Man šķiet, ka ir pēdējais brīdis ierosināt publisku diskusiju par šo tēmu, lai pašvaldību vēlēšanu karstumā mūsu politiķi Ministru Kabinetā un Saeimā visu to murgu nav pārvērtuši par realitāti ar likuma spēku....
Šajā sakarā vēlos dalīties dažos savos apsvērumos:
1. Aizraujoties ar sodīšanu, manuprāt, ir pazaudēta pati izpratne par to, kas ir jāierobežo un kas jāsoda, bet par ko pilsoņus vajadzētu vienkārši pārliecināt. Ja šī ir demokrātiska valsts (vai vismaz par tādu cenšas izlikties), tad man nav skaidrs kā var izdomāt par drošības jostu neuzlikšanu šoferim viņu sodīt, turklāt vēl iešķiebt soda punktus. Ja es pareizi saprotu demokrātijas pamatprincipus, tad valsts, mani kā pilsoni, nevar nekā ierobežot, ja es ar savām darbībām nekaitēju pārējai sabiedrībai. Šajā gadījumā es ļoti gribētu zināt, kam es kaitēju ar to, ka neesmu piesprādzējies ar drošības jostu braucot savā mašīnā pie stūres vai neesmu uzlicis ķiveri braucot ar motociklu? Jā, mašīnā noteikti ir jābūt drošības jostām, ja tajā iekāpj cilvēks, kas rūpējas par savu drošību un vēlas piesprādzēties, lai viņam ir šāda iespēja, bet ja es nevēlos!?! Iespējams, ka varētu tikt atteikta veselības apdrošināšanas izmaksa, ja esmu cietis avārijā un neesmu bijis piesprādzējies, vai vēl kā savādāk likt man uzņemties atbildību par izmaksām, kas saistītas ar manu nevēlēšanos rūpēties par savu drošību, tomēr ar kādām tiesībām manis ievēlēts un apmaksāts politiķis ir tiesīgs iejaukties manās privātajās lietās un liegt man iespēju izvēlēties, ja tas neapdraud citus šajā pasaulē dzīvojošos? Varbūt aizliegsim alpīnismu un katru, kas būs klusītēm izlavījies no mūsu paraugvalsts un uzkāpis kādā kalnā, kas stāvāks par Gaiziņu, sodīsim par viņa nevēlēšanos rūpēties par savu drošību politiķiem tīkamā veidā? Bet varbūt katru, kas izdzīvo pēc pašnāvības mēģinājuma, liekam cietumā vai vismaz izveidojam speciālu spaidu darbu nometni? Patiesībā mēs varētu iet vēl tālāk indivīda dzīvības aizsargāšanā – varētu apmaksāt no mūsu nodokļiem valsts struktūru, kas seko vai visi iedzīvotāji lieto organismu stiprinošus vitamīnus, jo to nelietošana paaugstina risku nomirt pirmspensijas vecumā. Tas nozīmētu, ka valstij nebūs atbilstošo nodokļu ieņēmumu, kas varētu kalpot par iemeslu izstrādāt sodu sistēmu par šo pārkāpumu.... Domājat kariķēju? Jā, bet ne tik ļoti, kā varētu likties pirmajā acu uzmetienā.
2. Neskatoties uz iepriekšējo es vēlos piekrist, ka situācija uz ceļiem nav normāla un daudzi autovadītāji atklāti ignorē ne tikai ceļu satiksmes noteikumus, bet arī veselo saprātu. Tikai man nav skaidrs vai tiešām es vienīgais esmu nonācis pie slēdziena, ka ne jau soda vājums ir iemesls šai bezatbildībai, bet gan soda neizbēgamības trūkums. Es saprotu, ka arī ierindas ceļu policistus skar inflācija un ka pastiprinot sodus, jau šobrīd ir vērojama tendence, ka ar tradicionālo piecīti vairs netiek cauri... – jāmeklē desmitnieks. Vēl pastiprinot šos sodus un ieviešot videoradarus, acīm redzot, mēs nonāksim pie tā, ka sastopoties ar ceļu policistu vajadzēs meklēt divdesmitnieku vai pat vēl vairāk, bet tas jau nerisina problēmu principā! Tas tikai rada pārliecību, ka ar atbilstošu daudzumu naudas kabatā, var darīt visu kas ienāk prātā! Manuprāt, galvenā problēma ir tā, ka Iekšlietu ministrija nevelta savus spēkus tur sazēlušajai korupcijai. Protams, laiku pa laikam kāds policists tiek aizturēts par kārtējo piecīti, bet tā nav sistēma. Ja mēs patiešām vēlētos ar šo nelaimi cīnīties, tad jau laikam varētu kādu laiku katru dienu dzirdēt nevis par aizturētiem, bet gan notiesātiem „piecīšu ņēmējiem”. Patiesībā jau nemaz nebūtu tik sarežģīti nedaudz saspringt un saķert kādu bariņu šos korumpētos ceļu policistus, un tad tos varētu sodīt ar maksimālo pēc panta paredzēto sodu, kā tas ir ar kabatas zagļiem (jo gan tos, gan tos, neskatoties uz nelielo naudas izteiksmē nodarīto kaitējumu, ir pietiekami grūti pieķert). Tomēr iespējams, ka tas ir sarežģītāk nekā pastiprināt sodus autovadītājiem. Ja sods kļūtu neizbēgams, tad iespējams, ka kādreiz varētu dzirdēt arī par kādu personu no miljonāru saraksta, kas palikusi bez tiesībām (nu neticās man, ka viņi visi brauc stingri pēc noteikumiem).