai to īstenotu, Dānijas Reģistrs cenšas saglabāt valsts konkurētspēju, turpinot nodrošināt salīdzinoši ātru un lētu reģistrāciju.
Uzņēmumam uzsākot darbību, netiek veikta izmeklēšana, bet gan tikai pamatpārbaudes, tai skaitā līdzīgi kā jau šobrīd Latvijā, liedzot uzņēmējdarbībā darboties, piemēram, par nodokļu jomas pārkāpumiem sankcionētām personām. Tālākās pārbaudes – sākot no datu analītiķiem, kas analizē sistēmās uzkrāto informāciju līdz izmeklētājiem, kuri, balstoties uz datiem, cīnās ar noziegumu veicējiem - notiek pēc tam, kad uzņēmums jau ir reģistrēts. Pārbaudes neveic viena institūcija. Tās nodrošina institūciju sadarbība, datu analīze, mākslīgā intelekta izmantošana, mašīnmācīšanās, un Reģistrā pieejamā informācija ir iespēja visām kontrolējošajām un tiesībsargājošajām institūcijām kopīgi uzlabot sabiedrības drošību.
Būs divas pieejas PLG vētīšanā
Latvijas Uzņēmumu reģistrs, līdz ar jaunajiem likuma grozījumiem, ir ieviesis divas pieejas viena regulējuma nodrošināšanai. Šāda Reģistra prakse ir jaunums.
Pirmā pieeja attieksies uz tiem uzņēmumiem par kuru īpašniekiem Reģistram informācija ir brīvi pieejama un pārbaudāma. Caurspīdīgam "mazajam uzņēmējam" Reģistrs neprasīs sniegt papildu informāciju. Tā vietā Reģistrs pats tuvākās nedēļas laikā reģistrēs PLG, izmantojot jau valsts rīcībā esošo informāciju. Šī pieeja attieksies uz viena cilvēka SIA vai SIA, kurā vienam īpašniekam ir dominējoša ietekme (virs 25%), zemnieku un zvejnieku saimniecībām, individuālajiem uzņēmumiem, personālsabiedrībām ar biedru skaitu līdz trīs personām, nodibinājumiem.
Savukārt otra pieeja ir krietni bargāka. Tā ir orientēta uz uzņēmumiem par kuriem informācija ir grūti noskaidrojama - uzņēmumiem ar sarežģītu īpašnieku struktūru, garām starptautiskām ķēdēm. Arī jaunā juridiskā procedūra - vienkāršotā likvidācija, ja uzņēmums neatklāj savu labumu patiesos ieguvējus, papildu dokumentāru pierādījumu prasība par PLG, ir orientēta uz šo uzņēmumu grupu.
Ceļš, kuru iet
Eiropā šobrīd visi Reģistri meklē katrs savai valstij, situācijai, nacionālajiem likumiem piemērotākos risinājumus, lai sabalansētu uzņēmējdarbības vides drošību un biznesam svarīgo ātrumu, un nezaudētu konkurētspēju investoru acīs.
Manuprāt, Dānijas piemērs būtu tas ceļš pa kuru jādodas arī Latvijas valstij. Vai tas izdosies? Tas atkarīgs gan no Reģistra, gan no institūciju sadarbības un informācijas apmaiņas, gan politiķu lēmumiem, tomēr ļoti lielā mērā – no pašu uzņēmēju attieksmes. Jo, ja kāds uzņēmējs pats melo un krāpjas, sniedzot nepatiesas ziņas Reģistram, kāds pamatojums viņam cerēt, ka konkurents vai sadarbības partneris darīs savādāk. Tāpēc nākotnes aktuālā izvēle – biznesa partnerība kā biznesa veiksme vai, iespējams, arī neveiksme – ir pašu uzņēmēju rokās.
Jaunais likuma regulējums par PLG caurspīdīgumu nav nepieciešams valsts iestādēm. Tas ir nepieciešams pašiem uzņēmējiem kā iespēja mainīt uzņēmējdarbības vidi, un ir priekšnosacījumi, lai šoreiz, sadarbojoties valsts iestādēm, politiķiem un uzņēmējiem, tas izdotos! Neraugoties uz skeptiķiem.
Preses konferenci, kurā tiek skaidrotas jaunās normas, iespējams noskatīties Reģistra Youtube kanālā https://www.youtube.com/watch?v=RPYPtb2nGQI&t=510s
*Saeima grozījumus pieņēma 13.jūnijā, un tie stāsies spēkā, tiklīdz Valsts prezidents tos izsludinās.