Pirms 30 gadiem – 1990. gada 1. decembrī – tika dibināta valsts iestāde Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs (turpmāk – Reģistrs). Kā jau jubilejas reizēs pieņemts, šajā rakstā atskats uz aizvadīto un ieskats nākotnē, jo, esot krustcelēs, turpmākā ceļa izvēle ir atbildīgs solis.
Reģistrs bija plānojis 1. decembrī, savā jubilejā, rīkot diskusiju ar politiķu, valsts iestāžu un privātā sektora pārstāvjiem, lai diskutētu par turpmāko Reģistra attīstību, priekšplānā izvirzot iestādes vietu un lomu uzņēmējdarbībā. Taču diskusiju Covid-19 dēļ nācās atcelt, pārceļot uz brīdi, kad epidemioloģiskā situācija ļaus pulcēties brīvai domu un viedokļu apmaiņai, kas, visticamāk, būs pavasarī, kad laika apstākļi ļaus pulcēties ārpus telpām.
Jāizceļ trīs lietas
Aizvadītais gads Reģistram bijis dinamisks. Tas bijis ne tikai pašai iestādei, bet visai sabiedrībai būtisku pārmaiņu gads – patieso labuma guvēju atklāšana Reģistrā, visu 14 reģistru atvēršana brīvpieejā visiem klientiem, kā arī jau agrākos gados iestādes stratēģijā noteiktā klātienes pakalpojumu slēgšana, tā vietā pakalpojumus nodrošinot attālināti – komercķīlu reģistrācijas pakalpojumus tikai digitāli, pārējos – digitāli un ar pasta starpniecību.
Paldies klientiem, kuri šī gada pavasarī, kad klātienes pakalpojumus pārtraucēm, ārkārtējās situācijas mudināti, atbalstīja mūs un iedrošināja nekavēties ar stratēģijā noteikto pāreju uz tikai attālinātu pakalpojumu nodrošināšanu. Tagad iestādes darbinieki turpina, tāpat kā līdz šim, strādāt dažādās Latvijas vietās un vienotā plūsmā kā viena iestāde apkalpot visu Latviju.
Mēs apzināmies, ka klientu fiziska neienākšana iestādes telpās nav mazinājusi nepieciešamību pēc mūsu pakalpojumiem, tāpēc pilnveidojam iekšējos procesus, stiprinām klientu atbalstu (zvanu centrs), kā arī veidojam jaunus, modernākus reģistrācijas e-pakalpojumus, jo apzināmies, ka esošie, būvēti pirms daudziem gadiem, šobrīd vairs neatbilst mūsdienu digitālā dzīvesveida prasībām.
Attālināti, bet pieejami
Ņemot vērā, ka turpinām darbināt 90. gados būvētās reģistru sistēmas, kurās krājas informācija par vairāk nekā 420 000 tiesību subjektu un vairāk nekā 245 000 juridisko faktu, jauno e-pakalpojumu izveide nenotiek tik ātri un raiti, kā vēlētos. Ne vienmēr mēs ar "divu zvaigžņu hosteļa" iespējām spējam nodrošināt "piecu zvaigžņu viesnīcas" servisu.
Taču, līdzīgi kā uz šī gada apaļo jubileju atvērām reģistrus pašapkalpošanās e-pakalpojumiem, tostarp nodrošinot visiem klientiem informācijas saņemšanu elektroniski bez maksas, tā līdz nākamajai apaļajai jubilejai klientiem piedāvāsim modernus reģistrācijas e-pakalpojumus, tostarp daļai klientu – vienkāršākos gadījumos, piemēram, viena īpašnieka, kurš vienlaikus ir arī vienīgais valdes loceklis, SIA dibināšana u. tml., – automatizētu uzņēmuma reģistrāciju pašapkalpošanās režīmā.
Digitālās attīstības ceļš
Jau Māris Gulbis (bijušais galvenais valsts notārs, 1996.–2002.) tālajā 1996. gadā iestādi sāka veidot kā digitālu pakalpojumu iestādi, reģistrācijas procesu pārceļot no kladēm uz IT sistēmām. Viņš toreiz izvēlējās tiem laikiem modernu risinājumu – sava veida publisko privāto partnerību ar uzņēmumu "Lursoft", kurā "Lursoft" veidoja Reģistra IT sistēmas un pretī saņēma reģistros esošo informāciju atkalizmantošanai, tostarp brīvai tirdzniecībai.
Ja toreiz, pagājušajā gadsimtā, tā bija iespēja veidot iestādi kā digitālu struktūru, tad, laikam ejot, mainījās normatīvi, un nonāca pat līdz tam, ka Eiropas Komisija uzsāka pārkāpuma procedūru pret Latviju par atkalizmantošanas direktīvas pārkāpumiem. Tā rezultātā jau Ringolda Baloža laikā (bijušais galvenais valsts notārs, 2008.–2013.), ekskluzīvajam līgumam ar "Lursoft" beidzoties, tas vairs netika pagarināts un valsts informācijas sistēmas nokļuva valsts īpašumā.
Beidzoties ekskluzīvajam līgumam, par Reģistrā uzkrātās informācijas atkalizmantotājiem kļuva četri uzņēmumi. Tie pirka Reģistrā pieejamo informāciju – datus un dokumentus – masveidā un pārdeva to tālāk gan apstrādātā, gan neapstrādātā veidā.
Taču paralēli un pakāpeniski arvien vairāk dažādos normatīvajos aktos parādījās nepieciešamība pēc valsts reģistru publiskas pieejamības. Reģistrs 2014. gadā sāka juridisko personu pamatdatus nodrošināt arī atvērto datu (mašīnlasāmā) formātā.
Tā pamazām iestāde nonāca līdz tam, ka 2020. gada sākumā visi 14 reģistri tika atvērti brīvpieejā ikvienam, sabalansējot trīs Eiropas līmeņa regulējumu – Komerctiesību direktīvas, Fizisko personu datu aizsardzības regulas, Informācijas atkalizmantošanas direktīvas – tvērumu. Šī gada laikā Reģistra dati pašapkalpošanās režīmā pieprasīti jau vairāk nekā miljonu reižu.
Neprasiet izziņas, skatieties datus
Tomēr joprojām sastopamies ar daudziem papīra izziņu pieprasījumiem. Vēlos uzsvērt, ka izziņas, kuras pēc pieprasījuma gatavo Reģistra darbinieki, joprojām ir maksas pakalpojums. Šo kārtību nav plānots mainīt. Tāpēc aicinu klientus, tostarp arī tos, kuri prasa maksas izziņas tulkošanai un iesniegšanai kādā ārvalstī, izvērtēt oficiālas papīra izziņas nepieciešamību.
Tā kā atbilstoši likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" 4.11 pantam tīmekļvietnē https://info.ur.gov.lv/ publicētā informācija ir patiesa un ticama un atbilst Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vesto reģistru ierakstiem un citām reģistrētajām ziņām, klienti var ņemt informāciju no Reģistra informācijas tīmekļvietnes, tulkot, tulkojumu apliecināt pie zvērināta notāra un iesniegt ārvalstīs pēc nepieciešamības.
Kad saturs ir karalis
Mēs kā iestāde esam definējuši, ka vēlamies būt attālināti un nemanāmi, lai mūsu pakalpojumu saņemšana klientam nav "vesels pasākums valsts iestādē", un pieejami – ar konsultācijām un pašapkalpošanās iespējām 24/7 režīmā, lai iestādes pakalpojumi organiski iekļautos uzņēmējdarbības procesos un uzņēmēji visu savu enerģiju varētu veltīt uzņēmējdarbībai, nevis likumu prasību izpildei valsts iestādē.
Taču būtisks jautājums ir ne tikai pakalpojumu tehniskās iespējas. Tikpat būtisks, ja ne būtiskāks, ir arī saturs, jo tas maina iestādes vietu un lomu sabiedrībā kopumā.
Taču šī problēmjautājuma attīstība ir ne tikai pašas iestādes lemtvarā, tā ir atkarīga gan no politiķiem, gan citām valsts iestādēm, gan arī privātā sektora.
Pirmā "frontes līnija"?
Lielbritānijas Uzņēmumu reģistrs šogad savā jaunajā stratēģijā ir paziņojis, ka kļūst par valstī pirmo "frontes līniju" cīņā ar naudas atmazgāšanu. Lielbritānijas iestādes arsenālā ir datu analītika un izpēte (business intelligence), IT risinājumi. Latvijas Reģistram pagaidām nav mandāta veidot šādu arsenālu. Tikmēr Latvijas Reģistrs arī maziem solīšiem jau vairākus gadus tipina šajā virzienā.
Tuvākajos gados gaidāmas vairākas izšķiršanās – apzinātas vai neapzinātas, tās var būtiski mainīt uzņēmējdarbības nosacījumus Latvijā kopumā.
Ātri pakalpojumi – izšķiroši komercvidei
Ilgus gadus Reģistra kā iestādes pamatfokuss ir bijis – ātri pakalpojumi. Šo virzienu Reģistrā savā laikā iesāka Jānis Endziņš (galvenais valsts notārs 2002.–2007.), samazinot reģistrācijas laiku no vairākām nedēļām uz vairākām dienām. To stimulēja toreizējā finanšu krīze valstī, kas iestādei lika samazināt izmaksas uz iekšējo procesu pārskatīšanas rēķina. To prasīja un joprojām prasa arī komerctiesības, nosakot, ka komercvidē jeb uzņēmējdarbībā viens no būtiskiem kritērijiem ir valsts iestādes darbošanās ātrums, jo tas veicina vai arī, tieši pretēji, bremzē uzņēmējdarbības procesus valstī.
Uzņēmējdarbības reģistrācijas pakalpojumu ātrums tiek mērīts un salīdzināts arī starptautiski – "Doing Business" reitingā, kurā uzsvars ir uz ātrumu un mazām izmaksām. Atbilstoši "Doing Business" pieejai Reģistrs arī plāno pašapkalpošanās reģistrācijas e-pakalpojumus nākotnē.
Dziļākas pārbaudes – garāks reģistrācijas process
Taču, no otras puses, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jeb naudas atmazgāšanas novēršanas (turpmāk – AML) prasības, ēnu ekonomikas apkarošana prasa dziļākas pārbaudes un rūpīgāku vērtēšanu. Tas nozīmē arī garāku un dārgāku reģistrācijas procesu.
Klientu iesniegto dokumentu vērtēšanu Reģistrs sāka pērn – 2019. gada vasarā.
Sarkanā līnija joprojām ir – Reģistrs nepārbauda faktiskos apstākļos. Taču līdz ar jauno regulējumu mainījās, tiesa, ļoti šaurā jomā, Reģistra loma un funkcijas.
Ja iepriekš valsts notāri tikai reģistrēja to informāciju, ko uzņēmēji iesniedza, tad jaunais regulējums ļauj valsts notāriem prasīt papildu informāciju, papildu dokumentus, kas pamato uzņēmuma patiesā labuma guvēja (PLG) statusu. Agrāk valsts notāri strādāja pēc noteiktas formulas iesniegto dokumentu pārbaudē, bet tagad – paši meklē informāciju publiskos resursos, pārbauda un vērtē, vai iesniegtais un publiski pieejamais informācijas apjoms ir atbilstošs lēmuma pieņemšanai.
Balansa meklējumos
Jāpiebilst, ka lielākā daļa klientu šīs izmaiņas neizjūt, jo, ņemot vērā, ka Reģistrs strādā pēc riskos balstītās pieejas, ar pārbaudēm saskaras galvenokārt uzņēmumi, kuru īpašnieki ir ārvalstnieki, īpaši ārvalstu juridiskās personas.
Ja uzņēmumam nav riska pazīmju, reģistrācija joprojām ir ātra. Taču, ja uzņēmumam ir kāda no riska pazīmēm, reģistrācijas process kļūst garāks un sarežģītāks un valsts notāra darbs – komplicētāks un atbildīgāks.
Izaicinājums ir atrast balansu starp "ātrs un lēts reģistrācijas process uzņēmējiem", no vienas puses, un "droši un kvalitatīvi dati uzņēmējdarbības videi kopumā", no otras puses, lai reģistrācijas process būtu prognozējams. Arī uzņēmēji vairākkārt atzinuši, ka stingras normas, ja tās ir konsekventas, netraucē biznesam, krietni būtiskāki ir skaidri "spēles noteikumi".
Pievilkt skrūves var dažādi
Vēl viena aktuālā dilemma ir sadarbība ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) ēnu ekonomikas apkarošanas jomā. No vienas puses, sadarbība mums ir laba un sadarbība starp divām valsts iestādēm – Reģistru un VID – kopumā vērtējama kā pozitīva lieta. Taču no otras puses, pieaugot VID ietekmei uz reģistrācijas procesu, Reģistra pakalpojumu saņemšana uzņēmējiem kļūst neprognozējama.
Piemēram, tajos gadījumos, kad Reģistrs uzņēmuma reģistrācijas pakalpojumu var sniegt vienas dienas laikā un līdz ar to arī nodrošināt ātrus iestādes lēmumus, ko prasa komercvide un arī komerctiesības, gadījumā, ja uzņēmums "iekrīt" kādā riska pazīmē, Reģistrs par reģistrācijas iespējamību konsultējas ar VID, līdz ar to vienas dienas laikā pakalpojumu vairs nav iespējams sniegt. VID lēmums var būt laikā līdz 10 dienām un saskaņā ar grozījumiem, kas stāsies spēkā 2022. gadā, – pat līdz trim mēnešiem.
Pie šī regulējuma ātrie "Doing Business" mērījumi būs pagātne.
Ir valstis, piemēram, Dānija, kas, lai nodrošinātu ātru reģistrācijas procesu, to neaizkavē ar pārbaudes rezultātiem – uzņēmums tiek reģistrēts, riski fiksēti un pārbaudes notiek, uzņēmumu neinformējot. Tiek radīts mehānisms kā Reģistrā, izgaismojoties kādai riska pazīmei, uzņēmums ātri nonāk ekonomisko noziegumu izmeklētāju uzmanības lokā – ar datu analītikas starpniecību.
Arī Lielbritānijas Uzņēmumu reģistrs "frontes līnijas turēšanu" traktē kā datu analītikas pakalpojumu attīstīšanu – gan iekšējiem mērķiem, kā rezultātā Reģistra reģistros izgaismojas noteiktas shēmas, ko nodot tiesībsargājošām iestādēm, kuru darbinieki, pārzinot noziegumu izmeklēšanas veidus, tostarp izmantojot operatīvās darbības metodes, var strādāt efektīvāk, gan ārējiem mērķiem – radot jaunus pakalpojumus dažādām biznesa klienta grupām, tā mazinot naudas atmazgāšanas un ēnu ekonomikas noziegumu difūziju godprātīgu uzņēmēju darbā.
Aicinām uz polemiku
Šie ir problēmjautājumi, par kuriem jau tuvākajā nākotnē tieši vai netieši būs jāpieņem lēmumi. Pašai iestādei, kā arī politiķiem, citām valsts iestādēm un privātajam sektoram.
Manuprāt, labāk būtu, ja lēmumi – lai kādi tie arī nebūtu – tiktu pieņemti apzināti, skaidri apzinoties sekas, kurā virzienā Reģistrs kā valsts iestāde līdz ar to dodas. Kas valstij ir būtiskāk? Saglabāt un veicināt iestādes darbības ātrumu, tā veicinot arī uzņēmējdarbības vides labklājību un labākus mērījumus starptautiskajā "Doing Business" vērtējumā? Vai, tieši pretēji, pievilkt skrūves, lai vēlreiz nenonāktu starptautiskā negodā kā naudas atmazgāšanas lielvalsts? Vai tas nozīmē, ka valsts notāriem turpmāk jākļūst arī izmeklētājiem, vai, tieši pretēji, – valsts notāri var darīt savu darbu, bet negodprātīgo uzņēmēju izgaismošana notiek IT sistēmās, iestādei attīstot datu analītiku un izpēti (business intelligence)?
Šobrīd no iestādes tiek prasīts pa mazumiņam no visa, taču tuvojas brīdis, kad lēmumpieņēmējiem būs skaidri jānosaka Uzņēmumu reģistra vieta un loma uzņēmējdarbības reģistrēšanas procesos un ekonomisko noziegumu novēršanā un apkarošanā, līdzīgi kā to izdarījuši vairāki citi Eiropas Savienības valstu reģistri.
Kāds būs Latvijas Uzņēmumu reģistra ceļš? Kāda būs Latvijas lēmumpieņēmēju izvēle?
Kā jau minēju iepriekš, lai diskutētu par šiem un citiem jautājumiem, par Reģistra vietu un lomu valstī, Uzņēmumu reģistrs bija iecerējis savā dzimšanas dienā – 1. decembrī – rīkot publisku diskusiju "Uzņēmumu reģistram 30 gadi – kurp tālāk? Ātrums pret kvalitāti, atklātība pret privātumu", lai kopā ar sadarbības partneriem – politiķiem, iestādēm un privāto sektoru – atskatītos uz aizvadīto un diskutētu par turpmāko. Šobrīd Covid-19 izplatības dēļ diskusija ir atlikta. Taču dzīve neapstājas, tā plūst savu gaitu, pati graužot ērtāko caurteces vietu.
Reģistra kā valsts iestādes pienākums ir darboties valsts interesēs, tāpēc mēs visos jautājumos meklējam balansu starp dažādām direktīvām, interesēm un viedokļiem.
Tāpēc aicinu visus iesaistītos – politiķus, citas valsts iestādes, privāto sektoru – sākt polemiku, jo tad diskusijā pavasarī – tiekoties klātienē – jau varēsim diskutēt pilnvērtīgāk.
Reģistrs savā ceturtajā gadu desmitā ieiet kā stipra komanda, kam daudz pa spēkam. Vienlaikus mums svarīgi saņemt skaidru sabiedrības, tostarp valsts politikas veidotāju, mandātu stratēģijas realizācijai, lai iestādes darbība nākotnē atbilst uzņēmējdarbības vides vajadzībām.