Gundars Bērziņš: Piecas lietas, kuras, iespējams, nezināji par Adventu
Foto: Privātais arhīvs

Mūsu dzīvē ir daudzas lietas, kuras darām teju vai automātiski, tādējādi pārvēršot tās par tradīcijām. Tomēr, kad uzzinām vairāk par to izcelsmi un dziļāko būtību, bieži to saturs mums rada jaunu prieku.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tuvojas Ziemsvētki un laiks pirms tā – Advents. Gatavojot savas sirdis un prātus gada baltākajiem svētkiem, noskaidrosim dažus faktus par Adventa izcelsmi un tradīcijām.

1. Kad sākās tradīcija svinēt Adventa laiku?

2. Adventa vainaga vēsture.

3. Adventa vainaga sveču krāsas.

4. Adventa laika bībeliskā nozīme.

5. Adventa laika dziesmas.

Pirmās ziņas par īpaša laika svinēšanu ap Ziemsvētkiem nāk no 4. gadsimta Francijas. Tolaik baznīcas Francijā izmantoja laiku pirms Zvaigznes dienas, lai sagatavotu un apmācītu pieaugušos kristībām. To sauca par Svētā Martina gavēni. Tas sākās 10. novembrī un ilga 40 dienas. Toreiz Ziemassvētku kā Kristus dzimšanas dienas nozīme vēl nebija nostiprinājusies ar tradīcijām un tajā apjomā, kā to piedzīvojam mūsdienās.

Vairāk vērības tika veltīts Zvaigznes dienai, kad Baznīca svin grandiozo faktu, ka Kristus atklājas kā visas pasaules Mesija, jo zvaigzne atved pie Kristus tālu un svešu tautu gudros, kas nāk no pavisam citām kultūrām un reliģijas prakses. Adventa laika pirmsākums, kādu mēs to pazīstam šodien, radās vēlāk Romā 6. gs. beigās, 7. gs. sākumā.

Adventa vainaga pirmsākumi rodami samērā nesen, 19. gs. Vācijā. Mācītājs Johans Henrihs Viherns ar kristīgu mīlestību bija nodevies kalpot novārtā atstātiem bērniem un bāreņiem. Adventa laikā bērni viņam katru dienu jautāja, vai svētki jau klāt, tāpēc mācītājs 1839. gadā izdomāja veidu, kā bērniem uzskatāmā veidā parādīt svētku tuvošanos. Viņš paņēma vecu ratu riteni un ielika tajā sveces – 20 mazas, sarkanas un 4 lielas, baltas sveces. Katru dienu tika aizdedzināta viena svece. Mazās tika dedzinātas katru dienu līdz sestdienai, bet lielās, baltās sveces – svētdienā.

Laika gaitā Adventa vainags ir mainījis savu lielumu, un šodien to veido no dažādiem materiāliem. Mūsdienās Adventa vainagā tiek aizdegtas 4 vai 5 sveces.

Adventa vainags, sveces un to krāsas radās praktisku iemeslu dēļ – lai izskaidrotu un uzsvērtu kādus kristīgās ticības akcentus. Tā līdz mūsdienu Latvijai ir nonākusi tradīcija Adventa vainagā likt 4 sveces. Tomēr, aplūkojot tradīcijas citur Eiropā un Amerikā, redzam variācijas – 3 violetas (vai zilas) sveces un viena rozā svece. Violetās simbolizē lūgšanu, grēku nožēlu un sagatavošanās upuri, savukārt rozā svece, kuru aizdedz 3. Adventa svētdienā, – līksmību. Reizēm Adventa vainagā aizdedz arī piekto sveci – baltā krāsā. Parasti to dara Ziemassvētkos, simbolizējot Jēzus Kristus piedzimšanu.

Adventa laiks kādreiz bija Baznīcas noteikts 40 dienu gavēņa laiks. Un ne tikai kādreiz. Arī mūsdienās ir kristiešu grupas, kas šajā laikā ievēro gavēņa noteikumus. Tomēr visas tradicionālās baznīcas savā dievkalpojuma kārtībā un sprediķos koncentrē uzmanību uz trim lietām: Kristus piedzimšanu Ziemsvētkos, Kristus ienākšanu mūsu dzīvē šodien un Kristus otro atnākšanu.

Tiek lasīti pravietojumi no Vecās Derības par Kristus piedzimšanu, par viņa ienākšanu vēsturē un nozīmīgumu cilvēka dzīvē, kā arī par pravietoto Mesijas nākšanu pasaules un laika beigās.

Jāatzīmē, ka mūsdienās ne visi kristieši šajā laikā gavē un ievēro baznīcas nolikto kārtību. Adventa laiks paiet ātri, un visi drīz priecīgi svin ģimeniskos kopā būšanas svētkus.

Tuvojoties Ziemassvētkiem, varam baudīt dažādus koncertus, ko rīko mūziķu apvienības un kori. Tajos klausītāji tiek iepriecināti ar Ziemassvētku dziesmām un uzvedumiem. Tomēr ir svarīgi atcerēties, ka Baznīca savos dievkalpojumos vēl nedzied priecīgās Ziemassvētku dziesmas. Laikā pirms Ziemassvētkiem baznīcās skan Adventa laika dziesmas. Varbūt tāpēc, ka baznīcas tradīcijā vēl ir dzīva Adventa dziļā un nopietnā pārdomu laika nozīme.

Lai arī kā katrs pavadām šo laiku, svarīgi ir atcerēties, ka Ziemassvētkos Dievs atklāj savu mīlestību. Tāpēc vislabākā Adventa tradīcija ir paraudzīties sev apkārt ar tām acīm, ar kurām Dievs redzēja šo pasauli. Viņam tik ļoti gribējās ierasties mūsu vidū un mācīt cilvēci ļoti praktiskā veidā – rādot mīlestību, kas atdod un iztukšo sevi citu labā.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form